Interesants piemērs ir pārējo arābu kaimiņu izolācijā nonākusī Katara.
Tā steigšus noslēdza 12 miljardus dolāru vērtu līgumu par bruņojumu piegādi. Analītiķi secina, ka tā ir Dohas maksa par to, lai Savienotās Valstis kļūtu pielaidīgākas un atslābinātu diplomātisko spiedienu.
Savukārt Polijā ir sākta leģendāro “Melno vanagu” – helikopteru “Black Hawk” ražošana.
Daži no tiem nonāks arī Latvijas un Lietuvas bruņoto spēku rīcībā.
Polijā 2006.gadā privatizētajā aviorūpnīcā “PZL-Mielieč” milzīgas investīcijas veica ASV lidmašīnu un helikoptera ražotājs “Sikrosky Aircraft”, kas ir daļa aizsardzības tehnoloģijas milža “Lockheed Martin”.
Pēc dažādiem datiem “Lockheed Martin” ir pasaulē lielākā kompānija aizsardzības sfērā un ļoti veiksmīga. Pērn tās peļņa pārsniedza 800 miljonus ASV dolāru. Pašlaik uzņēmums skatās arvien vairāk arī NATO austrumu flanga virzienā, gan arī runājot par kontraktiem, gan arī par pastāvīgu klātbūtni, kā tas ir šeit, Polijā, kur tiek ražoti slavenie “Black Hawk” helikopteri.
Privatizācijas laikā Polijas konservatīvā valdība tika kritizēta par zemo cenu, aptuveni 13 miljoniem eiro, par kuru ražotne tika pārdota amerikāņiem. Taču nu tā ir vienīgā “Black Hawk” ražotne ārpus Savienotajām Valstīm un palīdzējusi nostiprināt visu Milecas īpašo ekonomisko zonu kā reģionāla līmeņa rūpniecības centru. “Mums “PZL Mielec” rūpnīcas iegāde ir kā viens no dārgakmeņiem kronī. Ļoti augstu vērtējam viņu ražošanas un inženierijas spējas. Tā kā mēs esam ļoti lepni par šo veiksmīgo pirkumu,” neslēpj “Locheed Martin” helikopteru nodaļas reģionālais direktors Džoels Vilja.
Ir pamats domāt, ka pašlaik darba šajā un citās militāro tehnoloģiju ražotnēs būs arvien vairāk, ņemot vērā Eiropas valstu jauno apņēmību kāpināt aizsardzības tēriņus. Konkurence gan ir spēcīga. Tāpēc talkā nāk sarunas visaugstākajā līmenī. Ne velti Polija paziņoja par ASV “Patriot” raķešu iepirkšanu aptuveni astoņu miljardu ASV dolāru vērtībā tieši Trampa vizītes laikā Varšavā. “Būdama starp apņēmīgākajiem NATO alianses biedriem, Polija ir atjaunojusi savu vadošo lomu Eiropā, kas ir stipra, vienota un brīva,” pauda Tramps.
Turklāt Eiropa nav vienīgā, kas aizsardzībai grib tērēt vairāk un kur pieaugoša loma ir gan ASV, gan citu lielvalstu militāri industriālā kompleksa interesēm.
Stokholmas Miera institūta dati liecina, ka pēdējā piecgadē novērots lielākais ieroču tirdzniecības apjoma kāpums kopš Aukstā kara.
ASV joprojām ir vadošā eksportētāja, nodrošinot 33% no visa ieroču eksporta, tai seko Krievija ar 23% un Ķīna ar 6%.
Bez diplomātijas uzvarām neiztika arī šogad lielākajā pasaules darījumā bruņojuma jomā. Lai noslēgtu 110 miljardu ASV dolāru vērto ieroču pārdošanas līgumu ar Saūda Arābiju, ASV prezidents pats personīgi devās uz Rijādu. Tā bija viņa pirmā ārvalstu vizīte. Netraucēja ne satrauktās balsis par cilvēktiesību situāciju ultrakonservatīvajā islāma valstī, ne arī bažas par ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem pašreizējā Saūda Arābijas intervencē Jemenā. Vēlāk sekoja arābu valstu blokāde pret Kataru, vainojot to ekstrēmisma atbalstīšanā un sponsorēšanā. Neraugoties uz to, ka ASV sabiedrotās vērsušās pret Kataru, ASV ieroču eksportētājus tas nekavēja noslēgt 12 miljardu ASV dolāru vērtu līgumu par F16 iznīcinātāju piegādāšanu.
