Personisko brīvību sala, bijusī okeānu impērija, marihuānas un halucinogēno sēņu pioniervalsts, tulpju paradīze. Kā tik vēl varētu šo valsti nosaukt! Tikai nesauciet to par Holandi! Tas gan nīderlandiešiem pat oficiālā valdības līmenī vairs nepatīk kopš pagājušā gada janvāra. Viņiem apnicis, ka visa valsts tiek saukta pēc divu reģionu (ziemeļu un dienvidu Holandes) vēsturiskajiem nosaukumiem.
Nīderlandes Karalistē ietilpst arī virkne salu Karību jūrā: Aruba un Kirasao (netālu no Venecuēlas), un Sintmārtena (tuvāk Kubai).
Garākā tauta pasaulē
Nīderlande ir visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Ar vairāk nekā 17 miljoniem iedzīvotāju, tā ir arī viena no blīvāk apdzīvotajām valstīm pasaulē. Turklāt vairāk nekā 90 procenti valsts iedzīvotāju dzīvo pilsētās. No kuriem 60% pašlaik dzīvo piecus metrus zem jūras līmeņa.
Bet Nīderlandes augstākais kalns Vālserbergs ir 322,5 metrus augsts, tātad vairāk nekā 10 metrus augstāks nekā mūsu Gaiziņš!
Nīderlandē dzīvo pasaulē garākie vīrieši (vidēji 182,5 cm), Latvijas vīrieši ierindojas ceturtajā vietā. Savukārt Latvijas sievietes ir garākas par nīderlandiešu sievietēm. Latvietes ir garākās pasaulē ar vidēji 170 cm, bet nīderlandietes ir vidēji par centimetru īsākas un ierindojas otrajā vietā.
Nīderlandes Apvienotās provinces pasludināja neatkarību no Spānijas 16. gadsimta beigās un jau 17. gadsimtā tā kļuva par vadošo jūrniecības un tirdzniecības lielvalsti ar apmetnēm un kolonijām visā pasaulē. Pēc 20 gadu ilgas Francijas okupācijas 1815. gadā izveidojās Nīderlandes Karaliste. Piecpadsmit gadus vēlāk Beļģijas Karaliste atdalījās kā atsevišķa valsts.
Biržas dzimtene
Nīderlandē kā valsts svētku dienu svin karaļa dzimšanas dienu. Pašlaik tas ir 27. aprīlis, kad dzimis tagadējais Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs. Ja attiecīgais datums iekrīt svētdienā, Karaļa dienu nosvin dienu iepriekš.
2018. gada jūnijā karalis Vilems Aleksandrs viesojās Rīgā. Latvija un Nīderlande pauda apņēmību turpināt ciešu sadarbību, jo ir partnervalstis Eiropas Savienībā un NATO. Nīderlande ir svarīga Eiropas Savienības daļa, tās viedoklis un iekšpolitiskie procesi Eiropas Savienību nereti ietekmē gandrīz tikpat daudz kā Vācijā un Francijā notiekošais.
Ekonomikas attīstības ziņā Nīderlande ir krietni priekšā Latvijai. 1602. gadā tieši Nīderlandē tika izgudrota birža, un Amsterdama bija pasaules finanšu centrs divus gadsimtus, līdz pat 19. gadsimta sākumam. Arī mūsdienās Nīderlandes ekonomika ir ne tikai daudz lielāka par Latvijas, bet arī ar sarežģītāku finanšu sistēmu, daudzveidīgāka un globālāka ražošanas un pakalpojumu ziņā. Roterdamas osta arī mūsdienās ir Eiropā lielākā osta un desmitā lielākā osta pasaulē kravu apjoma ziņā.
Tulpju mānija
Nīderlande ir slavena arī ar savām dzirnavām, kuru skaits valstī ir ap 1000. Dažas ir iekļautas UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
Vēl viena lieta, kas Nīderlandē noteikti ir vairāk nekā Latvijā, ir velosipēdi – to ir par kādiem pieciem miljoniem vairāk nekā iedzīvotāju. Nav jau tā, ka turīgie nīderlandieši brauc ar velosipēdu, jo nevar atļauties automašīnu. Patiesībā fiziskās aktivitātes un rūpes par veselību Nīderlandē ir ļoti cieņā.
Nīderlande spēj veiksmīgi izmantot ne tikai naftas un dabasgāzes atradnes, bet arī valsts ģeogrāfisko stāvokli un auglīgo augsni. Lai arī Nīderlandi dēvē par tulpju karalisti, tās šajā valstī tika ievestas no Turcijas 16. gadsimtā. Kopš tā laika tulpēm ir būtiska nozīme Nīderlandes kultūrā.
1630. gados Nīderlandi bija pārņēmusi “tulpju mānija”, dārgākie tulpju sīpoli bija nekustamā īpašuma cenā. Tas mudināja daudzus lauksaimniekus pārorientēties uz ziedu audzēšanu, līdz 1637.gadā spekulatīvais burbulis plīsa un nozare pēkšņi sabruka, daudzus padarot par nabagiem.
Ziedu un alus lielvalsts
Mūsdienās ik gadu janvāra trešajā sestdienā nīderlandieši svin Tulpju dienu. Arī mūsdienās gandrīz 80% pasaules ziedu sīpolu nāk no Nīderlandes, kas padara Nīderlandi par pasaules lielāko ziedu eksportētāju. Galvenokārt tās ir tulpes. Tiek rēķināts, ka katru gadu aptuveni divi miljardi tulpju tiek eksportēti pa visu pasauli.
Nīderlande ir arī otrā lielākā alus eksportētāja pasaulē uzreiz aiz Meksikas. Arī džins tika izgudrots 16. gadsimtā Nīderlandē un pēc tam karalisko laulību rezultātā ievests Anglijā. Dzēriens izmantots arī kā karavīriem paredzēts dopings Eiropas vēsturē tik nozīmīgā Trīsdesmitgadu kara laikā 17. gadsimta pirmajā pusē.
Nīderlandieši arī burkānus pārkrāsoja oranžā krāsā, proti, viņi bija pirmie, kas sāka kultivēt oranžas krāsas burkānus.
