Izskanējuši viedokļi, ka administrāciju varētu pamest arī Trampa vecākais ekonomikas padomnieks, savukārt par galvenā stratēģa Stīva Bannona likteni pagaidām tiek izteikti tikai minējumi.
Pastāv iespēja, ka pārmaiņas administrācijā var ietekmēt ne tikai ASV ekonomisko politiku, bet arī ārpolitiku.
Laikam šajās dienās Savienotajās Valstīs nav neviena vairāk kritizēta cilvēka par Trampu. Sabiedrības un politiķu sašutumu un neapmierinātību ir izraisījuši Trampa izteikumi pēc pagājušās nedēļas nogalē Šarlotsvilā notikušajām neonacistu un balto nacionālistu sadursmēm ar viņu pretiniekiem. Šajā konfliktā dzīvību zaudēja viena sieviete. Lai arī Tramps oficiāli uzrakstītajās runās ir nosodījis rasismu, nacismu un ksenofobiju jebkādās tās izpausmes formās, īpašu kritiku izpelnījušies viņa ārpus scenārija izteiktie apgalvojumi, ka protestētāji pret neonacistiem ir bijuši ļoti, ļoti vardarbīgi. Šādi izteikumi tiek traktēti kā neonacistu un galējo rasistu atbalstīšana.
Pēc šādiem paziņojumiem savus amatus Baltā nama konsultatīvajās padomēs atstāja tādu ietekmīgu uzņēmumu kā “Merck &Co”, “Intel”, 3M, “Under Armour” un citu vadītāji, liekot Trampam izformēt arī pašas padomes.
Kā aģentūrai “Reuters” norādījuši avoti prezidenta administrācijā, baidoties no nākamajiem, neprognozējamajiem prezidenta soļiem, administrācijas pamešanu apsverot arī vairāki citi tās darbinieki.
Avots aģentūrai norādījis, ka daudzi no Trampa sekotājiem bija piekrituši strādāt administrācijā, cerot sniegt savu ekspertīzi un pieredzi tajos jautājumos, kuros prezidentam viņa uzņēmēja karjerā nav bijusi tik liela pieredze. Taču pēdējo dienu notikumi esot pierādījuši, ka pat bijušajam jūras kājnieku ģenerālim nav iespēju pretoties tam, ko Tramps redz televīzijā un lasa internetā.
Šeit runa ir par atvaļināto ģenerāli Džonu Kelliju, kurš pavisam nesen sācis pildīt prezidenta administrācijas vadītāja pienākumus, solot Baltajā namā ieviest stingrāku kontroli. Pat Trampa tuvākie līdzgaitnieki bija piekrituši sekot Kellija norādījumiem, taču trešdien Kellijs tikai bezspēcīgi noraudzījās, Trampa vārdu plūdumā.
Ir izskanējušas ziņas, ka nākamā persona, kas varētu pamest ASV prezidenta administrāciju, varētu būt Baltā nama vecākais ekonomikas padomnieks un kontaktpersona ar biznesa kopienu - Garijs Kons, kurš pats ir ebrejs.
Viņš ir paudis nepatiku par Trampa izteikumiem, taču pašlaik vēl administrācijā palikšot. Finanšu analītiķi jau izteikušies, ka pragmatiskā un uzņēmējiem labvēlīgi noskaņotā Kona aiziešana noteikti atstātu ietekmi uz tirgiem, uzlabojot pozīcijas tiem Baltā nama padomdevējiem, kuri atbalsta ārējās tirdzniecības samazināšanu.
Visai negaidīti neonacistus un galējos rasistus ir kritizējis Donalda Trampa galvenais stratēģis Stīvs Bannons, kurš pats savulaik vadīja galēji labējo aģentūru „Breitbart News”. Baltos nacionālistus viņš nosaucis par klaunu baru, norādot, ka ar etno nacionālismu aizraujas tikai zaudētāji.
Arī paša Bannona turpmāka atrašanās Baltā nama administrācijā ir sākusi svārstīties. Bannons arī aicinājis savus kolēģus ne tik daudz koncentrēties uz Ziemeļkorejas jautājumu risināšanu, bet gan fokusēties uz ekonomisko karu ar Ķīnu. Pēc viņa domām ASV aizsardzības un drošības amatpersonas pārāk vēlas mīkstināt nostāju pret Ķīnu, tādējādi cerot gūt tās atbalstu Phenjanas kodolprogrammas izbeigšanai. Bannons uzskata, ka gan Aizsardzības ministrijā, gan Valsts departamentā vadošos posteņos ir nepieciešams izvietot pret Ķīnu noskaņotus tā dēvētos „vanagus”, pretējā gadījumā tieši Ķīna pēc gadiem 20 vai 30 jau varēšot būt īstais pasaules hegemons.
Trampa izteikumi par notikušo Šarlotsvilā radījuši saspīlējumu ne tikai attiecībās ar Republikāņu partiju, bet arī ar biznesa padomniekiem. Protestējot pret Trampa izteikumiem, no Baltā nama biznesa padomēm atkāpušies vairāku lielu kompāniju vadītāji, tādēļ Trampam divas padomes nācies likvidēt.
Kā norāda analītiķi, kompānijas, kas atbalsta kultūru daudzveidību, nevēlas iedragāt savu tēlu klientu priekšā, tādēļ izvēlējušās norobežoties no Trampa izteikumiem.
Viņš tika kritizēts par paziņojumu, ka nedēļas nogalē notikušajā vardarbībā vainojamas abas puses – gan rasisti, gan viņu pretinieki.
Daži padomes biedri atkāpušies jau iepriekš, reaģējot uz Trampa lēmumu izstāties no Parīzes klimata nolīguma un liegt musulmaņiem ieceļot valstī. Biznesa padomes tika izveidotas, lai palīdzētu administrācijai veidot politiku, kas stimulē ekonomisko izaugsmi, produktivitāti un jaunu darbavietu radīšanu.
