Jaunākie Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas aģentūras dati vēsta, ka tā saukto tradicionālo narkotiku, piemēram, heroīna patēriņš Eiropas Savienībā pēdējos desmit gados ir samazinājies. Taču milzīgā tempā populārs kļūst kāds cits rūpals, proti, tā dēvētās legālās narkotikas jeb vielas, kas ir apreibinošas, taču nav ar likumu aizliegtas.
Aizvadītajā gadā vien Eiropas valstīs konstatēta 101 jauna psihotropā viela, un tagad kopumā atbildīgajām organizācijām jāseko līdzi vairāk nekā 450 šādām tā sauktajām legālajām narkotikām, no kurām vairāk nekā puse ir atklāta pēdējo trīs gadu laikā.
Vispopulārākais ceļš no to radītāja līdz pircējam ir internets.
Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas aģentūra atklājusi vairāk nekā pustūkstoša interneta vietņu, kurās tirgo šīs neaizliegtās narkotikas, un tas ārkārtīgi sarežģī kontroles institūciju darbu.
Savukārt aizliegto narkotiku patēriņš pēdējos gados nav audzis, arī dalībvalstis ziņojušas, ka patēriņš samazinās un arī policijas rokās nonācis mazāk kontrabandas heroīna. Taču narkotiku apkarošanas aģentūra brīdina, ka palielinās opija magoņu platības Afganistānā, kurā operācijas beiguši starptautiskie spēki, un no šejienes varētu palielināties narkotiskā materiāla piegādes Eiropai. Afganistāna jau tagad piegādā lielāko daļu Eiropā lietotā heroīna.
Ir novērotas arī heroīna transportēšanas maršrutu izmaiņas. Lai gan joprojām nozīmīgs ir tradicionālais Balkānu maršruts, proti, narkotikas arvien lielā skaitā ceļo caur Balkānu valstīm, ir pazīmes, ka arvien populārāks kļūst tā sauktais dienvidu maršruts – no Irānas un Pakistānas caur valstīm Arābijas pussalā un Āfrikā.
Visbiežāk Eiropā lietotā un joprojām nelegālā narkotika ir kokaīns, otrajā vietā ekstazī tabletes, populāra joprojām ir arī marihuāna. Turklāt vismaz 1% Eiropas iedzīvotāju lieto marihuānu gandrīz katru dienu. Arvien vairāk cilvēku meklē ārstēšanos no marihuānas atkarības, un šobrīd tādu ir jau vairāk nekā 60 tūkstoši.
Kopumā Eiropas Savienības narkotiku apkarošanas aģentūra secina, ka šajos laikos narkotiku problēmas sarežģītība ir daudz lielāka, jo radušās un klāt nākušas daudzas vielas, kas lietotājiem nebija zināmas pirms desmit gadiem. Grūtāk kļūstot arī noteikt robežas starp vecajām un jaunajām narkotikām, jo jaunās vielas tiecas atdarināt aizliegto narkotiku efektu. Turklāt jauno laiku grūtākais faktors ir internets, kas atver pasauli arī apreibinošo vielu tirgotājiem. Portugāles galvaspilsētā Lisabonā bāzētā organizācija šādus pētījumus par narkotiku lietošanu Eiropā publisko regulāri un to veic jau 20 gadu.
