Vašingtona ir veikusi uzlidojumus prezidenta Bašara al Asada militārajām bāzēm Sīrijā, tādējādi atbildot uz ķīmiskajiem uzbrukumiem, kuros vaino Asadu. Krievija tos ir nosodījusi.
ASV pusē ir arī Rietumeiropas valstis. ASV, Vācijas un Lielbritānijas līderi telefonsarunā apsprieduši iespēju izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai tā pārstātu atbalstīt Sīrijas prezidentu Asadu.
Vēl pirmdien, 10.aprīlī, ASV pārstāvis bija ass un tiešs savos izteikumos, norādot, ka ASV nepieļaus, ka noziegumi pret nevainīgajiem, lai arī kur pasaulē tie tiktu pastrādāti, paliek nesodīti.
Tilersons atsaucās uz piektdien ASV veiktajiem uzlidojumiem Šairatas aviobāzei pie Homsas pilsētas Sīrijā, kas bija reakcija uz ķīmisko uzbrukumu. Tajā nogalināti vairāk nekā 80 cilvēku, no kuriem liela daļa bija bērni, bet ievainojumus guva vairāk nekā 500 cilvēku.
ASV un Rietumeiropa vaino Sīrijas prezidenta Bašara al Asada režīmu, savukārt tam iebilst Asada sabiedrotā Krievija un Irāna. Liedzas arī pats Bašars al Asads.
Notikumi Sīrijā būs Tilersona un Krievijas ārlietu ministra Lavrova sarunu centrālais temats. Lavrovs jau iepriekš telefonsarunā ar Tilersonu sacīja, ka Vašingtona spēlē terorisma spēli un rada reģionālās un globālās drošības draudus.
Tilersons ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu netiksies, jo, lai arī iepriekš medijos pavīdējušas ziņas, ka vizīte esot atcelta, gan Maskava, gan Vašingtona norādījušas, ka tāda nemaz neesot sākotnēji paredzēta.
Tikmēr par Krievijas atbalsta apturēšanu Bašaram al Asadam telefonsarunā diskutējuši arī ASV, Vācijas un Lielbritānijas valstu vadītāji – Donalds Tramps, Angela Merkele un Terēza Meja.
Visi trīs līderi atzinuši, ka būtu svarīgi saukt Asadu pie atbildības un ka Reksa Tilersona vizīte Maskavā varētu nest iespējamu progresu pretī risinājumam.
Tikmēr analītiķi arī Rietumu medijos norāda, ka Tilersona vizīte būs ļoti izšķiroša ar mērķi salauzt Krievijas un Sīrijas politiskās saiknes, mēģinot nokaunināt Krievijas varu par atbalstu tik vardarbīgam režīmam. Taču Krievija joprojām arī norāda, ka sagaida objektīvas izmeklēšanas rezultātus.
Sagaidāms, ka Tilersons Krievija varētu runāt arī par situāciju Ukrainā.
Baltijas valstis sagaida, ka Tilersons pēc nesenās vizītes NATO, kur tikās alianses ārlietu ministri, varētu pieminēt arī Krievijas mācības pie Baltijas robežām "Zapad 2017", kas sāksies rudenī un par kurām ir maz informācijas un daudz satraukuma.
NATO joprojām gaida arī Krievijas uzaicinājumu mācības novērot apmaiņā pret iespēju Krievijas militārpersonām sekot līdzi NATO treniņiem.
