Dienas notikumu apskats

Kopš piektdienas visā ES spēkā jauni robežšķērsošanas noteikumi

Dienas notikumu apskats

Uzbekistānas pilsoni uz teroraktu Stokholmā varēja pamudināt lēmums par deportēšanu

Briti prasa iesviest jaunas sancijas pret Krieviju, ja tā neizvedīs armiju no Sīrijas

Tilersons G7 sanāksmē mēģinās panākt vienotu spiedienu uz Krieviju

Lielā septiņnieka jeb G7 valstu ārlietu ministri devušies uz sanāksmi Itālijā, kur darba kārtībā, visticamāk, dominēs Sīrijas jautājums. ASV vēlas panākt vienotu G7 ministru nostāju, lai izdarītu spiedienu pret Krieviju, kas militāri atbalsta Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu. 

Gaidāms, ka pasaules industriāli visvairāk attīstīto valstu ministri apspriedīs arī saspīlējumu Korejas pussalā un vairākus citus globālas nozīmes jautājumus.     

Ierodoties Itālijā, ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons kopā ar Eiropas Savienības ārpolitikas koordinatori un Itālijas ārlietu ministru nolika ziedus pie Otrā pasaules kara laika memoriāla, pieminot šajā vietā notikušu nacistiskās Vācijas organizētu civiliedzīvotāju slaktiņu.

“Mēs pieminam šeit 1944. gada 12.augustā mirušos upurus un no jauna apliecinām to, ka apņemamies saukt pie atbildības visus, kuri izdarījuši noziegumus pret nevainīgiem cilvēkiem  jebkurā pasaules malā,”  ceremonijā sacīja Tilersons.  

Šie vārdi, iespējams, domāti arī kā brīdinājums Asada režīmam Sīrijā, ņemot vērā to, ka pagājušajā nedēļā ASV pirmo reizi pret to vērsa militāru triecienu kā atbildi uz ziņām par ķīmisko ieroču izmantošanu pret civiliedzīvotājiem.

Gaidāms, ka šis notikums un tālākie iespējamie  pavērsieni Sīrijas pilsoņu karā būs galvenie jautājumi, kas dominēs G7 sanāksmē.

Ietekmīgais laikraksts “The Washington Post” raksta, ka ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija cer izveidot vienotu G7 diplomātisko fronti, lai izdarītu spiedienu pret Krieviju un panāktu, ka Kremlis pārtrauc atbalstīt Asada režīmu.

Tramps līdz pat pagājušajai piektdienai vairāk tomēr atbalstīja tiešu neiesaistīšanos Sīrijas bruņotajā konfliktā un tāpēc arī veikto raķešu triecienu novērotāju neuzskata par radikālu politikas maiņu.

Tikmēr ASV pārstāve ANO Nikija Heilija norādījusi, ka Bašaru al Asadu neredz kā Sīrijas nākotnes vadītāju, taču šī pozīcija atšķiras no līdzšinējās prezidenta administrācijas nostājas. Tilersons savukārt norādījis, ka ASV nostāja Sīrijā nemainīsies un galvenā prioritāte joprojām ir grupējuma „Islāma valsts” sakaušana, pēc kuras varēs atgriezties pie jautājuma par pamieru starp Sīrijas valdības spēkiem un nemierniekiem.  

Pirmās divpusējās tikšanās liecina par Savienotajām Valstīm labvēlīgu atmosfēru lielā septiņnieka ministru vidū.

“Es sekretāram Tilersonam apliecināju, ka Japāna pilnībā atbalsta ASV apņemšanos uzņemties atbildību par ķīmisko ieroču izplatīšanas un izmantošanas novēršanu, kā arī apstiprināju, ka mūsu valstis strādās kopā šajā jautājumā,” atzina Japānas ārlietu ministrs Fumijo Kišida.

ASV valsts sekretārs arī uzsvēris, ka Krievija nes vismaz daļēju atbildību par pagājušās trešdienas ķīmisko uzbrukumu Sīrijas Idlibas provincē. Šādi komentāri vēl vairāk pasliktina Krievijas attiecības ar Trampa administrāciju, kuru sākotnēji Maskava pat atbalstīja un vērtēja kā savām interesēm vairāk pieskaņotu, salīdzinot ar Hilariju Klintoni un Baraku Obamu.

Pēc tikšanās Itālijā, kuras laikā jāieliek arī pamats G7 līderu sanāksmei maijā Sicīlijā, Tilersons plāno viesoties arī Maskavā. Tomēr Kremlis pirmdien, 10.aprīlī, uzsvēris, ka pagaidām viņam paredzēta tikai sanāksme ar ārlietu ministru Sergeju Lavrovu, bet tikšanās ar prezidentu Vladimiru Putinu nav ieplānota.

 Lielbritānija vēlas jaunas sankcijas pret Krieviju

Tikmēr Lielbritānija vēlas panākt jaunu sankciju ieviešanu pret Krieviju, ja tā neatteiksies no Asada atbalstīšanas un neizvedīs savu karaspēku no Sīrijas. Ar šādu ierosinājumu pirms pasaules ekonomiski attīstītāko valstu tikšanās klajā nācis Lielbritānijas ārlietu ministrs Boriss Džonsons.

Pēc Džonsona vārdiem, Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam ir pienācis laiks apzināties patiesību par to, kādu tirānu viņš atbalsta. Vienlaikus Džonsons piebilda, ka pirms 100 gadiem aizliegtu ieroču izmantošana indē ne tikai nevainīgus cilvēkus, bet arī pašas Krievijas reputāciju.

Rietumu mediji prognozē, ka tieši Džonsons varētu uzņemties vadošo lomu, cenšoties pārliecināt savus kolēģus par nepieciešamību ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, ja tā atteiktos sadarboties. Krievijai tiks pieprasīts gan pārtraukt Sīrijas režīma atbalstīšanu, gan izvest savu karaspēku no valsts.  

BBC atgādina, ka šeit gan iespējamas grūtības var radīt fakts, ka Eiropas Savienība un ASV jau ir ieviesušas sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmumiem par Krimas aneksiju.

Jebkurā gadījumā, jautājumā par sankcijām vai pretreakciju ir jāpanāk kopsaucējs, tādējādi dodot papildus instrumentus Reksam Tilersonam pirms viņa gaidāmās tikšanās ar šīs valsts ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka pagaidām par iespējamo sankciju ieviešanu pret Krieviju nekas neesot zināms. Pēc Peskova vārdiem, ne no ASV prezidenta Donalda Trampa, ne no viņa administrācijas nekādi oficiāli paziņojumi nav izskanējuši, līdz ar to arī neesot pagaidām pamata runāt par jebkādu pretreakciju.

Tāpat Krievijas medijos eksperti prognozē, ka diez vai G7 valstu līderiem izdosies vienoties par jaunām sankcijām. Lai gan šo spēli atbalstot ASV un Lielbritānija un šī vienbalsība esot ārkārtīgi uzskatāmi redzama, pārējās valstis joprojām varētu uzdot jautājumus par steigu un arī pierādījumu trūkumu.

Krievijas politologs Aleksejs Zudins pauž viedokli, ka, visticamāk, par sankciju iniciatoru ir izvēlēts tieši Boriss Džonsons, jo Tilersonam doties uz Maskavu ar tiešiem draudiem par jaunām sankcijām noteikti nebūšot izdevīgi. 

Jāpiebilst, ka Krievija tika iekļauta attīstītāko lielvalstu līderu diplomātiskajā formātā 1998. gadā, kas tolaik tika uztverts kā iedrošinājums Krievijā notiekošajām demokrātiskajām un brīvā tirgus reformām, taču savu vietu tolaik vēl G8 sanāksmēs Krievija zaudēja 2014.gadā Krimas aneksijas dēļ. Lai gan pēc Krievijas dalības apturēšanas izskanēja vairāki aicinājumi gan no Itālijas, gan Japānas politiķu puses atjaunot Krievijas dalību G8, šā gada sākumā Maskava paziņoja, ka pilnībā pamet šo diplomātisko formātu un atgriezties nevēlas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti