Dienas notikumu apskats

Čakša Tukuma slimnīcai iesaka rūpīgāk izvērtēt, vai pacientiem jāārstējas slimnīcā

Dienas notikumu apskats

E-veselību atliek līdz septembrim – tajā būs slimības lapas un apmaksāto zāļu receptes

Janukovičs noliedzis savu vainu Maidana aktīvistu slepkavībā 2014.gadā

Tiesa videokonferencē pratina Janukoviču par slaktiņu Maidanā; viņš aicina izmeklēt uzbrukumu viņam

Ukrainā tiesas procesā par 2014.gadā notikušo 39 Maidana aktīvistu slepkavību pirmdien, 28.novembrī, nopratināts bijušais valsts prezidents Viktors Janukovičs. Savu vainu aktīvistu bojāejā viņš kategoriski noliedzis, vienlaikus aicinot izmeklēt arī uzbrukumus tieši viņam. 

Janukovičs arī aizstāvējis savu pozīciju, paužot pārliecību, ka savulaik pieņemtais lēmums neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību ir bijis pareizs. Tikmēr Ukrainas ģenerālprokurors apsūdzējis Viktoru Janukoviču valsts nodevībā.  

Tiesas sēdei par 39 cilvēku nogalināšanu Eiromaidana protestu laikā 2014. gada 20.februārī  sākotnēji bija jānotiek 25.novembrī, taču sēde tika atlikta.

Pirmdien Janukovičs bija gatavs sniegt savas liecības no Krievijas pilsētas Rostovas tiesas ar videokonferences starpniecību.

Tiesas sēdes sākumā Ukrainas ģenerālprokurors Jurijs Lucenko paziņoja, ka bijušais Ukrainas prezidents tiek turēts aizdomās par valsts nodevību un vēl vismaz deviņiem  punktiem. Taču pašlaik Janukovičs tiekot apsūdzēts vien par 2014.gada 1.martā parakstīto vēstuli, kurā viņš aicina Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest karaspēku Ukrainas teritorijā.

Uzstājoties tiesā, Lucenko paziņojis, ka pagaidām šīs ir tikai aizdomas, kuras vēlāk var kļūt par oficiālām apsūdzībām.

“Kā Ukrainas ģenerālprokurors es vēršos pie Viktora Janukoviča un paziņoju, ka jūs tiekat turēts aizdomās par valsts nodevību, par sadarbību ar Krievijas Federācijas varas pārstāvjiem un par apzinātām darbībām, kuru mērķis bija izmainīt Ukrainas teritorijas robežas. Tāpat tiekat turēts aizdomās par Ukrainas konstitūcijā noteiktās kārtības pārkāpšanu un agresīva kara veikšanu,” sacīja prokurors.

“Visas šīs darbības ir novedušas pie smagām sekām, tostarp Ukrainas suverenitātes un teritoriālās vienotības pārkāpšanas, proti, Krimas okupācijas un zaudējumu nodarīšanas Ukrainai viena triljona un 80  miljardu grivnu apmērā,” sacīja Lucenko.

Tāpat viņš paziņojis, ka tuvākajā laikā apsūdzības valsts nodevībā varētu tikt izvirzītas arī bijušajam Ukrainas premjerministram Nikolajam Azarovam.

Atbildot uz uzdotajiem jautājumiem, Viktors Janukovičs norādījis, ka nav devis pavēli šaut uz protestētājiem, kā arī nezina, kurš ir devis rīkojumu izdot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem šaujamieročus. Bijušais prezidents uzskata, ka ieroči ir nākuši no dažādiem avotiem, vienlaikus gan nespējot sniegt konkrētu atbildi par to, kā un kam viņš ir devis rīkojumu par asinsizliešanas pārtraukšanu.

Janukovičs arī neesot zinājis par tā brīža opozīcijas līderu atrašanās vietu apšaudes laikā, turklāt arī informāciju par bojā gājušajiem viņš esot saņēmis no dažādiem avotiem, tostarp masu saziņas līdzekļiem. Arī ar vadošajām Krievijas amatpersonām Janukovičs šajās dienās sazinājies neesot vai vismaz to vairs neatceroties.

Janukovičs paudis pārliecību, ka jaunajai varai būtu jāizmeklē arī radikāļu mēģinājumi vērsties pret viņa dzīvību, šeit minot gan viņa konvoja apšaudi, gan tā brīža Augstākās Radas priekšsēdētāja Aleksandra Turčinova rīkojumu apturēt viņa helikopteru.

Savukārt, komentējot pašu Maidana protesta sākumu, Janukovičs paudis pārliecību, ka specvienības „Berkut” kareivji bija pārkāpuši savas pilnvaras, savukārt, ja protestu laikā izskanējušās prasības būtu bijušas miermīlīgas un būtu organizētas godīgas vēlēšanas, nekādu problēmu nebūtu bijis.

Bijušais Ukrainas prezidents joprojām uzskata, ka viņa lēmums neparakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību ir bijis pareizs, jo vienošanās ekonomiskā daļa esot bijusi valstij neizdevīga. Janukovičs uzskata, ka asociācijas līgumam bija jāiekļauj arī Krievijas intereses.

Savukārt Ukrainas politiskās stabilitātes sabrukumā Janukovičs vaino opozīciju, kas Maidana laikā bija radusies valdošās „Reģionu partijas” rokās. Aiz šīs opozīcijas esot stāvējis oligarhs Dmitrijs Firtašs, kuru atbalstījis arī tā brīža prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ļevočkins.

Jau ziņots, ka Ukrainā pirms nedēļas pieminēja pirms trīs gadiem sāktos masu protestus Kijevas Maidana laukumā. Tie izcēlās pēc toreizējā prezidenta Viktora Janukoviča atteikuma parakstīt asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību. Protestu laikā tika nogalināti vairāk nekā 100 aktīvisti. Iznākumā Janukovičs tika gāzts. 

Pēc varas maiņas Ukrainā  Krievija anektēja Krimas pussalu un sarīkoja pilsoņu karu valsts dienvidaustrumos.  Šis konflikts turpina gruzdēt un tā laikā dzīvības  zaudējuši vairāk nekā 6000 cilvēku.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt