ASV prezidenta piektdien, 27.janvārī, parakstītais rīkojums, kas aptur bēgļu ieceļošanu valstī uz 120 dienām, kā arī aizliedz vīzu izsniegšanu un nozīmē papildu pārbaudes ceļotājiem no Irānas, Irākas, Lībijas, Somālijas, Sīrijas un Jemenas, ir izraisījis pamatīgu kritikas vilni visā pasaulē.
Vairāki simti ceļotāju ir tikuši aizturēti ASV lidostās, vēl vairākiem ir liegta iekāpšana lidmašīnās uz ASV, izraisot neapmierinātību un plašas protesta akcijas ASV lidostās.
Ar sajūsmu gan uzņemts federālās apgabaltiesas tiesneses spriedums, kas liedz aizturēto personu izraidīšanu no ASV, taču šis lēmums neapstrīd pašu prezidenta rīkojumu, kā arī neļauj aizturētajām personām ASV tomēr ieceļot.
Kā pastāstījis Donalda Trampa padomnieks un bijušais Ņujorkas mērs Rūdolfs Džuliani, Tramps sākotnēji esot vēlējies panākt pilnīgu musulmaņu ieceļošanas aizliegumu –
līdzīgu tam, kādu viņš solīja priekšvēlēšanu laikā. Taču eksperti esot brīdinājuši reliģijas vietā vairāk koncentrēties uz potenciālajām briesmām.
Pasaulē iebilst pret ierobežojumiem
Viens no pirmajiem uz šo aizliegumu reaģēja ASV kaimiņvalsts Kanādas premjerministrs Džastins Trudo, kurš kanādiešiem tradicionāli laipnajā manierē pauda gatavību uzņemt Kanādā visus no vajāšanas, terora un kara bēgušos, kurus noraidīs ASV.
Daudz asāk ASV vadību kritizējuši Eiropas partneri. Tikai divas dienas pēc draudzīgās tikšanās ar Donaldu Trampu, britu premjerministre Terēza Meja svētdien, 29.janvārī, paziņojusi, ka
nepiekrīt ieviestajiem ieceļošanas noteikumiem un noteikti iejauksies, ja šis aizliegums skars arī britu pilsoņus, piemēram, ar dubultpilsonību.
Premjerministre gan tiek kritizēta par to, ka nav nosodījusi Trampa rīcību, taču britu premjera birojs norādījis, ka ASV imigrācijas politika ir ASV valdības jautājums.
Trampa jaunos imigrācijas noteikumus kritizējusi arī Vācijas kanclere Angela Merkele, kura ar Trampu telefoniski sazinājās dienu iepriekš. Merkele uzsvērusi, ka, laikā, kad ir nepieciešams pastiprināt cīņu pret terorismu, nav attaisnojama vēršanās pret cilvēkiem viņu reliģijas vai nacionālās piederības dēļ.
Arī Vācijas valdība sola rūpīgi izvērtēt, kādas varētu būt jauno imigrācijas noteikumu sekas uz Vācijas iedzīvotājiem ar dubultpilsonību.
Kritika sekojusi arī no valstīm, uz kurām aizliegums attiecas vistiešāk. Tā Irākas parlamenta Ārlietu komiteja ir aicinājusi ieviest atbildes pasākumus pret Vašingtonu, liedzot ieceļot valstī amerikāņu pilsoņiem.
Ar līdzīgu aicinājumu klajā nācis arī paramilitārais grupējums, kurš Mosulas tuvumā cīnās pret džihādistu kaujiniekiem. Šajā pašā reģionā darbojas arī ASV bruņoto spēku vienības, kuru mērķis ir palīdzēt atkarot Mosulu grupējumam "Daīš" jeb "Islāma valstij".
Tagad kaujinieki pieprasījuši ne tikai neļaut amerikāņiem ieceļot valstī, bet arī pieprasījuši, lai jau valstī esošie spēki tiktu no turienes izvākti.
Savukārt Irāna ir izsaukusi ASV intereses pārstāvošo Šveices vēstnieku, lai iesniegtu tam protestu par vīzu izsniegšanas aizliegumu irāņu ceļotājiem. Irānas valdības preses pārstāvis aģentūrai "France Press" norādījis, ka Donalda Trampa paziņojums ir nepamatots, diskriminējošs un nepieņemams.
Irānas ārlietu ministrs Džavads Zarifs ir paziņojis, ka Trampa rīcība noteikti ieies vēsturē kā lielākā dāvana ekstrēmistiem un viņu atbalstītājiem.
Irānas Ārlietu ministrija arī apsver iespēju ieviest atbildes aizliegumu amerikāņiem ieceļot valstī, vienlaicīgi gan norādot, ka tas neattieksies uz personām, kurām jau ir derīga Irānas vīza. ASV dzīvo aptuveni viens miljons irāņu izcelsmes cilvēku, un kopienas vidū pašlaik esot jūtams gan šoks, gan pamatīgs apjukums.
Trampa lēmums radījis haosu ASV lidostās
ASV prezidenta Donalda Trampa lēmums aizliegt ASV iebraukt musulmaņiem no septiņām Tuvo Austrumu valstīm radījis haosu un neizpratni daudzās ASV lidostās. Tur notikušas arī plašas protesta akcijas.
"Donald, tava sieva ir imigrante", "Ja tu uzcelsi mūri, mēs to nojauksim" plakāti ar šādiem un citiem lozungiem pārpludinājuši ASV lidostas,
iedzīvotājiem protestējot pret pirmajā pilnajā darba nedēļā pieņemtajiem ASV jaunā prezidenta lēmumiem, kuru vidū bijis gan dekrēts par ASV un Meksikas robežas nocietināšanu, gan pagaidu aizliegums iebraukt valstī cilvēkiem no septiņām Tuvo Austrumu valstīm un apturēt Sīrijas bēgļu uzņemšanas programmu.
Tas novedis pie tā, ka vairāki simti cilvēku iestrēguši tranzīta zonās lidostās un tūkstošiem citu ASV uzturēšanās atļauju ieguvēji no šīm valstīm nezina, vai varēs turpināt dzīvot, strādāt vai mācīties ASV, vai apmeklēt savus tur dzīvojošos radiniekus. To vidū ir arī vairākas prominentas personas, ieskaitot Lielbritānijas deputātu no valdošās konservatīvo partijas, kurš asi kritizējis šo Trampa lēmumu.
"Es jūtos diskriminēts un pazemots. Pagājušajā gadā jau tika mainīta vīzas iegūšanas kārtība, un dubultpilsoņiem kā man, jo esmu dzimis Bagdādē, nācās doties uz interviju vēstniecībā. Tas nebija īpaši ērti, bet saprotami, jo ASV jutās apdraudētas "Daīš" un citu teroristisko grupējumu dēļ. Taču pilnībā liegt man apmeklēt ASV, kur pašlaik mācās mani divi dēli, un kuriem nāksies zaudēt vismaz vienu semestri universitātē? Es ceru, ka šādu situāciju dēļ prezidents Tramps pārdomās.
Tas ir diskriminējuši, neproduktīvi un spēlē par labu teroristu ideoloģijai," teica Lielbritānijas konservatīvo partijas deputāts Nadhims Zahavi.
"Šajā terminālī ir astoņi vai deviņi cilvēki, kuri pašlaik ir aizturēti. Mūsu juristu komanda strādā pie tā, lai izveidotu vairākas petīcijas viņu labā un esam gatavi tiesāties federālajā tiesā," atzina Amerikas Civilo brīvību savienības jurists Andrē Segura.
Turpinās ieviest imigrācijas ierobežojumus
Tikmēr ASV Tēvzemes drošības departaments paziņojis, ka turpinās ieviest dzīvē prezidenta Trampa rīkojumu par imigrācijas ierobežošanu, vienlaicīgi solot arī sekot tiesas rīkojumam, kas daļēji apturēja ieviesto aizliegumu.
Departamenta paziņojumā norādīts, ka prezidenta rīkojums patiesībā ietekmējot ļoti nelielu starptautisko ceļotāju daļu, un tas esot pirmais solis uz pilnīgu kontroles atgūšanu pār Amerikas robežām un nacionālo drošību.
Pats Tramps sarunās ar žurnālistiem paudis gandarījumu par to, kā viņa plāni tiek ieviesti dzīvē, un turpina izdot rekordaugstu prezidenta dekrētu skaitu.
Viņš pavēlējis jaunajam aizsardzības sekretāram mēneša laikā izstrādāt plānu, kā sakaut tā saukto "Islāma valsti", aizliedzis administrācijas amatpersonām lobēt citu valstu intereses un pavēlējis pārstrukturēt nacionālo drošības padomi, iekļaujot tajā arī savu vecāko padomnieku Stīvu Benonu.
Ar dekrētiem īpaši ražīgajā savas prezidentūras sākumā Tramps arī iedarbinājis procesu Obamas ieviesto veselības aprūpes likumu atcelšanai, pavēlējis izstāties no Klusā Okeāna partnerības līguma un uzsvēris, ka pārskatīs arī tirdzniecības attiecības ar Meksiku un Kanādu.
Tāpat viņš atbalstījis darba sākšanu pie pretrunīgi vērtētā naftas cauruļvada izbūves cauri Amerikas pirmtautu apdzīvotām teritorijām, izraisot Amerikas vēsturisko pamatiedzīvotāju kopienu protestus.
Vēl ASV prezidents atbalstījis federālā finansējuma atņemšanu starptautiskām organizācijām, kuras sniedz informāciju par abortiem, izraisot jaunus sieviešu protestus, kas organizēti arī uzreiz pēc viņa inaugurācijas.
