ĪSUMĀ:
- Trampa ārpolitiku iezīmēja jau iepriekšējo vēlēšanu sauklis “Amerika pirmajā vietā”.
- Tiesa, sarunas par Ziemeļkorejas kodolprogrammu nenesa cerēto.
- ASV izstājās no Irānas kodolvienošanās, kas radīja plaisu ASV un ES attiecībās.
- Pretrunīgi vērtē Trampa administrācijas Tuvo Austrumu miera plānu.
- Eksperte: Tas bija taktisks solis, lai liktu arābu valstīm pašām noslēgt mieru ar Izraēlu.
- Par sasniegumu uzskata pievēršanos Ķīnas augošajai dominancei pasaulē.
- Pārsteidza novēršanās no sabiedrotajiem, tostarp NATO un ES.
- Eksperts: Trampa skatījumā globālas organizācijas stiprina vājos un ierobežo stipros.
- Vienlaikus Baltijas valstu drošības situācija ir stiprinājusies.
- “Politico”: ievēlēšanas gadījumā Baidenam būs smaga izvēle par ārpolitikas kursu.
Pirms četriem gadiem, vēl tikai pretendējot uz ASV prezidenta krēslu, Donalda Trampa izvēlētais sauklis “Amerika pirmajā vietā” daudziem lika uzdot jautājumus par to, kā attīstīsies pasaules ietekmīgākās valsts ārpolitika un attiecības gan ar saviem sabiedrotajiem, gan pretiniekiem. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka neatkarīgi no prezidenta personības ārpolitikā tomēr ir vērojama pēctecība. Taču, protams, Donalds Tramps ir Donalds Tramps, un viņš ir pierādījis, ka situāciju pasaulē redz nedaudz citādāk.
Tuvie Austrumi un Āzija
Viņa ārpolitisko kursu un filozofiju kopumā lieliski raksturo Trampa prezidentūras sākumā teiktais par cīņu pret radikālo islāmu, īpaši Tuvajos Austrumos: “Mums ir jāstrādā kopā ar jebkuru reģiona valsti, kuru apdraud radikālā islāma uzplaukums. Taču tai ir jābūt divvirzienu ielai – viņiem ir jābūt labiem arī pret mums. Atcerieties to! Viņiem ir jābūt labiem pret mums! Tas vairs nebūs tikai vienā virzienā. Atcerieties mūs un visu, ko mēs darām! Viņiem ir jābūt pateicīgiem par to, ko mēs viņiem esam darījuši. Mēs palīdzēsim, bet viņiem ir jānovērtē tas, ko mēs viņiem esam izdarījuši.”
Var uzskatīt, ka Tramps sarunās ar citu valstu līderiem, pat tādiem, kuri varētu tikt uzskatīti par ienaidniekiem vai ļoti nopietniem konkurentiem, ir licis lietā savas uzņēmēja īpašības, cenšoties panākt labāko iespējamo iznākumu, protams, pirmkārt tieši Amerikai.
Taču sarunās par Ziemeļkorejas kodolprogrammu ieguvējs, visticamāk, ir bijis tieši Kims Čenuns, jo viņa ballistisko raķešu programma joprojām turpinās.
Arī ASV izstāšanās no Irānas kodolvienošanās un sankcijas nepiespieda Irānu krist ceļos, bet gan lika tai pastiprināt savas aktivitātes, turklāt radot vēl vienu plaisu ASV attiecībās ar Eiropas Savienību. Tāpat ļoti pretrunīgi tiek vērtēts Trampa administrācijas piedāvātais Tuvo Austrumu miera plāns, kas ir daudz izdevīgāks ASV sabiedrotajai Izraēlai, bet nebūt netiek uzskatīts par pieņemamu palestīniešiem.
Kā uzskata Kārnegī Starptautiskā miera fonda pētniece Mišela Danna, iespējams, atbildība apzināti ir uzlikta uz citu valstu pleciem. “Acīmredzami Trampa administrācijas plāns Izraēlai un palestīniešiem nav bijis īsti veiksmīgs.
Taču, manuprāt, tas bija tikai taktisks solis, lai liktu arābu valstīm pašām noslēgt mieru ar Izraēlu,” vērtē Danna.
Kā pauž ietekmīgais izdevums “Foreign policy” par Trampa un viņa administrācijas lielāko ārpolitikas sasniegumu var uzskatīt tieši aizvirzīšanos no Tuvajiem Austrumiem un pievēršanos Ķīnas pieaugošajai dominancei pasaulē, pievērošot arī pārējās pasaules uzmanību tās ambīcijām. Uzsāktie ekonomiskie kari ar Pekinu gan ir atstājuši ietekmi uz globālo ekonomisko situāciju, taču, vismaz Amerikas Savienotajās Valstīs netrūkst šādas politikas atbalstītāju, jo galu galā pirmajā vietā tiek likti amerikāņu ražotāji.
Novēršanās no sabiedrotajiem
Taču daudziem pārsteigums izrādījās visai agresīvā Trampa novēršanās no saviem sabiedrotajiem, tostarp NATO un Eiropas Savienības. Lai arī, no vienas puses, Trampa kritika sabiedrotajiem par pārāk zemo aizsardzībai atvēlēto finansējumu tika uztverta kā neuzticība partneriem, taču, no otras puses, nevar noliegt, ka tā ir rūgtā patiesība, ko ne visiem patīk dzirdēt.
Arī ekonomiskās sadarbības jomā Tramps ir visai konsekventi turējies pie savas “Amerika pirmajā vietā” pozīcijas. Vienīgā atšķirība, ka viņa kritizētais Eiropas Savienības protekcionisms tiek uzskatīts par kaitīgāku nekā amerikāņu protekcionisms.
Kā norāda domnīcas Eiropas ārpolitikas padome vadītājs Marks Leonards, gan nepatika pret Eiropas Savienību, gan draudi izstāties no dažādām starptautiskām organizācijām, piemēram, Pasaules Tirdzniecības organizācijas vai Pasaules Veselības organizācijas, ir uzskatāmi par vēlmi mainīt pastāvošo globālo iekārtu.
“Manuprāt, viņš vēlas uzsākt tādu Šumpētera “radošo iznīcināšanu”, kur
pirmais posms ir visu uzspridzināt un pēc tam no jauna vienoties par pasaules kārtību uz noteikumiem, kas ir izdevīgi Amerikas Savienotajām Valstīm.
Jo, viņaprāt, status quo paradokss ir tāds, ka Amerika maksā daudz naudas un zaudē dzīvības, lai uzturētu iekārtu, kurā Ķīna tiek padarīta spēcīgāka nekā ASV. Tāpēc viņš ir sagrāvis Irānas kodolvienošanos, tāpēc viņš vēlas sagraut Pasaules Tirdzniecības organizāciju, tāpēc viņš draud NATO un tāpēc viņš izstājas gandrīz no visām ANO institūcijām. Pēc viņa domām, ASV ir ieslodzīta šajā sistēmā, turklāt visas šīs organizācijas ir domātas, lai stiprinātu vājos un ierobežotu stipros. Un ASV ir spēcīgākā valsts pasaulē, tāpēc jebkura organizācija, kas saved kopā valstis sarunām ar Savienotajām Valstīm, patiesībā vājina Savienotās Valstis. Tieši tāpēc arī viņš runā par Eiropas Savienību kā par tās ienaidnieku, pat ja mēs gadu desmitiem esam bijuši ciešākie sabiedrotie. Viņš uzskata, ka Eiropas Savienība ir veidota tā, lai vājinātu ASV un stiprinātu vājākās Eiropas valstis,” skaidroja Leonards.
Baltijā drošības situācija stiprinājusies
Starp citu, runājot par vājāko Eiropas valstu stiprināšanu, varētu teikt, ka līdzšinējās ASV prezidenta administrācijas vadīšanas laikā gan Baltijas valstu, gan daudzu centrālās un austrumu Eiropas valstu drošības situācija ir stiprinājusies. Un, iespējams, tieši tāpēc Latvijai ir svarīgi parādīt, ka esam uzticams NATO partneris, atvēlot aizsardzībai prasītos divus procentus no iekšzemes kopprodukta.
Kā atzīst Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Edijs Bošs, iespējamā Džo Baidena ievēlēšana ASV ārpolitiku varētu atgriezt nedaudz ierastākās sliedēs.
“Summējot Trampa četrgadi, man lielākās bažas rada tas, ka mēs tur vairs neesam redzējuši Rietumus. Ideju par to, ka mums ir Rietumi, kuri kaut kādā ziņā ir vienots organisms. Protams, ne vienoti, bet tomēr kaut kāda vienība kā Rietumi, kuri strādā kopā, skatoties uz 21. gadsimta izaicinājumiem. Vai tā būtu Krievija vai Ķīna, vai kādi citi jautājumi. Manuprāt, tas šajos četros Trampa gados ir palicis kaut kur aizkrāsnē.
Es neesmu redzējis ne no administrācijas, ne no Trampa skatījumu, ka viņiem termins “Rietumi” kaut ko nozīmētu.
Man šķiet, ka Baidens simbolizētu kaut kādu atgriešanos pie tādas klasiskākas Savienoto Valstu ārpolitikas šajā kontekstā. Ka mēs esam daļa no Rietumiem un Rietumos ir vēl citi politiskie spēlētāji, ar kuriem mēs varam ļoti labi sadarboties un saprasties. Es domāju, ka šī sajūta varētu vairāk atgriezties,” vērtē Bošs.
Ja runā par demokrātu virzīto Džo Baidenu, tad viņš tiešām vairākkārt ir izteicies par nepieciešamību uzlabot un pat atjaunot iedragātās attiecības ar ilggadējiem sabiedrotajiem. Bet, runājot par lielāko stratēģisko izaicinājumu – Ķīnu –, Baidens ir uzsvēris, ka galvenais ir panākt, lai Pekina spēlē pēc starptautiski pieņemtiem noteikumiem.
Izdevums “Politico” uzskata, ka ievēlēšanas gadījumā Baidenam priekšā stāv visai smaga izvēle.
Vai nu atjaunot Baraka Obamas laika ārpolitiku, vai arī pakļauties tiem, kuri uzskata, ka šajā politikā tika pieļautas nopietnas kļūdas, īpaši Sīrijas un Krievijas jautājumos. Vai varbūt veidot pilnīgi jaunu, 21. gadsimtam atbilstošu ārpolitikas doktrīnu.
KONTEKSTS:
ASV prezidenta vēlēšanas plānotas 3. novembrī, tajās sacentīsies pašreizējais ASV prezidents Donalds Tramps un demokrātu partijas virzītais Džo Baidens. Abi kandidāti aktīvi turpina priekšvēlēšanu kampaņu. Šogad ASV prezidenta vēlēšanās ir gaidāma rekordliela aktivitāte.
Pirmās ASV prezidenta amata kandidātu debates notika septembra beigās. Lai arī Tramps un Baidens bija plānojuši apspriest gan ar Covid-19, gan ekonomiku, gan iekšpolitiku saistītus jautājumus, pirmās debates izvērtās haotiskas.
Pēdējās ASV prezidenta kandidātu debates 2020. gada priekšvēlēšanu laikā, atšķirībā no pirmajām, bija ar daudz piezemētāku sarunu toni, īpaši no Donalda Trampa puses, lai gan abi politiķi apmainījās ar savstarpējiem pārmetumiem.
