ASV kaujas operācijas pret kaujinieku grupējumu “Taleban” Afganistānā oficiāli beidzās jau 2014. gadā, taču atbalstu afgāņu bruņotajiem spēkiem joprojām turpina sniegt aptuveni 8000 amerikāņu speciālo uzdevumu vienību kareivju. Arī pati Afganistānas valdība joprojām turpina cīņu pret talibiem, kontrolējot vien aptuveni pusi no valsts teritorijas.
Trampa līdzšinējais viedoklis par amerikāņu misiju Afganistānā ir mainījies vairākkārt. Vēl pirms kļūšanas par Tramps vairākkārt aktīvi kritizēja savus priekšgājējus par neveiksmīgo misiju, aicinot ASV spēkus no Afganistānas izvest. Kā viens no iemesliem tika minēta afgāņu valdības nepateicība par amerikāņu sniegto ieguldījumu. Jau savas prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā Tramps atzina, ka amerikāņu spēkiem Afganistānā tomēr būtu jāpaliek, lai novērstu pilnīgu Afganistānas valdības sabrukumu.
Pagājušajā nedēļā Tramps tikās ar saviem nacionālās drošības padomniekiem, lai runātu par to, kādai tad vajadzētu būt turpmākajai stratēģijai kara izpostītajā valstī. Pirmdien, 21. augustā, izklāstot savu jauno stratēģiju, Tramps atzinis, ka viņa instinkti, kuriem viņš parasti seko, sākotnēji ir likuši amerikāņu spēkus no Afganistānas izvest, taču diskusijas ar nacionālās drošības padomniekiem šo viedokli ir likusi mainīt. Taču jebkurā gadījumā stratēģija Afganistānā un Dienvidāzijā mainīšoties dramatiski.
“Mūsu turpmāko stratēģiju turpmāk noteiks situācija uz vietas, nevis iepriekš noteikti grafiki. Amerikas ienaidnieki nekad nedrīkst zināt par mūsu plāniem un nedrīkst domāt, ka viņiem izdosies pacietīgi nogaidīt,” pauda ASV prezidents. “Es neteikšu, kad mēs izlemsim uzbrukt, bet mēs noteikti uzbruksim. Mēs nenorādīsim afgāņu iedzīvotājiem, kā viņiem dzīvot, vai kā pārvaldīt savu sarežģīto sabiedrību. Mēs vairs nenodarbosimies ar valsts veidošanu. Mēs nogalināsim teroristus,” norāda Tramps.
Viņš arī atzīmējis, ka, īstenojot šo stratēģiju dzīvē, vairāk būs jābalstās nevis uz Vašingtonas politikas veidotāju atzinumiem, bet gan uz militārās vadības un reāli uz vietas karojošo karavīru pieredzi. Vienlaicīgi netiek atklāts vai un cik lielā mērā varētu tikt palielināts amerikāņu kontingents Afganistānā. Tāpat netiek atklāts, cik ilgi klātbūtne valstī varētu turpināties, vien piebilstot, ka atbalsts Afganistānas valdībai turpināsies tik ilgi, kamēr būs redzams progress un apņemšanās valsti sakārtot.
Savu daļu kritikas saņēmušas arī kaimiņvalstis Pakistāna un Indija gan par patvēruma piešķiršanu teroristiem, gan pārāk gausu iesaistīšanos Afganistānas atjaunošanā:
“Mēs esam maksājuši Pakistānai miljardiem dolāru, taču vienlaicīgi viņi sniedz pajumti tiem pašiem teroristiem, pret kuriem mēs cīnāmies. Tam būs jāmainās. Arī Indija nopelna miljardiem dolāru, tirgojoties ar Savienotajām valstīm, tāpēc mēs vēlamies, lai tā mums sniegtu lielāku palīdzību Afganistānā – īpaši ekonomiskās palīdzības un attīstības jautājumos,” teica ASV prezidents.
Savā uzrunā Tramps pirmo reizi arī pieļāvis, ka kaut kad nākotnē neizslēdz iespēju noslēgt arī politisku vienošanos par mieru ar radikālo grupējumu “Taleban”. Pats grupējums gan jau paziņojis, ka jaunajā stratēģijā nekā jauna neesot, brīdinot, ka gadījumā, ja amerikāņi no Afganistānas neaizies, valsts kļūs par vēl vienu lielu amerikāņu karavīru kapsētu.
