Donalda Trampa prezidentūra sākās ar solījumu, ka nekas Vašingtonā nebūs kā agrāk, un tam sekojis ne viens vien pierādījums darbos. Tramps būtiski mainījis uzskatus par to, kas jāsaka un kā jāuzvedas pasaules spēcīgākās valsts prezidentam, un pārējai pasaulei neatlicis nekas cits, kā ar to rēķināties:
“Viņš startēja no haosā balstītas platformas, sakot, ka viņš no saknēm izraus Vašingtonas politisko eliti, un tieši to viņš ir izdarījis,” norāda Virdžīnijas universitātes profesore Barbara Perija.
Konflikti, aizdomas un sarautās saiknes
Jau no paša sākuma prezidenta inaugurācija iezīmēja viņa izteikto konfliktu ar lielākajiem ASV medijiem. Jaunais prezidents bija sašutis par ziņām, ka viņa zvēresta nodošanu skatījās krietni mazāks skaits cilvēku nekā priekšgājēja Baraka Obamas laikā. “Man ir joprojām notiekošs karš ar medijiem. Viņi ir vieni no negodīgākajiem cilvēkiem uz zemes,” pauž Tramps.
Vēlāk viņš lielākos un respektablākos savas valsts medijus regulāri saukāja par viltus ziņām. Šo terminu sākotnēji piedēvēja vairākiem medijiem galēji labējā ideoloģiskajā flangā, kas vēlēšanās Trampu atbalstīja. Vienu no tiem – “Breitbart News” – vadīja Trampa sākotnējais kampaņas vadītājs Stīvens Banons, kurš tiek uzskatīts par pamatlicēju Trampa ekonomiskā nacionālisma politikai un tēzei par to, ka Amerika jābūt pirmajā vietā.
Pirmajā Trampa gadā tas materializējies ar pavēlēm izstāties no Klusā okeāna reģionālās partnerības līguma un Parīzes klimata vienošanās. Tikmēr Banons no padomnieka kļuvis par vienu no Trampa ienaidniekiem. Pēc Trampa darba stila kritizēšanas skandalozā grāmatā Tramps paziņoja, ka Banons zaudējis prātu.
Amatu pirmajā gadā zaudēja arī vairāki citi Trampa sabiedrotie – lielākā daļa saistībā ar apsūdzībām par Trampa kampaņas saikni ar Krieviju un tās iejaukšanos ASV vēlēšanu procesā. Tā pašlaik joprojām tiek izmeklēta.
Runas par atkusni ASV un Krievijas attiecībās gan ir aprāvušās tāpat kā ar Krieviju saistīto Trampa padomnieku politiskās karjeras. Pēc sabiedroto pakritizēšanas par pārlieku maziem aizsardzības budžetiem Trampa administrācijas uzraudzībā gan bombardētas Krievijas sabiedrotā Sīrijas diktatora Bašara al Asada militārās bāzes, gan Ukrainai piegādāti prettanku ieroči, gan saglabāts un pat paplašināts sankciju režīms pret Krieviju Krimas dēļ.
Eiropas Savienībā Tramps tika uzņemts auksti, tomēr nacionālistisko retoriku prezidenta amatā viņš piebremzējis gan attiecībās ar Rietumu partneriem, gan Ķīnu. Tikmēr pret Ziemeļkoreju viņš bijis ļoti skarbs.
Pārbaudījums pašmājās – Kongresa vēlēšanas
Pašmājās Trampa popularitātes galvenais pārbaudījums gaidāms rudenī ASV Kongresa vēlēšanās, kad būs skaidrs, kā Trampa politika ietekmējusi viņu pārstāvēto Republikāņu partiju. Socioloģiskās aptaujas pagaidām neko labu Trampam neliecina.
Šim prezidentam ir zemākais reitings kopš reitingu apkopošanas sākšanas.
“Katru reizi, kad prezidents izraisa jaunu skandālu, tas skar ne tikai viņu pašu, bet arī viņa partiju, un tas ir slikti. Tas noteikti ietekmē negatīvi Republikāņu partiju pirms novembrī gaidāmajām vēlēšanām,” norāda “Associated Press” eksperts Džonatans Lemairs.
Tomēr Trampa atbalstītāji steidz atgādināt, cik neprecīzas bija aptaujas, kas prognozēja pārliecinošu Trampa sakāvi prezidenta vēlēšanās.
Par vienu lietu gan eksperti, visticamāk, var būt droši – Trampa administrācijas otrais gads būs tikpat notikumiem bagāts kā aizvadītais.
“Trampa Baltā nama otrajai sezonai ir ļoti labs sākums. Varam gaidīt, ka tas būs tikpat mežonīgs ceļojums kā pirmajā sezonā.
Izskatās, ka katru dienu par šo administrāciju mēs saņemam četrus vai piecus sensacionālus virsrakstus. Iepriekšējās administrācijās tādi pavērsieni bija jāgaida mēnešiem ilgi,” saka Lemairs.
Nosvinēt gadu prezidenta amatā Tramps ieplānojis ar balli iecienītajā Maralago villā. Reizē šis pasākums iezīmēs arī naudas vākšanas sākumu viņa pārvēlēšanas kampaņai – biļetes uz balli tiek tirgotas un lētākās maksā simt tūkstošus ASV dolāru vienam pārim.
