ĪSUMĀ:
- Jau nedēļu tūkstošiem iedzīvotāju protestē pret policijas vardarbību, kā rezultātā gāja bojā afroamerikānis Džordžs Floids.
- Protestus nereti pavada demolēšana un laupīšana.
- Tāpēc galvaspilsētā Vašingtonā, kā arī vairākās lielajās pilsētās izsludināta komandantstunda.
- Tagad Tramps piedraudējis ievest armiju vardarbīgo nemieru pārņemtajos valsts štatos.
- Jau tagad mobilizēts nepieredzēti liels skaits Nacionālās gvardes kareivju.
- Pentagons pašlaik bruņoto spēku piesaisti neuzskata par lietderīgu.
- Džordža Floida brālis Teranss aicināja protestētājus pārtraukt vardarbību un nekārtības.
Jau nedēļu Amerikas Savienotās Valstis ir pārņēmis plašu protestu vilnis. Tie ir gan miermīlīgi protesti, kuros iedzīvotāji iestājas par afroamerikāņu iedzīvotāju līdztiesību un pret policijas vardarbību, gan arī vardarbīgi grautiņi, kuros tiek demolēti veikali, dedzinātas ēkas un notiek sadursmes ar policiju un Nacionālo gvardi. Vairākās lielpilsētās, piemēram, Losandželosā un Ņujorkā, ir ieviestas stingras komandantstundas.
Vēl pirms dienas daudzi uzdeva jautājumu, kā šajā situācijā vajadzētu rīkoties ASV prezidentam Donaldam Trampam. Pirmdien, 1. jūnijā, viņš uz šo jautājumu ir visai skaidri atbildējis. Piemēram, lai Tramps varētu apmeklēt netālu esošo baznīcu, policija Baltā nama tuvumā ar asaru gāzi, trokšņa granātām un gumijas lodēm izklīdināja miermīlīgus protestētājus. Pasludinot sevi par likuma un kārtības prezidentu, miermīlīgo protestētāju sabiedroto un daudzviet valstī piedzīvotos vardarbīgos protestus nosaucot par pašmāju terorismu, Tramps piedraudējis, ka nepieciešamības gadījumā vardarbības apspiešanai var tikt piesaistīti bruņotie spēki:
“Pirmkārt, mēs izbeigsim grautiņus un visatļautību, kas ir izplatījusies mūsu valstī. Mēs to izbeigsim tūlīt. Es esmu stingri ieteicis visiem gubernatoriem piesaistīt Nacionālo gvardi atbilstošā daudzumā, lai mēs dominētu ielās. Gubernatoriem un pilsētu mēriem ir jānodrošina pārliecinoša likumsargājošo spēku klātbūtne līdz brīdim, kamēr vardarbība netiks apspiesta.
Ja pilsēta vai štats atteiksies spert nepieciešamos soļus, lai aizsargātu savu iedzīvotāju dzīvību un īpašumus, tad es izvedīšu ielās ASV bruņotos spēkus un ātri atrisināšu problēmu viņu vietā,” paziņoja Tramps.
Tikmēr ir izskanējušas ziņas, ka bažas par ASV prezidenta solījumiem piesaistīt bruņotos spēkus ir izteikusi ASV Aizsardzības ministrija, kas uzskata, ka situācija pagaidām nav tik nopietna. Pentagona pārstāvji norāda, ka militārpersonām likums aizliedz nodarboties ar likuma un kārtības nodrošināšanu ASV teritorijā. Šādas darbības gan ir pieļaujamas, ja prezidents iedarbina likumu par pretošanos dumpim, kurš ir pieņemts 1807. gadā.
Vienlaikus tiek norādīts, ka
jau tagad ir mobilizēts nepieredzēti liels skaits Nacionālās gvardes kareivju, lai piesaistītu vēl arī aktīvā militārā dienesta kareivjus.
Autopsijas slēdzienā atzīts, ka 46 gadus vecā Floida nāves iemesls bija kakla saspiešana. Līdz ar to policista rīcība uzskatāma par slepkavību. Piemiņas pasākumā nelaiķa Floida brālis Teranss Floids aicināja protestētājus pārtraukt vardarbību un nekārtības, vienlaikus uzsverot, ka nepieciešamas plašas reformas, lai cīnītos pret gadiem ilgstošo rasismu un nevienlīdzību.
“Es neesmu šeit, lai izklaidētos, neeju ārā, lai kaut ko uzspridzinātu, lai postītu savu apkaimi. Gribu vaicāt - ko jūs visi darāt? Jūs neko nedarāt.
Nekas neatdos manu brāli. Esmu pārliecināts, ka viņš negribētu, lai jūs to darāt,” sacīja Teranss Floids.
Jāpiebilst, ka šajā situācijā pavisam citu stratēģiju ir izmantojis potenciālais Demokrātu partijas kandidāts gaidāmajās ASV prezidenta vēlēšanās Džo Baidens, kurš Delaveras štatā tikās ar afroamerikāņu kopienas pārstāvjiem. Viņš atzinis, ka iedzīvotājiem ir tiesības un pienākums protestēt pret policijas brutalitāti, taču nevajadzīga vardarbība un postījumi nav attaisnojami. Baidens arī atkārtoti uzsvēris, ka ievēlēšanas gadījumā viens no viņa galvenajiem uzdevumiem būs atkalapvienot amerikāņu nāciju.
KONTEKSTS:
Aptuveni 20 lielajās ASV pilsētās izsludināta komandantstunda, un vairāki štati mobilizējuši Nacionālo gvardi saistībā ar plašiem vardarbīgiem protestiem un grautiņiem pēc aizturētā afroamerikāņa Džordža Floida nāves Mineapolē. Par Floida nogalināšanu apsūdzētais policists Dereks Šovens, kurš ir baltādains, ir arestēts un viņam izvirzītas apsūdzības slepkavībā. Floida nāve bija viens no daudziem gadījumiem, kad policisti vainoti pārmērīga spēka lietošanā tieši pret melnādainajiem amerikāņiem.
ASV prezidents Donalds Tramps apsūdzējis vardarbībā, laupīšanā un dedzināšanā radikāli kreisos spēkus, paziņojot, ka grautiņu rīkotāji apkauno Floida piemiņu.
