Daļa vainas jāuzņemas pašiem afgāņiem
Jau tad, kad “Taliban” spēki tikai sāka pārņemt savā kontrolē Afganistānu, daži no komentētājiem uzsvēra – nevajadzētu domāt, ka situācija no ļoti labas kļūst ļoti slikta. Patiesībā situācija ir kļuvusi no sliktas vēl sliktāka.
Proti, līdzšinējā Afganistānas vadība ir tikusi asi kritizēta gan par to, kā pārvaldīja valsti, gan par to, cik efektīvi rīkojās ar tās rīcībā esošajiem līdzekļiem. Apsūdzības korupcijā nav pazudušas gadiem ilgi, un arī jautājumi par bruņoto spēku spējām aizsargāt valsti ir izrādījušies pamatoti.
Šajā situācijā daudzi rāda ar pirkstu uz ASV prezidenta administrāciju, kas šogad pieņēma lēmumu izvest savus spēkus no Afganistānas. Kā norādījis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, lēmums par ASV karaspēka izvešanu bijis mantojums no Donalda Trampa administrācijas, taču pašiem afgāņiem arī būtu jāuzņemas liela daļa vainas:
“Mēs visu laiku zinājām, ka “Taliban” ir spēcīgākie kopš 2001. gada. Kad mēs stājāmies amatā, tas bija fakts, un mēs jau toreiz prognozējām, ka talibi iegūs ievērojamus panākumus visā Afganistānā. No otras puses, man jāsaka, ka tajā, ko mēs redzam pašlaik, ļoti lielu lomu ir spēlējusi afgāņu drošības spēku nespēja aizsargāt savu valsti.
Gan mēs, gan starptautiskā sabiedrība 20 gadu laikā esam investējuši miljardiem dolāru šajos spēkos, atbalstījuši ar gaisa spēkiem, kuru talibiem nav, un ar pašu mūsdienīgāko aprīkojumu. Diemžēl, un tas ir traģiski, viņi nav spējuši aizsargāt savu valsti. Tas arī izskaidro, kāpēc viss ir attīstījies tik ātri.”
Tramps pieprasa Baidena demisiju
Tomēr par spīti šādiem Blinkena paziņojumiem ASV republikāņi asi kritizē Baidenu un viņa administrāciju. Piemēram, bijušais prezidenta Trampa padomnieks, atvaļinātais leitnants Stīvens Rodžerss vaino Baidena administrāciju pilnīgā stratēģijas trūkumā.
“Jāsāk ar to, ka Baidena administrācija paziņoja par spēku izvešanu… Bet kā viņi spēs izskaidrot, ka amerikāņu spēki tika izvesti, vēl pirms tika slēgta vēstniecība un evakuēti šajā valstī esošie amerikāņi? Viņi to nespēj!
Viņi visu izdarīja otrādi. Izveda karaspēku un atstāja amerikāņus un citu tautību pārstāvjus iesprostotus Kabulas lidostā. Tāpēc mums tagad ir jāsūta nevis 3000, bet 6000 karavīru, lai viņus no turienes izvestu. Es prognozēju, ka pirms visu civilpersonu izvešanas šī situācija vēl vairāk eskalēsies.”
Tikmēr pats Donalds Tramps arī ir pieprasījis, lai Baidens nekavējoties atkāpjas no amata, jo notikušais Afganistānā esot uzskatāms par lielāko sakāvi ASV vēsturē.
Krievija gatava sarunām ar talibiem
Sagaidāms, ka pirmdien tiks sasaukta ANO Drošības padomes sēde, lai apspriestu Afganistānā notiekošo. ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs ir aicinājis visas iesaistītās puses saglabāt savaldību, lai aizsargātu civiliedzīvotājus.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir paziņojis, ka alianse darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu Kabulas lidostas darbību, lai arī šeit jāpiebilst, ka runa vairāk ir par lidostas militāro daļu.
No savas puses Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Voless paziņojis, ka britu karaspēka vienību atgriešanās Afganistānā netiek plānota. Savu personālu no Kabulas jau ir izvedusi Kanāda, kas paudusi gatavību uzņemt arī aptuveni 20 000 afgāņu bēgļu, bet evakuāciju tuvākajās dienās plāno sākt arī Vācija un Francija.
Tikmēr Krievijas vēstnieks Afganistānā jau otrdien gatavojas tikties ar talibu pārstāvjiem. Intervijā radiostacijai “Eho Moskvi” Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis uzsvēris, ka talibu valdības atzīšana būs atkarīga no viņu uzvedības. Viņš paudis īpašas bažas par sieviešu un meiteņu likteni, kuru izcīnītās tiesības būtu jāaizstāv arī turpmāk.
Visai interesantu jautājumu ir uzdevis arī bijušais Igaunijas presidents Tomass Hendriks Ilvess – kad ar paziņojumu par situāciju Afganistānā klajā nāks Eiropas Komisija vai Eiropas Ārējo sakaru dienests, jo tūkstošiem Eiropas valstu pilsoņu arī ir bijuši iesaistīti Afganistānas misijā?
Tā vietā, lai domātu par Eiropas Savienības organizētiem masu evakuācijas lidojumiem, pašlaik daudz aktīvāk tiekot spriests par to, vai un kā nākotnē atzīt talibu režīmu.
So when will @EU_Commission or @eu_eeas issue a statement on Afghanistan, a country where tens of thousands of EU Member troops fought in the past 20 years? On the fall of Kabul or the fate of the Afghans who translated, assisted, fought alongside EU member state troops?
— toomas hendrik ilves (@IlvesToomas) August 16, 2021
KONTEKSTS:
Talibu režīmu gāza 2001. gadā, kad pēc 11. septembra terora aktiem Afganistānā iebruka ASV vadītā starptautiskā koalīcija, lai likvidētu teroristu grupējuma "Al Qaeda" bāzes. Kopš tā laika "Taliban" regulāri veica uzbrukumus afgāņu un ārvalstu karavīriem, bet visvairāk šajā karā ir cietuši civiliedzīvotāji.
ASV prezidents Džo Baidens bija apņēmies pabeigt ASV karaspēka izvešanu no Afganistānas līdz 2021. gada 31. augustam. ASV vadīto starptautiskās koalīcijas spēku atkāpšanos savā labā izmantoja "Taliban", kas atguva kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem. 15. augustā "Taliban" bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu, tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi "Taliban" kontrolē.
