Viņa apsūdzības noliegusi, un arī SVF valde viņas vainu nesaskatīja un Lagardai nelika atkāpties tiesas procesa laikā. Pēc sprieduma paziņošanas fonda valde nolēmusi tikties sanāksmē, lai apspriestu situāciju.
Pret Lagardu izvirzītās apsūdzības saistītas ar laiku, kad viņa bija Francijas finanšu ministre 2008.gadā. Pret viņu ierosinātā lieta par nolaidību sakņojas 1990. gadu sākumā. Toreiz franču magnāts Bernārs Tapī pārdeva sporta preču uzņēmumu „Adidas”, kurā viņam piederēja vairākums akciju. Darījumu īstenoja tolaik valstij piederošā Francijas banka „Credit Lyonnais”. Taču Tapī 1993.šajā gadā banku tiesā apsūdzēja nemākulīgā darījuma īstenošanā, apzinātā uzņēmuma vērtības samazināšanā un līdz ar to zaudējumu radīšanā viņam. Tapī pieprasīja kompensāciju.
Lieta ieilga, un 2007.gadā toreizējā Francijas finanšu ministre Lagarda uzticēja privātai šķīrējtiesai izšķirt strīdu starp Tapī un banku „Credit Lyonnais”. 2008.gadā šķīrējties lēma par labu Tapī un lika valstij viņam izmaksāt 404 miljonu eiro kompensāciju. Lagarda lēmumu apstiprināja.
Tomēr lieta turpinājās un pērn Francijas tiesa lēma, ka Tapī kompensācija tomēr nepienācās, un viņam valsts kasē būtu jāatmaksā minētie vairāk nekā 400 miljoni eiro.
Pret Lagardu izmeklēšana saistībā ar šo lietu tika sākta 2014.gadā, un viņa tika apsūdzēta par par „rupju nolaidību” ministres amatā un par rīcību, kas noveda pie valsts finanšu „nepareizas izlietošanas”.
60 gadus vecā Starptautiskā Valūtas fonda izpilddirektore stājās īpaša tribunāla - Republikas tiesas - priekšā, kas pārsvarā sastāv no politiķiem un izskata to valdības amatpersonu lietas, kas pieļāvušas pārkāpumus, veicot savus dienesta pienākumus.
Lagarda apsūdzības noliedz un vēl piektdien tiesas zālē paziņoja, ka viņas „vienīgais mērķis bija aizstāvēt vispārējās intereses. Bet prokurors, kurš uztur apsūdzību, pagājušajā nedēļā pat paziņoja, ka iebilst pret Lagardas notiesāšanu, jo pierādījumi, kas apstiprina viņai izvirzīto apsūdzību nolaidībā, ir pārāk vāji.
Tomēr pirmdien, 19.decembrī, tiesa bijušo finanšu ministri atzina par vainīgu nolaidībā. Nevis par viņas lēmumu 2007.gadā uzticēt strīdu starp magnātu Tapī un banku izšķirt privātai šķīrējtiesai, bet par to, ka viņa nepārsūdzēja šķīrējtiesas lēmumu par 404 miljonu eiro kompensāciju Tapī, kas līdz ar to noveda pie valsts līdzekļu izšķērdēšanas.
Vienlaikus tiesa, kaut Lagardu atzina par vainīgu nolaidībā, nolēma viņu nesodīt.
Viņai draudēja viens gads cietumā un 15 000 eiro soda nauda.
Pati Lagarda tiesas zālē pirmdien neatradās, jo no Francijas jau bija devusies atpakaļ uz Vašingtonu. Viņas advokāts paziņoja, ka izskatīs iespēju iesniegt apelāciju, kaut saskaņā ar Francijas mediju ziņoto Republikas tiesas lēmumus nevar pārsūdzēt.
Lagardas advokāti norāda, ka šis tiesas process ir dīvains precedents.
"Nav sprieduma, kas nozīmē, ka nebūs ieraksta nevienā soda reģistrā. Nav finansiālu sankciju," uzsver Lagardas advokāts Kristofers Beikers. "Šajā gadījumā varēja būt vismaz soda nauda. Nav, kā mēs sakām, nekāda nosodījuma. Tas ir viss piecu gadu prāvas iznākums. Mēs esam sarežģītā un dīvainā situācijā. Mums bija neparasta tiesa, neparasta prāva bez apsūdzības un bez sprieduma. Jājautā, kur mēs tagad esam?" retoriski vaicāja Beikers.
Advokāti grasās spriedumu pārsūdzēt, uzstājot uz klientes pilnīgu attaisnošanu. Viņi norāda, ka pašreizējais spriedums pieļauj Lagardas iesaistīšanu vēl ilgākā prāvā, kas traucēs viņa darbam Starptautiskajā Valūtas fondā. Turklāt tas notiek laikā, kad organizācijai jālemj par lielām palīdzības paketēm Grieķijai un, iespējams, vēl citām finanšu grūtībās nonākušām Eiropas valstīm.
SVF drīz pēc sprieduma paziņošanas savukārt norādīja, ka institūcijas valde tiksies sanāksmē, lai apspriestu notikušo.
Bet Francijas valdība paziņoja, ka tā joprojām uzticas Lagardai.
Lagarda stājās Starptautiskā Valūtas fonda vadītājas amatā 2011.gadā pēc tam, kad no tā atkāpās cits francūzis Dominiks Stross-Kāns saistībā ar apsūdzībām par seksuālu uzmākšanos istabenei Ņujorkas viesnīcā. Viņš vainu neatzina, un skandāls beidzās ar to, ka apsūdzības tika atsauktas. Izmeklēšana sākta arī pret kādu citu bijušo Valūtas fonda vadītāju, spāni Rodrigo Rato, kurš apsūdzēts korupcijā.
