Tiesa liek Krievijai izmaksāt 50 miljardus dolāru bijušajiem «Jukos» akcionāriem

Starptautiskā arbitrāžas tiesa Hāgā uzdevusi Krievijai samaksāt 50 miljardus ASV dolāru bijušajiem naftas uzņēmuma „Jukos" akcionāriem kā kompensāciju par atsavināto īpašumu. Tiesa konstatējusi, ka Krievija piespiedusi „Jukos" bankrotēt. Lieta, kurā bijušie „Jukos" akcionārie vērsās pret Krievijas Federāciju, ir viena no lielākajām prasībām, kāda jebkad izvirzīta ar starptautiskas arbitrāžas starpniecību. Maskava jau paziņojusi, ka izmantos visas likumā paredzētās iespējas, lai aizstāvētu savu pozīciju.

Par Pastāvīgās arbitrāžas tiesas Hāgā lēmumu, atsaucoties uz saviem avotiem, sākotnēji ziņoja gan Krievijas laikraksts „Kommersant", gan starptautiskā ziņu aģentūra „Reuters". Pirmdien priekšpusdienā spriedumu oficiāli paziņoja arī arbitrāžas tiesa.

Mediji ziņoja, ka tiesneši lēmuši, ka Krievijas Federācija ir pārkāpusi Enerģētikas hartas nolīgumu un ekspropriējusi „Jukos" aktīvus. Enerģētikas hartas nolīgums ir nozīmīgākais juridiski saistošais līgums, kurā definēts starptautisko enerģētikas attiecību tiesiskais regulējums.

Arbitrāžas tiesa atzinusi, ka Krievija piespiedusi „Jukos" bankrotēt. Prasības iesniedzēju advokāts savukārt norādīja, ka bankrotējušā uzņēmuma akcijas pēc tam pārdotas valstij piederošām kompānijām politisku iemeslu dēļ.

Prasību Hāgas arbitrāžas tiesā iesniedza Gibraltārā bāzētā holdingu kompānija „Menatep Group", caur kuru Mihails Hodorkovskis kontrolēja „Jukos". Tagad holdingu kompānija pastāv ar nosaukumu GML, un Hodorkovskis vairs nav akciju turētājs - 2005.gadā viņš savu daļu pārdeva biznesa partnerim Leonīdam Nevzļinam un norobežojās no pārējo akcionāru prasībām. Nevzļins tagad ir GML galvenais īpašnieks ar 70% akciju, bet atlikusī daļa pieder vēl četriem, tostarp, Platonam Ļebedevam. 

Kompānija GML kompensācijās pieprasīja daudz lielāku summu nekā savulaik bija „Jukos" vērtība, proti, 100 miljardus ASV dolāru. Apsūdzības puse uzskata, ka tik vērts būtu naftas uzņēmums, ja tas pastāvētu vēl pirmdien. Arbitrāžas tiesa nolēmusi, ka bijušajiem akcionāriem pienākas puse no prasītā - 50 miljardi dolāru.

Kādreiz bagātākajam Krievijas cilvēkam Mihailam Hodorkovskim piederošais uzņēmums „Jukos" savulaik bija 40 miljardus ASV dolāru vērts, bet pēc apsūdzībām pret Hodorkovski par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un viņa notiesāšanas tas tika sadalīts un nacionalizēts. Lielākā daļa aktīvu nonāca naftas kompānijas „Rosneft" rokās, kuru vada Igors Sečins, tuvs prezidenta Vladimira Putina sabiedrotais.

Gaidāms, ka Krievija lēmumu pārsūdzēs. Lietu jau komentējis arī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Viņš paziņoja, ka „tiesas process nav noslēdzies," norādīja, ka ir paredzēta apelācija un Krievijas puse izmantos visas likumā paredzētās iespējas savas pozīcijas aizstāvēšanai.

Lieta ilgusi gandrīz 10 gadus, un tās norisei uzmanīgi sekojusi enerģētikas biznesa pasaule. Šīs nozares uzņēmumiem ir svarīgi saprast, ar kādu investīciju aizsardzību iespējams rēķināties, ieguldot līdzekļus enerģētikas sektorā Krievijā. Jautājums par investīcijām Krievijā kļuvis vēl jo aktuālāks tagad, kad izcēlusies krīze Ukrainas austrumos. Pašai Krievijai tas var būt smags trieciens, valstij balansējot uz ekonomiskās recesijas robežas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt