Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dubultslepkavība Madonas novadā

Tiesa: parlamenta darbs apturēts nelikumīgi

Tiesa: Džonsona lēmums apturēt britu parlamenta darbu – nelikumīgs

Apvienotās Karalistes Augstākā tiesa otrdien, 24. septembrī, paziņoja, ka premjera Borisa Džonsona solis apturēt parlamenta darbu bija nelikumīgs, ziņo "Sky News"

ĪSUMĀ:

  • Tiesa atzina: Džonsona lēmumam apturēt parlamenta darbu nebija īsti pamata.
  • Tiesa lēma: Parlamenta darbs nav apturēts.
  • Tiesas lēmums nav pārsūdzams.
  • Parlamenta priekšsēdētājs sola: parlaments atsāks darbu jau trešdien.
  • Džonsons tiesas lēmumu sauc par nepareizu, bet sola respektēt.
  • Džonsons: Galvenais nodrošināt “Brexit” 31.oktobrī.
  • Opozīcijas līderis Korbins aicina Džonsonu atkāpties.
  • Džonsons savukārt atkal aicināja leiboristus atbalstīt ārkārtas vēlēšanās.

Augstākās tiesas priekšsēdētāja lēdija Brenda Heila paziņoja, ka ieteikums karalienei apturēt parlamenta darbību bijis nelikumīgs, līdz ar to parlamenta darbības apturēšana ir nelikumīga un nav spēkā.

Tiesas priekšsēdētāja paziņoja, ka parlamenta darbs nav apturēts un tagad parlamenta priekšsēdētājam jālemj par nākamo soli.

Tiesas spriedums ir trieciens Džonsona pozīcijām. Dauningstrīta norādīja, ka patlaban izskata sprieduma pilno tekstu.

Džonsons  uzstāja, ka tā ir ierasta prakse pirms parlamenta rudens sesijas uzsākšanai, lai dotu laiku valdībai sagatavot jauno likumdošanas programmu.

Tomēr šoreiz tam nebija pietiekama pamatojuma, teica Augstākās tiesas priekšsēdētāja Brenda Heila.

„Sekas mūsu demokrātijas pamatiem bija ārkārtējas. Tiesā nav ticis iesniegts nekāds pamatojums šāda soļa speršanai ar tik ārkārtēju ietekmi. Lēmums [..] apturēt parlamenta darbu bija nelikumīgs, jo tā rezultātā bez saprātīga pamatojuma parlamentam tika traucēts vai liegts pildīt savas konstitucionālās funkcijas.

Lēmums par parlamenta darba apturēšanu nav spēkā. Parlamenta darbs nav ticis apturēts. Tas ir visu 11 tiesnešu vienbalsīgs lēmums,” paziņoja Heila.

 Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams.

Tiesa: Džonsona lēmums apturēt britu parlamenta darbu – nelikumīgsGints Amoliņš

    Kopš parlamenta darba apturēšanas pagājušas tikai pāris nedēļu. Bet pēc tiesas sprieduma parlamenta apakšpalātas spīkers Džons Berkovs paziņoja, ka jau trešdien, 25.septembrī, deputāti atkal pulcēsies Vestminestrā.

    Premjers Džonsons atrodas Ņujorkā, kur apmeklē ANO Ģenerālo asambleju. Viņš teica, ka spriedumam nepiekrīt, bet to respektēs.

    „Protams, mēs ievērosim šo spriedumu, kaut man jāsaka, ka es nekādā ziņā nepiekrītu tiesnešu lēmumam. Es nedomāju, ka tas ir pareizs.

    Bet mēs iesim uz priekšu. Parlaments, protams, atgriezīsies. Bet pats galvenais ir, ka mēs [panākam izstāšanos no Eiropas Savienības] 31.oktobrī,” sacīja Džonsons. 

    Tikmēr lielākās opozīcijas partijas leiboristu līderis Džeremijs Korbins pēc Džonsona sakāves tiesā aicināja viņu atkāpties no premjerministra amata un apsūdzēja par „varas uzurpāciju”.v

    “Es aicinu Borisu Džonsonu apsvērt savu amata pozīciju, un kļūt par visīsāko laiku amatā pavadījušo premjerministru vēsturē,” paziņoja Korbins.

    Pats Džonsons savukārt atkal aicināja leiboristus atbalstīt ārkārtas vēlēšanās. Viņš iepriekš rosināja tās sarīkot jau oktobrī, pirms izstāšanas no Eiropas Savienības. Taču opozīcijas partijas priekšlikumu noraidīja, uzstājot, ka vēlēšanas var notikt tikai pēc “Brexit” termiņa pagarināšanas.

    Iepriekš Skotijas Augstākā tiesa Džonsona lēmumu atzina par nelikumīgu kā mēģinājumu apklusināt debates par “Brexit” parlamentā, bet Anglijas tiesa bija lēmusi, ka Džonsona solis bija likumīgs – valsts Augstākā tiesa izskatīja apelācijas pret abiem šiem lēmumiem. 

    Strīds ir par to, kāda bija Džonsona motivācija uz vairāk nekā mēnesi tieši pirms “Brexit” apturēt parlamenta darbu.

    Premjers norādīja, ka tā ir ierasta prakse pirms parlamenta jaunās sesijas sākšanas, lai dotu laiku valdībai sagatavot jauno likumdošanas programmu. Oponenti uzskata, kas izdarīts, lai „apklusinātu” parlamentu, un tas netraucētu premjera “Brexit” plāniem.

    KONTEKSTS:

    Bažas par "Brexit" bez vienošanās pieauga pēc tam, kad Boriss Džonsons premjera amatā nomainīja Terēzu Meju. Džonsons  aktīvi uzstāj uz Lielbritānijas izstāšanos no ES līdz 31. oktobrim, pieļaujot arī bezvienošanās scenāriju.

    Lai to nepieļautu, Lielbritānijas Pārstāvju palātas deputāti 4. septembrī apstiprinājuši likumprojektu, kas ļaus steidzamības kārtā uzdot Džonsonam pieprasīt "Brexit" atlikšanu līdz 31. janvārim, ja parlaments līdz 19. oktobrim neapstiprinās izstāšanās vienošanos vai arī neatbalstīs bezvienošanās “Brexit”. To atbalstīja arī Lordu palāta. 

    Taču parlamenta darbība pēc Džonsona ierosinājuma ir apturēta no 9. septembra līdz 14. oktobrim.

    2016. gadā Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments. Lielbritānijai bija jāizstājas no ES 2019. gada 29. martā, taču aprīļa vidū Meja un pārējo ES valstu līderi vienojās par iespēju atlikt "Brexit" līdz 31. oktobrim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti