Tiesa, pati EK uzsver, ka tai uzdotais uzdevums izrādījies komplicēts un kavēšanās ir pamatota.
Kritērijus, balstoties uz kuriem dažādas vielas varētu identificēt un atzīt par tādām, kuras grauj cilvēka endokrīno sistēmu, EK vajadzēja izstrādāt jau 2013.gadā, tomēr lēmums vēl aizvien nav pieņemts. Kavēšanās ir saniknojis vairākas nevalstiskās organizācijas, kuras uzskata, ka kavēšanās ir saistīta ar rūpniecības lobija ietekmi, jo nozares uzņēmumi nevēlas stingrākus ierobežojumus ķīmiskajām vielām. Tomēr viena no Eiropas dalībvalstīm, Zviedrija, pievienojās nevalstisko organizāciju viedoklim, un EK iesūdzēja ES tiesā, kura ir atzinusi, ka EK ir pārkāpusi likumu.
Zviedrijas vides un klimata valsts sekretāre Ivonna Ruvaida tiesas lēmumu vērtē par ļoti nozīmīgu signālu.
„ES bija vienojusies par to, ka šiem kritērijiem jau bija jābūt izstrādātiem. Un šie kritēriji ir tiešām ļoti nepieciešami, lai mēs varētu identificēt endokrīnās sistēmas grāvējvielas un izņemt no apgrozības. Tāpēc mēs to uzskatām par ļoti nozīmīgu signālu un ceram, ka tas paātrinās procesu,” teica Ruvaida.
Tiesa, pati EK uzskata, ka kavēšanos veicinājuši objektīvi iemesli - kritēriju izstrāde izrādījusies ievērojami sarežģītāka nekā, prognozēts iepriekš. „Jebkuram šādam lēmumam jātiek pieņemtam, balstoties uz pārliecinošiem zinātniskajiem datiem, un šis gadījums ir visai komplicēts,” sacīja EK pārstāvis Enriko Brivio.
„Gan veicamā darba apjoma dēļ, gan darba īpatnību dēļ šis darbs ir liels izaicinājums. Un, kad kritēriji tiks izstrādāti, mēs būsim līderi globālajā līmenī. Šis ir uzdevums, kuru neviens cits vēl nav paveicis, un tieši tāpēc tas no mums ir prasījis vairāk laika, nekā iepriekš paredzēts,” teica Brivio.
Tomēr nevalstiskās organizācijas Vides un veselības alianse pārstāves Lizete van Vlieta uzskata, ka šobrīd zinātnieku rīcībā ir pietiekami daudz pētījumu, kas ļautu šādus kritērijus izstrādāt, un EK ir kavējis lielais spiediens no ķīmijas rūpniecības uzņēmumu puses.
Vienlaikus, pēc viņas domām, kavēšanās nebūtu pieļaujama, jo, laikus neizstrādājot kritērijus endokrīnās sistēmas grāvējvielas, ilgtermiņā var būtiski palielināt hronisko slimību riskus sabiedrībā. „Tas nozīmē, ka cilvēki tiek pakļauti lietām, kurām viņiem nevajadzētu būt pakļautiem,” sacīja van Vlieta.
„Daudzas no šīm endokrīnās sistēmas grāvējvielām jeb hormonālās sistēmas grāvējvielām ir saistītas ar vairākām hroniskām slimībām. Ja tiekat pakļauts šādu vielu ietekmei, tas nenozīmē, ka uzreiz jau rītdien saslimsiet, bet tas liecina, ka jūsu potenciālais risks nākotnē saslimt ar kādu smagu hronisku slimību vēlāk ievērojami pieaugs,” komentē Vides un veselības alianses pārstāve.
Par endokrīnās sistēmas grāvējvielām tiek uzskatītas vielas, kas nelabvēlīgi ietekmē cilvēka hormonālo sistēmu, izraisot dažādus traucējumus – auglības samazināšanos, aptaukošanos, audzējus, nervu traucējumus. Zinātnieku aplēses liecina, ka endokrīno sistēmu grāvējvielu veselībai nodarītais kaitējums gada laikā globāli rada izmaksas aptuveni 157 miljardu eiro apjomā.
