Tā dēvētās “dīzeļgeitas” skandāla pamatā bija kompānijas “Volkswagen” rīcība, uzstādot savās ar dīzeļdegvielu darbināmajās automašīnās īpašu programmatūru, kas uzrādīja nepatiesus emisiju apmērus. Galvenais mērķis bija pārliecināt regulatorus, ka kompānija ievēro videi draudzīgus standartus. Taču patiesais piesārņojums bija pārāk liels.
“Volkswagen” tika piespriestas kopumā vairāk nekā 30 miljardu eiro lielas soda naudas. Turklāt uzņēmums bija spiests atpirkt tūkstošiem automašīnu. Eiropas Savienība oficiālu izmeklēšanu pret automašīnu ražotājiem uzsāka 2019. gadā, taču pārkāpumi ir īstenoti jau daudz agrāk.
Stājas tiesas priekšā, bet ne visi
Līdz šim vienīgā vadošā amatpersona, kur jau stājusies tiesas priekšā, ir bijušais “Volkswagen” koncerna uzņēmuma “Audi” vadītājs Ruperts Štadlers.
Pēc tam, kad koronavīrusa radīto ierobežojumu dēļ sākotnēji iecerētais tiesas process tika atlikts divas reizes, bija paredzēts, ka nu tiesas priekšā jāstājas arī bijušajam “Volkswagen” izpilddirektoram Martinam Vinterkornam, kā arī četriem viņa līdzgaitniekiem. Taču Brunsvikas apgabaltiesa mēneša sākumā paziņoja, ka pēc pārciestās operācijas 74 gadus vecais Vinterkorns, kurš savulaik bija pazīstams ar iesauku “Misters Kvalitāte”, nav spējīgs piedalīties tiesā, tāpēc viņa tiesāšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku. Tiesa arī norādīja, ka pret Vinterkornu izvirzītās apsūdzības attiecas tikai uz aptuveni vienu procentu no kopējā bojāto automašīnu skaita. Turklāt šī gada jūnijā
Vinterkorns piekrita atmaksāt “Volkswagen” aptuveni 11 miljonus eiro lielos zaudējumus.
Pret pārējiem četriem figurantiem, kuri tiek apsūdzēti organizētā komerciālā krāpšanā un nodokļu nemaksāšanā, tiesas process sāksies tieši tagad, lai, kā norāda tiesa, šīs lietas izskatīšanu nekavētu vēl vairāk. Apsūdzība bija cerējusi, ka process pret Vinterkornu palīdzēs noskaidrot vēl vairāk krāpšanā iesaistīto cilvēku, jo līdz šim ''Volkswagen'' ir apgalvojusi, ka par krāpšanos ir zinājusi tikai neliela grupa inženieru.
Vides aizstāvju prasības
Tikmēr cīņa pret autobūves ražotājiem turpinās. Jūlijā Eiropas Komisija piesprieda “Volkswagen” un BMW 875 miljonu eiro lielu soda naudu par karteļa izveidi ar mērķi kavēt kaitīgo emisiju samazinošo tehnoloģiju jeb “AdBlue” tehnoloģiju ieviešanu dzīvē. BMW tai piespriesto sodu ir apstrīdējusi, bet “Daimler” no soda ir izvairījusies, jo tā pirmā ziņoja par karteļa vienošanos.
Vides aizsardzības organizācijas “Deutsche Umwelthilfe” un “Greenpeace” tagad gatavojas iesniegt prasību tiesā pret autobūves kompānijām BMW, “Mercedes Benz AG” un “Volkswagen”, kā arī pret naftas un gāzes kompāniju “Wintershall”.
Lūk, organizācijas jurista paziņotais: “Cita starpā mēs pieprasām, lai autobūves kompānijas līdz 2030. gadam pilnībā atteiktos no iekšdedzes dzinējiem, savukārt kompānijai “Wintershall” mēs prasām vēlākais līdz 2026. gadam pārtraukt jaunu naftas un gāzes lauku apguvi.”
Šādas prasības mērķis ir panākt, lai kompānijām ar likumu tiktu uzlikts pienākums aktīvāk rūpēties par klimata aizsardzību. “Greenpeace” paziņojusi, ka “Volkswagen” grupa gūs milzīgu peļņu, ražojot klimatam nedraudzīgas automašīnas, par kurām ir spiesta maksāt visa sabiedrība, izjūtot klimata pārmaiņu radītās sekas. Tāpat vides aktīvisti ir izvirzījuši termiņu, līdz kuram kompānijām ir jāreaģē uz izvirzītajām prasībām.
“Mēs esam izvirzījuši pietiekami garu termiņu – līdz oktobra beigām. Kompānijai “Volkswagen” līdz tam laikam ir jāpaziņo, vai tā ir gatava iet pa šo ceļu. Mūsuprāt, pret šīm lietām ir jāattiecas nopietni un to ir iespējams izdarīt. Ja netiks saņemta vēstule par apņemšanos pārtraukt kaitīgās darbības, mēs iesniegsim prasību tiesā,” paziņoja “Greenpeace” pārstāve.
Vienīgā no autobūves kompānijām, kas ir reaģējusi uz šo vides aktīvistu ultimātu, ir BMW, kura norādījusi, ka tā nekādus dokumentus neiesniegs, jo pret viņiem izvirzītās apsūdzības esot nepamatotas. Arī “Mercedes” un “Volkswagen” ir solījušas aizstāvēties ar visiem iespējamiem līdzekļiem.
