Šīs teorijas atbalstītāji uzskata, ka iepriekšējais ASV prezidents Donalds Tramps atgriezīsies pie varas 4. martā, kas bija ASV prezidentu inaugurācijas diena līdz 1933. gadam, kad inaugurācijas datums tika pārcelts uz 20. janvāri.
Dzeloņstiepļu žogs ap Kapitoliju
6. janvārī, kad Kongress lēma par Džo Baidena uzvaras apstiprināšanu ASV prezidenta vēlēšanās, Kapitolijā iebruka tūkstošiem toreizējā prezidenta Trampa atbalstītāju. Nekārtībās tika bojāta Kapitolija ēka un dzīvību zaudēja pieci cilvēki, tostarp policists.
Saistībā ar nekārtībām apsūdzības līdz šim izvirzītas aptuveni 300 cilvēkiem. Kapitolija policija paziņojusi, ka kopš šīm nekārtībām ir pastiprinājusi drošības pasākumus, tostarp žogs ap Kapitoliju apvilkts dzeloņstieplēm un Kapitolijā izvietoti Nacionālās gvardes karavīri. Pastiprināta uzmanība pievērsta arī dažādām radikālajām grupām, kas varētu vēlēties sarīkot nekārtības.
ASV policija šonedēļ informēja Kongresa locekļus, ka nekas neliecina, ka grupējumi plānotu doties uz Vašingtonu protestēt vai iesaistīties vardarbībā. Tomēr trešdien policija paziņoja, ka ieguvusi informāciju, kas liecina par iespējamu plānu iebrukt Kapitolijā 4. martā.
Draudi jāuztver nopietni
Informācija par potenciāliem jauniem draudiem tiek uztverta nopietni; Kapitolija policijas departaments ir gatavs visiem iespējamiem draudiem Kongresa locekļiem vai Kapitolija kompleksam. Draudu dēļ tika atcelta ceturtdien paredzētā Pārstāvju palātas sēde, tā notika jau trešdien. Savukārt Senāts negrasās pārcelt debates par prezidenta Baidena ekonomikas atveseļošanas likumprojektu.
"Mēs strādājam kopā ar likumsargiem un Nacionālo gvardi, lai uzturētu drošību ap Kapitolija ēku kompleksu. Drošība ir vairākos slāņos – gan ārējā, gan iekšējā perimetrā. Mums gatavībā ir īpašo uzdevumu vienības un mēs strādājam ar Nacionālo gvardi, lai sagatavotos visiem iespējamiem draudiem un novērstu drošības situācijas nepilnības, kas vēl palikušas ēku kompleksa apkārtnē," vēsta Vašingtonas policijas priekšniece Jogananda Pitmena.
Joprojām gan nav atklāts, par kādiem draudiem tieši ir runa. Lai gan drošība tiek pastiprināta, likumsargiem nav pilnīgas pārliecības, ka radikālo grupu diskusijas interneta vidē varētu izraisīt reālu rīcību Vašingtonā. Republikāņu senators Marks Vorners uzskata, ka piesardzības pasākumi ir nedaudz pārspīlēti, tomēr draudi jauztver nopietni.
“Spriežot pēc izlūkošanas informācijas, ko esmu redzējis, tā liecina par piesardzības nelielu pārspīlēšanu, vismaz man tā gribētos cerēt. Es nezinu, vai šo cilvēku rakstītais īstenosies, tādēļ mums tas ir jauztver nopietni. Skaidrs, ka ap Kapitloju ir ievērojami pastiprināta drošība – izveidoti žogi, šeit joprojām ir Nacionālās gvardes karavīri.
Es ceru, ka tik apjomīgus piesardzības pasākumus nevajadzēs turpināt vēl ilgi. Mēs neesam redzējuši pierādījumus, ka pilsētā ierastos lieli cilvēku pūļi, tās pārsvarā ir sarunas internetā.”
Sociālo tīklu ierobežojumi
Vorners uzsvēra, ka ekstrēmistu draudi nav nekāds jaunums, tomēr līdz šim nopietna rīcība no drošības struktūrām ir izpalikusi.
“Jāsaprot, ka pašmāju vardarbīgie ekstrēmisti, tādi, kas 6. janvārī uzbruka Kapitolijam, neradās tikai tad un Trampa valdīšanas laikā. Virdžīnijā jau pirms četriem gadiem šādu ekstrēmistu dēļ bojā gāja cilvēki. FIB jau vairākus gadus uzskata šādas organizācijas par draudu. Domāju, ka šādām grupām netika pievērsta pietiekami liela uzmanība, jo Baltais nams vēlējās pievērt acis uz šādiem draudiem.”
Sazvērestības teoriju piekritējiem tagad kļuvis grūtāk organizēt masu pulcēšanos, jo lielākās tehnoloģiju kompānijas, tostarp, “Facebook” un “Twitter”, ir slēgušas tūkstošiem kontu, kuros tika reklamēti 6. janvāra notikumi Kapitolijā.
Uz laiku tika nobloķēts arī sociālais tīkls “Parler”, ko iecienījuši konservatīvā un labējā spārna amerikāņi un kas sevi pozicionējis kā alternatīvu “Twitter” bez cenzūras ierobežojumiem. Februāra vidū tas atjaunoja darbību.
Vienlaikus joprojām turpinās arī 6. janvāra ielaušanās izmeklēšana. ASV Senāta iekšzemes drošības komisija trešdien otro reizi uzklausīja lieciniekus, šoreiz no Vašingtonas Nacionālās gvardes, Iekšlietu ministrijas un Federālā izmeklēšanas biroja vadības. Arī šo struktūru vadītāji brīdina par turpmāku draudu saglabāšanos.
“Raugoties nākotnē, mēs uzskatām, ka pašmāju ekstrēmisms turpinās radīt paaugstinātus vardarbības draudus Savienotajās Valstīs. Mēs paredzam, ka rasistiski motivēti, vardarbīgi ekstrēmisti, kā arī pret valdību un valsts pārvaldi vērsti ekstrēmisti radīs lielākos draudus visu šo gadu un arī, sākoties 2022. gadam," brīdina FIB direktora vietniece Džila Senborna.
Pašlaik arī noteikts pirmais tiesas datums tiesu darbos pret janvāra grautiņu dalībniekiem. Maija sākumā tiesās 18 gadus vecu Džordžijas štata pilsoni, kurš vainots ne tikai par vardarbīgu rīcību, bet arī par aicinājumiem uz vardarbību pret politiķiem internetā vēl pirms liktenīgā notikuma. Kopumā saistība ar ielaušanos Kapitolijā ierosinātas vairāk nekā 300 dažādas lietas, tādējādi gaidāms, ka tiesu darbi turpināsies vēl ļoti ilgu laiku.
KONTEKSTS:
Janvāra sākumā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalstītāji sarīkoja nemierus galvaspilsētā Vašingtonā un uz laiku ielauzās arī parlamenta ēkā – Kapitolijā. Sadursmēs Kapitolijā dzīvību zaudēja pieci cilvēki, vairāki savainoti, ievainoti arī vismaz 14 policisti, un aizturēti vairāk nekā 50 cilvēki.
