Dienas ziņas

Baltijā strauji aug ar Covid-19 saslimušo skaits

Dienas ziņas

J. Perevoščikovs: situācija pasaulē pasliktinās

Tihanovska Briselē tiekas ar ES ārlietu ministriem

Tihanovska Briselē: Bez ārvalstu atbalsta Lukašenko režīmam naudas pietiks 5-8 nedēļām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Bez ārvalstu atbalsta pašreizējā Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmam pietiks naudas vēl tikai piecām līdz astoņām nedēļām. Pēc tam viņš nespēs samaksāt pat algas milicijai un OMON. Tā pirmdien, 21. septembrī, Briselē paziņoja Baltkrievijas opozīcijas politiķe Svetlana Tihanovska un viņas sabiedrotie. Tādēļ, pēc viņas domām, ir būtiski nedot naudu Lukašenko režīmam.

ĪSUMĀ:

  • Tihanovska tikās ar ES ārlietu ministriem un apmeklēja Eiropas Parlamentu.
  • Tihanovska: ES vajadzētu neatzīt Lukašenko režīmu un neatbalstīt to finansiāli.
  • ES 53 miljonus eiro vēl nav pārskaitījusi; meklēs veidus, lai tie nenonāktu Lukašenko rokās.
  • Opozīcija uzskata, ka Koordinācijas padomei jākļūst par ārvalstu sarunu partneri. 
  • Pieļauj, ka protesti Baltkrievijā varētu iegūt jaunu formātu, jo tuvojas ziema.
  • Tihanovska uzskata, ka topošajā ES sankciju sarakstā jābūt arī Lukašenko.
  • ES ārlietu ministri pagaidām nav varējuši vienoties par sankciju piemērošanu.
  • Brīvdienās Baltkrievijā turpinājās protesti; aizturēti vairāk nekā 400 cilvēku.

Tihanovska Briselē: Bez ārvalstu atbalsta Lukašenko režīmam naudas pietiks 5-8 nedēļām
00:00 / 03:26
Lejuplādēt
Tihanovskas ierašanos Briselē ar interesi gaidīja daudzi. Lietuvas pastāvīgās pārstāvniecības iekšpagalms, kur notika viņas preses konference, bija žurnālistu pilns. Tihanovska tajā ieradās īsi pēc tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministriem.

 

Viņas galvenais vēstījums ir skaidrs: Eiropai vajadzētu neatzīt līdzšinējā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu un neatbalstīt to finansiāli.

"Ziniet, mūsu prezidents nekad nav ieklausījies Baltkrievijas iedzīvotājos. Mēs nekad viņam neko neesam nozīmējuši. Un tagad mēs vienkārši gribam, lai viņš beidzot sāktu klausīties. Mēs esam pietiekami redzējuši! Mēs negribam šo vardarbību, mēs negribam, lai mūs sit. Viņam ir jāsaprot, ka viņš ir zaudējis jebkādu autoritāti Baltkrievijas iedzīvotāju acīs. Mēs gribam, lai viņš apsēstos un sāktu sarunu. Ja jau viņš tik ļoti mīl savu valsti, kā viņš to apgalvo, tad viņam ir jāpaiet malā. Mēs spēsim uzbūvēt jaunu valsti bez viņa," teica Tihanovska.

ES Baltkrievijai piešķirtos 53 miljonus eiro vēl nav pārskaitījusi un tagad meklēs veidu, lai šī nauda nenonāktu tieši Lukašenko rokās.

"Mēs diezgan skaidri teicām, ka mēs esam pret, ka šī nauda tiek nodota pašreizējās valdības rīcībā," teica Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība").

Opozicionāre uzsvēra nepieciešamību pārtraukt jebkāda veida sadarbību ar Baltkrievijas prezidenta Lukašenko režīma pārstāvjiem un režīmam pietuvinātām organizācijām. 

"Es lūdzu Eiropai un citām valstīm finansiāli neatbalstīt režīmu, jo visa nauda, kuru Lukašenko iegūst, netiek izmantota Baltkrievijas iedzīvotāju labā. Tā tiek izmantota vardarbībai pret baltkrievu tautu," teica Baltkrievijas opozīcijas līdere Svetlana Tihanovska.

Tihanovska un viņas sabiedrotie uzskata, ka turpmāk opozīcijas izveidotajai Koordinācijas padomei ir jākļūst par ārvalstu sarunu partneri. Tāpat viņi pieļauj, ka turpmākajās nedēļās protesti Baltkrievijā varētu iegūt jaunu formātu, jo tuvojas ziema.

Baltkrievijas opozicionāre pauda atbalstu arī tam, ka topošajā ES sankciju sarakstā ir jābūt arī līdzšinējā prezidenta Lukašenko vārdam.

Tomēr ārlietu ministri pagaidām tā arī nav varējuši vienoties par sankciju piemērošanu ne tikai Lukašenko, bet arī pārējiem, jo Kipra uzstāj, ka vienlaikus sankcijas būtu jāattiecina arī uz Turcijas amatpersonām.

Par to atgādināja Kipras ārlietu ministrs Niks Hristodulides: "Eiropas Savienības reakcija uz cilvēktiesību pārkāpumiem, mūsu reakcija uz Eiropas Savienības dalībvalstu suverenitātes un suverēno tiesību pārkāpumiem, mūsu reakcija uz vērtību un principu pārkāpumiem nevar notikt kā pagadās. Tai ir jābūt konsekventai. Es patiesi ticu, ka diplomātijā nav strupceļa."

Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs pēc sanāksmes pauda cerību, ka vienošanos par sankciju piemērošanu izdosies panākt nedēļas beigās. Ministrs arī piebilda, ka neatceras situāciju, kad divi atšķirīgi jautājumi tiktu šādi sasaistīti.

"Vienā gadījumā runa ir par vienas dalībvalsts teritoriālo nedalāmību, kas ir svarīgi. Otrā gadījumā ir runa par cilvēktiesību situāciju Austrumu partnerības valstī. Ja mēs sāktu sasaistīt vienu jautājumu ar otru, mēs vispār nekad nekādu lēmumu nepieņemtu, jo tad mums aizietu tāds kaleidoskops, ka par maz neliktos. Tāpēc ES ārpolitikā katru problēmu parasti tomēr risina atsevišķi, nevis visas sametot katlā," teica Rinkēvičs.

Tihanovska apmeklēja arī Eiropas Parlamentu (EP), kur viņa uzrunāja Ārlietu komitejas deputātus. EP Tihanovskas uzņemšana bija krietni vien sirsnīgāka un uzklausīšana ilgāka.

EP jau pagājušajā nedēļā pieņēma deklarāciju, aicinot uz sankcijām pret Lukašenko režīmu un solot viņu vairs neatzīt kā Baltkrievijas prezidentu, tiklīdz beigsies viņa pašreizējais pilnvaru termiņš. Taču lēmums par sankciju uzsākšanu ir dalībvalstu pārziņā, un Kipra to pagaidām bremzē.

Parlamenta priekšsēdētājs Dāvids Sasoli atgādināja, ka deputātu vairākums nosoda cilvēktiesību pārkāpumus Baltkrievijā. 

"Mēs atbalstām sankcijas, kas ir vērstas pret vardarbības autoriem.

Mēs ticam, ka Baltkrievijas iedzīvotājiem ir jābūt vienīgajiem sava likteņa noteicējiem. Vienīgais pieņemamais risinājums ir miermīlīga varas pāreja," uzsvēra Sasoli.

Tāpat Tihanovska sacīja, ka ES atvēlētajiem 50 miljoniem eiro cīņai ar koronavīrusu Baltkrievijā būtu jānonāk slimnīcās un pie vīrusa slimniekiem, neiesaistot varas iestādes. Bet vēl ir jāsaprot, kā to vislabāk var panākt.

Kā ik katru nedēļu, sestdien, 19. septembrī, Minskā un citās pilsētā notika sieviešu protesta gājiens, bet svētdienā, 20. septembrī, tūkstošiem dalībnieku vienojās "Taisnīguma maršā". Pret protesta dalībniekiem tika izmantota asaru gāze, gaisā tika raidīti brīdinājuma šāvieni, bet  aizturēti vairāk nekā 400 cilvēki.

Arī pirmdien, 21. septembrī, vairāki desmiti iedzīvotāju iestājas pret pašreizējo varu, piemēram, streikojot vai vienojoties spontānās protesta akcijās izglītības iestādēs.

Bet Minskas pilsētas tiesa izskata Koordinācijas padomes prezidija locekles Marijas Koļesņikovas advokātu prasību pārskatīt viņai piemēroto drošības līdzekli – apcietinājumu. Koļesņikova, tāpat kā viņas advokāts Iļja Salejs un Koordinācijas padomes loceklis Maksims Znaks, tiek apsūdzēti par valsts drošības interešu apdraudēšanu. Viņus atbalstīt ieradušies desmitiem iedzīvotāju, kā arī vairāki ES valstu diplomāti, tajā skaitā no Latvijas vēstniecības Baltkrievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti