Tiesa uzsver – ja parlaments savulaik ir pieņēmis lēmumu par iestāšanos Eiropas Savienībā, tad tam būtu arī jādod piekrišana izstāšanās procesa uzsākšanai. Turklāt saskaņā ar likumu jūnijā notikušais referendums par Lielbritānijas dalību blokā ir bijis tikai konsultatīvs.
Viena no prasības iesniedzējiem investīciju menedžere Džina Millere pie tiesas ēkas mudināja valdību netērēt laiku un enerģiju šī sprieduma pārsūdzēšanai: “Es ceru, ka, iepazīstoties ar pilnu spriedumu, valdība pieņems viedu lēmumu to neapstrīdēt un tā vietā rosinās nopietnas debates mūsu nacionālajā parlamentā, iestādē, no kuras ir cēlušies pārējie pasaules parlamenti un kura dēļ uz mums ar apbrīnu skatās visā pasaulē.”
Tomēr izskatās, ka spriedums tiks pārsūdzēts. To apstiprināja valdības preses sekretārs.
Arī Lielbritānijas starptautiskās tirdzniecības ministrs Liams Fokss deputātiem sacījis, ka valdība negrasās atkāpties no referenduma iznākuma: “Valdība ir sarūgtināta par šo tiesas spriedumu. Valsts iedzīvotāji parlamenta apstiprinātajā referendumā ir izlēmuši pamest Eiropas Savienību. Valdība ir apņēmības pilna ievērot iedzīvotāju pausto gribu. Šis spriedums ir saistīts ar vairākiem būtiskiem un sarežģītiem juridiskiem jautājumiem, un tādēļ mums būtu nopietni jāizsver, kā turpmāk rīkoties.”
Terēzas Mejas vadītais ministru kabinets uzskata, ka parlaments jau ir devis piekrišanu tautas nobalsošanas sarīkošanai. Tādēļ tagad tas vairs nevar mainīt iedzīvotāju gribu.
Tomēr opozīcijā esošie leiboristi uzsver, ka valdībai būtu jāvienojas ar parlamentu par izstāšanās sarunu stratēģiju un vēlamajiem turpmāko attiecību nosacījumiem, pirms tiek uzsāktas sarunas ar Briseli. Daudzi deputāti ir pārliecināti, ka tā dēvētais “smagais scenārijs”, kas nozīmētu izstāšanos no Eiropas vienotā tirgus, būtu pārāk kaitīgs britu ekonomikai. Tomēr tikai tas ļaus ierobežot migrāciju, ko karsti vēlas daudzi iedzīvotāji.
Lielbritānijas Neatkarības partijas līderis Naidžels Farāžs intervijā raidsabiedrībai BBC pauda bažas, ka šādi palikšanas atbalstītāji varētu mēģināt panākt, lai Apvienotā Karaliste pilnībā nepamestu bloku. “Es domāju, ka tādā gadījumā mēs izstātos no Eiropas Savienības tikai pa pusei. Jo gadījumā, ja mēs paliekam vienotajā tirgū, ja lēmumi par visiem mūsu jautājumiem tiks pieņemti kaut kur citur un ja tiesa Luksemburgā būs pārāka par mūsu Augstāko tiesu, tad tā būs vislielākā nodevība,” sacīja Farāžs.
Gadījumā, ja pašreizējais spriedums paliks spēkā, izstāšanās sarunu uzsākšana var tikt atlikta uz ilgāku laiku, jo parlamenta piekrišanas saņemšana var aizņemt vairākus mēnešus. Līdz šim Meja ir solījusi, ka šis process sāksies pirms marta beigām.
Turklāt pēc diviem mēnešiem, kad britu premjere Terēza Meja dosies uz kārtējo Eiropadomi, situācija būs mazliet neveikla.
Tikmēr pasaules finanšu tirgi uz šo tiesas lēmumu reaģējuši ar sajūsmu – pēc paziņojuma britu mārciņas kurss pret dolāru strauji pieauga.
Ziņots, ka Lielbritānijas pilsoņu vairākums šā gada 23.jūnijā notikušajā vēsturiskajā referendumā izšķīrās par Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. "Brexit" atbalstīja 51,9%, pret bija 48,1% balsstiesīgo iedzīvotāju.
