Euranet Plus

EK: Stratēģiski svarīgus uzņēmumus Eiropā investoriem pārdot tikai pēc izvērtēšanas

Euranet Plus

Uģis Lībietis par svarīgākajiem notikumiem Eiropā šonedēļ

Franss Timmermanss: Baltija aizvien straujāk kļūst par daļu no Ziemeļeiropas

Timmermanss: Aizvien straujāk Baltijas valstis kļūst par daļu no Ziemeļeiropas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

“Esmu pamanījis, ka Baltija aizvien straujāk kļūst par daļu no Ziemeļeiropas,” saka Eiropas Komisijas pirmais viceprezidents, bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs un diplomāts Franss Timmermanss. Viņš šodien ir vizītē Rīgā. Timmermanss tiksies ar Valsts prezidentu, ārlietu ministru, viesosies Saeimā un piedalīsies ikgadējā viedokļu līderu forumā „Rīgas konference”, kur gatavojas runāt par to, kurp virzās demokrātija un Eiropa. Timmermanss atzīst, ka Eiropa šodien piedzīvo sarežģītākus laikus nekā pirms desmit gadiem un tas arī uzliek lielāku atbildību politiķiem, saglabāt sabiedrības uzticību tai.

Viedokļu līderu forumu „Rīgas konference” iespējams vērot video tiešraidē.

 

Ina Strazdiņa: Pēdējā laikā ir ļoti daudz diskusiju par Eiropas nākotni. Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers kādā no savām uzrunām piedāvāja piecas Eiropas Savienības attīstības idejas. Starp tām pavīdēja arī kāda par divu ātrumu Eiropu, proti, ka daļa valstu uz priekšu nevirzās tik strauji un nesaliedējas tik cieši kā pārējās, ja to nevēlas. Šai divu ātrumu idejai bija satraucoša pieskaņa. Tagad, raugoties uz Baltiju, kurā Eiropas modelī un ātrumā mēs esam?

Franss Timmermanss: Pirmkārt, es ticu Eiropas Savienībai, kurā valstis pašas izvēlas, kādā ātrumā grib pārvietoties, un dažas to vēlas lēnāk, citas ātrāk. Bet ne pēc ģeogrāfiskām līnijām, bet gan vadoties tikai un vienīgi no pašu politiskās izvēles. Otrkārt, jūs atceraties, ka Eiropas Komisijas viceprezidents Žans Klods Junkers savā uzrunā par Eiropas Savienības stāvokli uzsvēra vajadzību pēc lielākas kohēzijas, proti, sakļaušanās, atšķirību izlīdzināšanu starp Rrietumeiropu un Austrumeiropu. Mēs, Eiropas Komisijā, nevēlamies tādu sadalīšanos un atšķirības. Treškārt, atceros, ka reiz Vāclavs Havels man sacīja, ka mēs atgriežamies situācijā, kur tas ir tikai ģeogrāfisks, bet vairs ne politisks un morāls sadalījums. Un tas ir viens no Eiropas sasniegumiem, ko mums nekad nevajadzētu aizmirst. Ceturtkārt, nesen dažiem saviem kolēģiem norādīju, ka tagad, vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu sekojot līdzi Baltijas notikumiem, esmu pamanījis, ka aizvien straujāk Baltijas valstis kļūst par daļu no Ziemeļeiropas, nevis Centrāleiropas orbītas. Un man tas liekas ārkārtīgi fascinējoši. Tā ir izvēle. Protams, tās ir ekonomiskās attīstības sekas, bet arī politiskā izvēle.

Gan šeit, Eiropas Komisijā, gan Eiropas Savienības Padomē Baltiju arvien biežāk intuitīvi ieliek Ziemeļvalstu pozīcijās. Un tas patiešām ir ļoti interesanti. It īpaši, ja mēs zinām vēsturisko attīstību.

Runājot par izvēli, arī „Brexit” ir izvēle. Kā šis process šķeļ vai vieno Eiropu?

Es nāku no valsts, kas tūdaļ pēc Īrijas ekonomikas un kultūras ziņā ir vistuvākā Lielbritānijai. Nīderlandi „Brexit” ietekmēs pamatīgi. Taču noskaņojums ir šāds: „Labi, mēs varbūt neesam apmierināti ar daudzām lietām, ko Eiropas Savienība dara, taču šo gan mēs negribam. Izstāšanos mēs negribam. Atbalsts Eiropas Savienībai ir kāpis, nevis krities. „Brexit” patiesībā izraisīja apvienošanās efektu. Cilvēki saprot, ka šis, pametot Eiropas Savienību, nav veids, kā risināt mūsu problēmas. Ir citi ceļi. Runājot par „Brexit” ietekmi, tā, protams, ir liela, un to labi zina arī tie latvieši, kuri šobrīd strādā un dzīvo Lielbritānijā.

Cik tālu šobrīd ir „Brexit” sarunas?

Vienu es zinu droši, ka gan Eiropas Savienība, gan Lielbritānija ir absolūti ieinteresētas parūpēties par mūsu pilsoņiem un viņu interesēm. Sākuma punkts ir labs – mēs gribam rīkoties taisnīgi un būt droši, ka viņu tiesības ir aizsargātas un labi aizsargātas. Tas ir viens no jautājumiem, par ko Eiropas Komisijas tiešām iestāsies un viena no galvenajam prioritātēm. Lielbritānijā dzīvo tik daudzi Eiropas Savienības pilsoņi. Diemžēl „Brexit” dažkārt ir atstājis konfrontācijas izjūtu, ir izskanējušas nejaukas piezīmes citu eiropiešu virzienā, cilvēki ir sākuši šaubīties, vai viņiem šajā zemē ir nākotne, vai es šeit esmu vēlams. Tas ir tas, ko esmu dzirdējis no cilvēkiem. Taču, manuprāt, tas nepavisam nav Lielbritānijas nodoms citiem sajusties nevēlamiem.

Lielbritānija vienmēr paliks atvērta valsts gan Eiropai, gan visai pasaulei. Mums ir jāpārvar šis ļoti grūtais periods, un Eiropas Komisija tā laikā nesatricināmi iestāsies par to Eiropas Savienības pilsoņu interesēm, kuri dzīvo Lielbritānijā.

Drošība ir tā, kas eiropiešus, iespējams, satrauc vēl vairāk par „Brexit”. Kas būtu jādara, lai vairs neatkārtotos tādi terorakti, kādus nesen esam piedzīvojuši Eiropas pilsētās?

Ir daudz lietu, ko mēs varētu darīt, lai apkarotu un novērstu terorismu. Manuprāt, lai uzlabotu drošību Eiropas Savienībā, absolūti steidzama lieta ir uzticība starp dalībvalstīm un dalīšanās ar informāciju par draudiem, cilvēkiem, kuri varētu radīt apdraudējumu, par lielākajiem izaicinājumiem, iespējamajiem risinājumiem. Dalībvalstu starpā vēsturisku iemeslu dēļ ir šī atturība, taču, palūkojoties uz pēdējiem gadiem, mēs redzam, ka šai gribai sadarboties ir ļoti liela nozīme, un tas arvien uzlabojas. Pieredze rāda, ka teroristi ļoti ātri pārvietojas no vienas dalībvalsts uz otru, un tādēļ ļoti svarīgi, ka viņi zina, ka būtībā nekur nav patvēruma. To var panākt, ja nacionālās drošības un tiesībaizsardzības iestades sadarbojas, ja mums ir labāka ārējo robežu uzraudzība, ja nekavējoši var dalīties ar informāciju par iebraucējiem, ja mēs zinām, kurš iebrauc un izbrauc. Šos aspektus mums nākamajos gados vajadzētu risināt.

Runājot par migrāciju - tā šobrīd šķietami ir pieklususi citu politisku procesu fonā. Kāda šobrīd ir aktuālākā situācija?

Mēs pieredzējām dažus ārkārtīgi grūtus gadus, īpaši 2015. gads bija ļoti smags, kad Eiropā ieradās teju pusotra miljona cilvēku, bēgot no dažādiem konfliktiem un grūtībām. Tagad esam panākuši to, ka ir uzlabojusies robežkontroles kvalitāte un cīņa ar cilvēku kontrabandistiem, un kopumā Eiropā ierodas mazāk cilvēku. Taču mums joprojām ir jāstrādā ar vairākiem ilgtspējīgiem risinājumiem. Mums jābūt drošiem, ka Dublinas noteikumi tiek reformēti, ka valstu atbildība ir dalīta, ka par iebraucējiem nav atbildīga tikai tā valsts, kurā viņi ir ieradušies, ka mums ir iespējas pēc iespējas ātrāk nosūtīt atpakaļ tos cilvēkus, kuriem patvērums nepienākas, ka mēs negrūžam cilvēkus kontrabandistu rokās, ka pēc iespējas ātrāk pārvietojam tos, kuriem tiešām nepieciešams patvērums no bēgļu nometnēm Turcijā, Libānā un citur uz Eiropu, un ka mums ir ļoti labas sadarbība ar valstīm, no kurām šie cilvēki nāk, lai viņiem būtu iespējas palikt - tā vietā, lai dotos uz Eiropu. Un, protams, arī ar tranzītvalstīm, lai tās labāk uzraudzītu savas robežas. Tas ir daudzpusīgs process, bet tā arī nav nekāda raķešu zinātne, tas viss ir paveicams, taču svarīgi, ka to visu darām vienlaikus un, protams, tas maksā naudu, un mums ir jāatrod šis finansējums.

Vai šim jautājuma pieskarsieties arī Rīgā?

Pilnīgi noteikti, ka tas kādā brīdī parādīsies. Mēs šodien pieņemam Migrācijas paketi. Ja palūkojaties uz „Eurobarometer” datiem, tad

divi temati, kas visvairāk satrauc cilvēkus, ir drošība un migrācija, un tie abi - īpaši cilvēku prātos - ir saistīti.

Bet vai vajadzētu saistīt?

Zināmā mērā tie ir un nav saistīti. Tie ir saistīti, jo, ja nav kārtīgu kontroļu uz robežām, teroristiem ir vieglāk ienākt. Tie nav saistīti, ja paraugāmies uz teroristu izcelsmi. Daudzi no viņiem bija piedzimuši Eiropā. Mums jāskaidro sabiedrībai, kur ir un kur nav si saistība. Manuprāt, tas būtu traģiski, ja mēs, baidoties no terorisma, atteiktos no sava pamatpienākuma sniegt patvērumu cilvēkiem, kuri bēg no kara un izrēķināšanās. Mēs nedrīkstam sacīt: „Tu esi musulmanis un līdz ar to potenciāls terorists, tāpēc mēs tevi nelaidīsim iekšā.” Tas būtu tik ļoti pretī mūsu pamatvērtībām. Lai realizētu šīs mūsu pamatvērtības, mums ir jābūt drošiem, ka cilvēki neizmanto šo patvēruma sistēmu, un mums jābūt efektīviem, cīnoties ar terorismu ar citiem līdzekļiem – sadarbojoties, efektīvāk kontrolējot ārējās robežas, identificējot iespējamos teroristus un tā tālāk, tad visu to sasniegsim.  

Lūkojoties uz Eiropas Savienību pirms desmit gadiem un tagad - vai mēs dzīvojam sarežģītākos laikos?

Acīmredzamu iemeslu dēļ. Finanšu krīzei bija postošs efekts uz sistēmas pašapziņu. Ideja, kas ir liberālās ekonomikas pamatā un uzvirmoja septiņdesmitajos, īpaši astoņdesmitajos gados, ka finanšu sistēmai ir jāļauj pašai sevi vadīt un, ja kas noies greizi, mēs to labosim, izrādījās aplama. Mantkārība pārņēma finanšu sistēmu. Un kuram nācās par to samaksāt? Vienkāršajiem iedzīvotājiem. Bankas izglāba ar nodokļu maksātāju naudu. Un tas, manuprāt, atstāja ļoti negatīvu iespaidu uz to, kā cilvēki redz politiku, tā saukto eliti, domājot, ka politiķi vispirms rūpējas par baņķieriem un tikai tad par iedzīvotājiem. Tad nāca ekonomiskā krīze – zaudētas darba vietas, samazinājās algas, lielākajā daļā valstu parādījās plaisa starp iedzīvotāju ienākumiem. Un tad nāca trešais pārbaudījums – migrācija. Tā kļuva nekontrolējama, īpaši 2015. gadā. Un tam līdztekus ir arī daudz citu apdraudējumu – Krievija un tās uzvedība, nestabilitāte Tuvajos Austrumos, globalizācija, kas var būt lielas iespējas, bet arī apdraudējums ekonomiskajām pozīcijām, klimata izmaiņas - palūkojoties, kas notiek ar taifūniem un vētrām Āzijā. Ir vesels draudu kopums. Jautājums, kā uz tiem atbildēt. Lai sniegtu pārliecinošu atbildi, ir vajadzīgs laiks. Politiķi bieži, lai pārliecinātu, pieļauj kļūdu, pārāk daudz apsolot. Un tas visu sarežģī vēl vairāk.

Ar darbiem un rezultātiem mums ir jāpierāda, ka mēs esam pelnījuši mūsu cilvēku uzticību. Un tas ir jādara absolūti katru dienu.

Ja algas palielinās, ja ir vairāk darbavietu, ja ir lielāka drošība tāpēc, ka NATO ir stipra, un tāpēc, ka Eiropas Savienība dara vairāk, tāpēc, ka ekonomika aug, - tad arī ticība un uzticība mums palielināsies.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti