ASV prezidents Baraks Obama Briselē centās atspēkot galvenās eiropiešu bažas. Proti, ka Eiropā ieplūdīs ģenētiski modificētā pārtika, pazemināsies patērētāju aizsardzības standarti un tiks piesārņota vide.
„Visu savu politisko karjeru un arī kā prezidents esmu cīnījies, lai pastiprinātu patērētāju aizsardzību. Tādēļ es neesmu ieinteresēts parakstīt līgumu, kas pazemina patērētāju aizsardzības standartus. Visu savu karjeru un arī pašreiz esmu cīnījies par vides aizsardzības standartu uzlabošanu ASV. Tādēļ es neesmu ieinteresēts parakstīt līgumu, kas mīkstina vides aizsardzības standartus,” uzsvēra Obama.
Viņš aicināja cilvēkus nekritizēt vienošanos, kuras melnraksts pat vēl nav uzrakstīts, bet gan pagaidīt, kad sabiedrības izvērtēšanai tiks piedāvāts panāktais kompromiss.
Tomēr Nina Olanda no Briseles domnīcas „Korporatīvās Eiropas observatorija” uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā notiek sarunas jau šodien.
„Atklātības līmenis ir dramatiski zems. Tikai daži cilvēki var piekļūt apspriestajam tekstam. Mēs pat nezinām, kas tiek diskutēts. Tādēļ, manuprāt, daudzi netic pat sarunvedējiem,” saka Olanda.
Obama centās kliedēt arī šis bažas. „Daļa no aizdomām pret starptautisko tirdzniecību ir saistīta ar to, vai globalizācija palīdz visiem vai tikai bagātākajiem sabiedrības slāņiem, vai nelielai ekonomikas daļai vai arī tikai lielām korporācijām, nevis maziem un vidējiem uzņēmējiem. Es domāju, ka mums, līderiem, ir būtiski panākt, ka starptautiskā tirdzniecība palīdz arī nabadzīgākajiem un vidusslāņiem, ka tā rada plašu pārticību nevis palīdz tikai atsevišķām elitēm,” sacīja ASV prezidents.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu arī mierināja klātesošos, ka eiropiešu vides aizsardzības un citi standarti necietīs, ja vien izdosies atrast pareizu līdzsvaru. „Esmu pārliecināts, ka mēs to spēsim izdarīt kā nākas. Strādāsim visi pie tā, lai šis līgums ne tikai uzlabotu eiropiešu un amerikāņu dzīvi, bet arī padarītu visu pasaules tirdzniecības sistēmu atvērtāku,” teica Barrozu.
Viņš uzsver, ka jau pašreiz tirdzniecības tarifi starp ASV un Eiropu ir ļoti zemi. Likvidējot citus šķēršļus dažādos noteikumos un likumos, būs iespējams izveidot tūkstošiem jaunu darbavietu. Tomēr Eiropas Parlamenta deputāte Gabi Cimmera no Vācijas tam netic.„Brīvās tirdzniecības līgums atstās lielāko ietekmi uz darbavietu kvalitāti, mūsu vidi un mūsu standartiem. Es neticu, ka tas radīs daudzas jaunas darbavietas. Es tam vienkārši neticu. Tā ir propaganda ar mērķi, lai cilvēki pieņemtu brīvās tirdzniecības līgumu,” tieša ir Cimmere.
Pagaidām ir grūti prognozēt, kad varētu noslēgties sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu starp ASV un Eiropu. Tomēr ir skaidrs, ka panākt tādu vienošanos, ko varēs atbalstīt visi, būs diezgan sarežģīti.
