Tiesa vaino Nīderlandes valsti triju musulmaņu bojāejā Srebreņicā

Prasību pret Nīderlandes valsti bija iesnieguši vairāki Bosnijas musulmaņi, kuri paši vai kuru radinieki1995. gadā strādājuši Apvienoto nāciju Organizācijas paspārnē esošā Nīderlandes bataljona jeb "Dačbata" labā bēdīgi slavenajā Srebreņicas anklāvā.
Bojā gājušie cilvēki bija starp tūkstošiem Bosnijas serbu, kuri pilsētas aplenkuma laikā bija atraduši patvērumu ANO kontrolētajā teritorijā.
Šajā laikā Srebreņicai uzbruka ģenerāļa Ratko Mladiča vadīties Bosnijas serbu spēki. Aptuveni 600 viegli bruņotie holandiešu karavīri nebija spējīgi pretoties serbu uzbrukumiem un pēc divām dienām, kad pilsēta bija kritusi, ANO spēki pavēlēja musulmaņu bēgļiem atstāt ANO bāzi. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad no ģenerāļa Mladiča tika saņemtas garantijas par bēgļu evakuāciju. Tiesas procesā minētie bojā gājušie bija vieni no pēdējiem, kuri bija spiesti pamest ANO bāzi, bet nākamajā dienā, 13. jūlijā, Mladiča spēki nogalināja gandrīz 8 tūkstošus vietējo musulmaņu vīriešu.
Spriedumā atzīts, ka musulmaņu nodošana Bosnijas serbu spēkiem notikusi laikā, kad jau bija saņemtas ziņas par daudzu musulmaņu vīriešu pazemošanu un nogalināšanu, tāpēc holandiešu spēki nedrīkstēja pieņemt šādu lēmumu. Tiesas spriedumā uzsvērts, ka, lai arī holandiešu miera uzturētāji darbojās pēc ANO mandāta, musulmaņu padzīšanas laikā šos spēkus efektīvi kontrolēja vadošās militārās un valdības amatpersonas Hāgā. Tieši tāpēc Nīderlandes valdībai bojā gājušajiem jāizmaksā kompensācijas.
Kā ziņo britu raidsabiedrības BBC korespondents Hāgā, šīsdienas spriedums izrādījies pārsteigums gan aizstāvībai, gan pašiem apsūdzības izvirzītājiem. Tas tāpēc, ka jau 2008. gadā līdzīgā prāvā Nīderlande tika atzīta par nevainīgu "Dačbata" darbinieku nāvē, jo karavīri darbojās ANO paspārnē. Srebreņicas jautājums joprojām ir ļoti jūtīga tēma Nīderlandes politiskajā dzīvē. Nīderlandes valsts ir vienmēr apgalvojusi, ka to pievīla ANO, kas tās karavīriem nepiešķīra nepieciešamo atbalstu. Tagad eksperti pieļauj, ka Nīderlandei nākotnē būs jāsaskaras ar jaunām prasībām par kompensāciju piešķiršanu bojā gājušo musulmaņu ģimenēm.
Jāatgādina, ka pašlaik turpat hāgā turpinās tiesas process arī pret pašu Bosnijas serbu komandieri Ratko Mladiču. Starptautiskais tribunāls bijušās Dienvidslāvijas jautājumos apsūdz Mladiču noziegumos pret cilvēci, kara likumu pārkāpšanā, etnisko tīrīšanu veikšanā, kā arī mierīgo iedzīvotāju terorizēšanā Sarajevas aplenkuma laikā. Tāpat pret viņu izvirzītas apsūdzības ANO personāla saņemšanā par ķīlniekiem un, protams, par jau minēto genocīdu Srebreņicā. Pats Ratko Mladičs ir paziņojis, ka nav vainīgs.