Ukrainas iestāšanās ES
Zelenska vizītei Briselē ir trīs galvenie mērķi:
- ieroči, tostarp tālās darbības artilērija un kaujas iznīcinātāji;
- ES iestāšanās sarunu uzsākšana jau šogad;
- atbalsts 10 punktu miera plānam.
Ukrainas dalība ES ir viens no centrālajiem jautājumiem vizītes laikā Briselē. Zelenskis vēlas, lai iestāšanās sarunas tiktu oficiāli sāktas jau šogad. Preses konferences laikā viņš sacīja, ka tas motivētu ukraiņu karavīrus cīņai frontē. Tādēļ Zelenskis cer, ka viņa valsts centieni tiks atzinīgi novērtēti.
"Es ticu, ka mūsu reformas tiks pozitīvi novērtētas. Mēs esam valsts, kas kara laikā ne tikai aizstāv sevi, bet arī modernizē savu valsts pārvaldi. Mēs tuvojamies Eiropas Savienībai. Ukraina kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti. Ukraina uzvarēs, un līdz ar to uzvarēs arī Eiropas Savienība," sacīja Zelenskis.
Tomēr daudzi līderi, tostarp Eiropas Komisijas (EK) vadītāja Urzula fon der Leiena, sūta piesardzīgus signālus un saka, ka viss būs atkarīgs no Ukrainas sasniegumiem.
"Es bieži dzirdu, ka ukraiņi runā par saviem sapņiem. Viņi vēlas, lai viņu bērni uzaugtu Eiropas Savienībā. Šī cerība dod viņiem spēku tikt galā ar šo briesmīgo karu.
Dārgo, Volodimir, starp pašreizējo brīdi un šo gaišo nākotni varētu būt vēl smags ceļš ejams. Bet esi drošs, ka mēs būsim tev blakus uz katra soļa," sacīja EK vadītāja.
Atklājot sesiju, EP priekšsēdētāja Roberta Metsola sacīja prezidentam Zelenskim: "Mēs saprotam, ka jūs cīnāties ne tikai par savām, bet arī par mūsu vērtībām."
"Ukraina ir Eiropa, un jūsu valsts nākotne ir Eiropas Savienībā," turpināja Metsola, piebilstot, ka ES būtu jānodrošina Ukrainai "ātrākais iespējamais pievienošanās process" un ka dalībvalstīm tagad kā pirmais solis "jānodrošina tālas darbības rādiusa ieroču sistēmas un lidmašīnas, kas jums vajadzīgas, lai nosargātu brīvību, kuru pārāk daudzi ir uztvēruši par pašsaprotamu".
Latvija atbalsta ātrāku iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu. Tā pēc tikšanās Briselē ar Ukrainas prezidentu Zelenski sacīja Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"). Valdības vadītājs atzīst, ka ES ir valstis, kas šaubās par to, vai šobrīd būtu īstais brīdis runāt par paplašināšanos, kā arī par to, vai Eiropa spēs uzņemt savās rindās tik lielu valsti kā Ukraina. Tomēr Kariņš atgādināja, ka iestāšanās process parasti ir ilgs, bet tas dod motivāciju veikt reformas.
"Ir divas dažādas lietas. Viens ir uzsākt procesu, otrs noslēgt procesu. No vienas puses – visi gribam dzīvot labāk. Bet tad, kad jāmainās, tad: o, nē, mēs neviens negribam mainīties. Tas ir cilvēciski, un tas parāda, cik jebkura reforma ir grūta. Ukrainai vai Rietumbalkānu valstīm tas nebūt nav vieglāk. Bet svarīgi ir, ka tas process var formāli sākties," sacīja Kariņš.
Tas, ko Brisele varēja apsolīt – desmito sankciju kārtu pret Krieviju. EK sola vērsties arī pret Putina propagandistiem, jo viņu meli saindē publisko telpu Krievijā un ārzemēs. To lūdza Ukraina, un Brisele to ir apsolījusi izdarīt. Sankcijas ietvers papildu eksporta aizliegumu vairāk nekā 10 miljardu eiro vērtībā. Tas vēl vairāk izsaldēs Krievijas militāro mašīnu un turpinās satricināt tās ekonomikas pamatus.
Zelenska uzruna EP
Prezidents Zelenskis uzrunā EP deputātiem uzsvēra, ka Krievija cenšas iznīcināt ne tikai suverēno Ukrainu, bet arī "eiropiešu dzīvesveidu".
Zelenskis uzsvēra, ka Eiropā cilvēks ir vērtība, pretstatā Krievijai: "Krievijā ir pilnībā iznīcināta cilvēka dzīvības svētā vērtība. Tur nevienam nav nozīmes, izņemot tos, kas atrodas Kremļa sienās, viņu radiniekus un viņu naudas makus. Viņiem, Kremlim, visi pārējie, visi 140 miljoni ir tikai ķermeņi, kas spēj nest ieročus – nest ieročus uz Ukrainu, kaujas laukā, noturēt citus ierindā vai palikt tajā paši."
Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Eiropu viņš redz kā kontinentu, kur valda noteikumi, vērtības, vienlīdzība un taisnīgums, un (...) kur Ukraina jūtas kā mājās.
Tikmēr Kremlis dara visu iespējamo, lai iznīcinātu Eiropas vērtības, teica Zelenskis, uzsverot, ka Ukraina cīnās par Eiropu un aizsargā to no šī antieiropeiskā spēka.
Viņš pateicās visiem eiropiešiem, kas ir atbalstījuši Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu, un visiem, kas palīdzējuši Ukrainas bēgļiem, kuri ieradušies Eiropas Savienībā. Prezidents Zelenskis aicināja Eiropu un Ukrainu turpmāk soļot plecu pie pleca un kopīgi izlemt Eiropas nākotni. Tomēr viņš uzsvēra, ka, lai piepildītos mūsu sapņi par mūsu bērnu un mazbērnu nākotni, mums ir vajadzīgs miers un drošība. Šie sapņi nepiepildīsies, ja nepārvarēsim šo antieiropeisko vērsto spēku, kas mēģina "mums nolaupīt Eiropu", viņš noslēdza.
Šī bija prezidenta Zelenska pirmā oficiālā vizīte Eiropas Parlamentā. Viņš teica attālinātu uzrunu EP deputātiem 2022. gada 1. martā, neilgi pēc tam, kad Krievija sāka karu pret Ukrainu. Attālināti viņš uzstājās arī 14. decembra plenārsēdē, kad 2022. gada Saharova balva tika pasniegta drosmīgajiem Ukrainas iedzīvotājiem.
Zelenskis trešdienas, 8. februāra, vakarā apmeklēja Francijas galvaspilsētu Parīzi. Viņš Elizejas pilī tikās ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu un Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Pirms vizītes Parīzē Zelenskis trešdien apciemoja Lielbritāniju, kura paziņojusi par jaunām sankcijām Krievijai.
Kamēr Zelenskis mēģina pārliecināt Eiropu par jaunām ieroču piegādēm, tikmēr frontē Ukrainā turpinās karadarbība. Tiek ziņots, ka Krievija okupētajā Ukrainas daļā koncentrējusi lielu karavīru un militārās tehnikas vienību skaitu. Tā varētu būt kārtējā liecība par plānoto vai jau sākto plašo uzbrukumu.
KONTEKSTS:
Rietumu sabiedrotie februāra sākumā solīja kārtējo militāro palīdzību Ukrainai. Tas noticis laikā, kad Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis turpina mēģinājumus iegūt sarežģītākus un smagākus ieročus.
Rietumvalstis arvien aktīvāk sāk spriest par iespējamo iznīcinātāju piegādēm Ukrainai, taču vērojamas viedokļu atšķirības. Noraidošu pozīciju ieņem Vācija. Viens no galvenajiem argumentiem – nevēlēšanās izraisīt karu starp Krieviju un NATO valstīm.
