Ķīnā grandiozas svinības
Ķīnā otrdien, 1. oktobrī, gaidāma milzīgi plaša militāra parāde, kurā piedalīsies 100 000 dalībnieku, un to skatīsies arī prezidents Sji Dziņpins. Ieroču plejāde būs varena. Mediji raksta, ka to vidū būs raķete, kas ir spējīga sasniegt pat ASV.
Ķīna centīsies uzsvērt savu varenību un aizvien augošo globālo spēku, kas ir pamanīts arī pasaulē.
Bet to, ka Ķīna saprot arī savu pretrunīgumu, apliecina tas, ka visā valstī ir noteikti milzīgi drošības pasākumi gan pilsētās, kur īpaši gādās, lai svinības un parādi nekas neizjauktu, gan arī internetā. Tjaņaņmeņas laukums būs stingri apsargāts, un tuvējo māju iedzīvotājiem ir stingri liegts svinību laikā iziet no dzīvokļiem. Tiek kontrolēta arī interneta vide, un Ķīnas varas iestādes ir paziņojušas, ka viss, kas "aizskars" Ķīnas vēsturi, tiks momentā dzēsts.
Šīs ir arī brīvdienas Ķīnas īpašajā administratīvajā reģionā Honkongā, kur paredzēti strādnieku un studentu protesti, pieprasot demokrātiskas pārmaiņas. Tādēļ Honkongas varas iestādes ir, piemēram, aizliegušas uguņošanu. Protesti Honkongā notiek regulāri, taču šie ir plānoti lielāki.
Uzklausa topošos ES komisārus
Eiropas Parlamentā (EP) ir sākusies topošo ES komisāru uzklausīšana. Šis process ilgs aptuveni pusotru nedēļu, un ir jau pirmie noraidījumi.
EP tieslietu komiteja uzlikusi veto Ungārijas un Rumānijas kandidātiem. Rumānijas pārstāve Rovana Plumba un Ungārijas pārstāvis Lāslo Tročāņi neesot piemēroti amatiem Eiropas Komisijā, vēsta aģentūra DPA. Iemesls ir interešu konflikti un nedeklarētas prāvas naudas summas. Runā, ka noklausīšanos varētu nepārvarēt arī citu valstu, piemēram, Francijas, gan Beļģijas, gan Čehijas un Igaunijas kandidāti.
Tas, ka kāds kandidāts neiztur noklausīšanos, ir ierasta prakse, jo tādējādi EP demonstrē savu varu un lomu šajā svarīgajā procesā.
Latvijas kandidātu Valdi Dombrovski noklausīsies 8. oktobrī, un viņam sola labas izredzes,
Eiropas Padomē uzmanība Krievijai
Strasbūrā sākusies EPPA, kurā uzrunu teiks Francijas prezidents Emanuels Makrons, un liela uzmanība būs pievērsta Krievijas rīcībai Ukrainā.
Šī būs ļoti svarīga uzruna, jo Francija patlaban ir Eiropas Padomē prezidējošā valsts.
Eiropas Padome ir starpvalstu organizācija, kas apvieno 47 Eiropas valstis. Un liela uzmanība ir pievērsta tam, ka pēc agresijas Ukrainā tika apturētas Krievijas balsstiesības organizācijā, bet nesen tās ir atjaunotas, un virkne valstu, Baltiju ieskaitot, kopīgā vēstulē ir aicinājušas Francijas prezidentu Makronu uz tikšanos, lai pārrunātu turpmāko rīcību.
