Dienas notikumu apskats

Nedzemdējušām sievietēm tomēr neliegs ziedot olšūnas

Dienas notikumu apskats

Izraēlas premjera Netanjahu sievu apsūdz par krāpniecību

Trampa un Putina iespējamā tikšanās satrauc NATO dalībvalstis

Trampa un Putina iespējamā tikšanās satrauc NATO dalībvalstis

ASV prezidents Donalds Tramps un Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu tikties jūlija vidū. Par to, atsaucoties uz diplomātiskajiem avotiem, ziņo vairāki Krievijas un Rietumu mediji. Sagaidāms, ka jau vistuvākajā laikā uz Krieviju dosies arī ASV prezidenta Nacionālās drošības padomnieks. Bet tikmēr jau izskanējušas bažas, vai gaidāmā tikšanās neietekmēs lēmumu pieņemšanu jūlijā gaidāmajā NATO samitā.

Runas par Trampa iespējamo tikšanos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu gaisā ir virmojušas jau sen, taču tās ir pastiprinājušās pēc Trampa tikšanās ar Ziemeļkorejas līderi Kimu Čenunu.

Par Trampa vēlmi uzlabot attiecības ar Maskavu tika runāts arī G7 samitā, kur ASV prezidents aicināja diskutēt par Krievijas atjaunošanu šajā ietekmīgo valstu grupā. Taču pārējiem sanāksmes dalībniekiem šāds priekšlikums nelikās saistošs, atgādinot, ka Krievija no G8 grupas tika izslēgta pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Nedēļas sākumā kļuva zināms, ka Tramps ar Putinu varētu tikties jau jūlija vidū.

Kā ziņo aģentūra “Reuters”, par iespējamo tikšanās vietu varētu tikt izvēlēta Austrijas galvaspilsēta Vīne, lai arī Tramps sākotnēji esot uzstājis uz tikšanos Vašingtonā.

Lai arī ne Krievijas, ne ASV prezidentu administrācijas pagaidām oficiāli nekomentē izskanējušās ziņas, Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs ceturtdien apstiprinājis, ka jau drīzumā Maskavā varētu ierasties ASV prezidenta Nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons. Kā pirms nedēļas ziņoja televīzijas sabiedrība CNN, attiecību veidošanas ar Krieviju grožus savās rokās esot ņēmis tieši Boltons. Viņš iepriekš norādījis, ka attiecību uzlabošana ASV un Krievijas starpā būtu vēlama, taču, lai to sasniegtu, ir nepieciešams mazināt bažas par iespējamo Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās, ķīmisko ieroču izmantošanu Lielbritānijā, kā arī situāciju Ukrainā un Sīrijā.

Taču jautājums par Putina un Trampa tikšanos ir radījis arī pamatīgu satraukumu, jo šīs sarunas, iespējams, varētu notikt neilgi pirms 11. un 12. jūlijā gaidāmā NATO samita Briselē, vai arī tūlīt pēc tā.

Atsevišķi komentētāji jau norādījuši, ka šādu sarunu sarīkošana pirms NATO pārstāvju tikšanās varētu nozīmēt to, ka Tramps tajā piedalīsies jau ar jūtamu Krievijas retoriku.

No otras puses, tiek izteikti minējumi, ka sarunas pēc NATO samita ļautu Putinam atklāt kādus alianses noslēpumus. Galu galā, ja Tramps varēja ievērojami piekāpties Kimam Čenunam, kāpēc lai tas nenotiktu attiecībās ar Putinu, kurš uzskatāms par daudz nopietnāku sarunu partneri?

Ne visi ASV prezidenta administrācijā gan atbalsta tik izteiktu vēlmi tuvināties Krievijai. Iepriekš ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss ir izteicies, ka Krievijas prezidenta mērķis ir iedragāt NATO, mazināt Rietumu demokrātiskā modeļa pievilcību, kā arī apšaubīt Amerikas morālo autoritāti.

Taču pavisam citās domās ir NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kurš atzinis, ka Eiropas un ASV starpā ir īstas domstarpības, taču transatlantiskās saites aizsardzības un drošības jomā joprojām ir ļoti spēcīgas. Komentējot ziņas par iespējamo Trampa un Putina tikšanos, Stoltenbergs paudis viedokli, ka šādas sarunas nekādā veidā nav pretrunā ar NATO politiku.

Pēc NATO ģenerālsekretāra vārdiem, neviens nevēlas jaunu Auksto karu, jaunu bruņošanās sacensību, bet gan sarunas ar Krieviju, jo tā nekur nepazudīs. Pat ja labākas attiecības ar Krieviju nebūs iespējams panākt, ar Krieviju ir nepieciešams runāt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti