Tramps apsūdzēts, ka šovasar aizkavējis militārās palīdzības sniegšanu Ukrainai, lai ar sava personīgā advokāta Rūdija Džuliāni palīdzību piespiestu jauno Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski sākt izmeklēšanu pret Trampa politisko konkurentu Džo Baidenu.
Tramps apsūdzības kategoriski noraida kā „raganu medības”.
Jovanoviča kļuva par ASV vēstnieci Ukrainā vēl bijušā Savienoto Valstu prezidenta Baraka Obamas laikā, bet šogad maijā Tramps viņu pēkšņi atcēla no amata. Tiek ziņots, ka tas esot noticis, jo Jovanoviča esot atteikusies Ukrainas politikas veidošanā sadarboties ar Trampa personīgo advokātu Džuliāni. Šī būs otrā impīčmenta publiskā sēde.
Pirmajā sēdē trešdien pašreizējais ASV vēstnieka Ukrainā pienākumu izpildītājs Viljams Teilors liecināja, ka ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlands neilgi pēc sarunas ar Trampu jūlijā viņam atzinis, ka Trampam vairāk rūp izmeklēšana pret Baidenu nekā pati Ukraina. Sondlandam pašam paredzēts publiski liecināt nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Jau iepriekš atklātībā nonāca fakti, ka Tramps jūlijā telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski mēģinājis viņu pierunāt sniegt informāciju par politiskā pretinieka Džo Baidena un viņa dēla Hantera darbību Ukrainā.
Pastāv bažas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu personīga politiska labuma gūšanai, un šī informācija tiek pārbaudīta impīčmenta izmeklēšanā.
Ja apsūdzības būs pamatotas, Tieslietu komiteja noformēs oficiālas apsūdzības un par tām balsos demokrātu kontrolētās Pārstāvju palātas deputāti. Tomēr būs grūti panākt Trampa atstādināšanu no amata, jo lēmums jāapstiprina arī republikāņu kontrolētajā Senātā.
