ANO Starptautiskā tiesa nolēmusi, ka Itālija pārkāpusi savas tiesības, pieņemot izskatīšanai tiesā kompensāciju pieprasījumus par nacistu pastrādātajiem kara noziegumiem. Prasību iesniedza Vācija. Berlīne Romas praksi noraidīja kā nelikumīgu, jo Vācija jau kopš 50. gadiem izmaksājusi kompensācijas desmitiem miljardu ASV dolāru vērtībā. Berlīne uzsvēra, ka kompensāciju jautājums jau atrisināts ar abu valstu divpusējo līgumu, kas tika noslēgts 1960.gadā.
Oficiālu prasību ANO Starptautiskā tiesa Vācija iesniedza jau 2008.gadā, norādot, ka, pieņemot izskatīšanai prasības, kas attiecas uz noziegumiem, kuri pastrādāti laikā no 1943.gada septembra līdz 1945.gada maijam, Itālijas tiesas "nav ievērojušas jurisdikcijas imunitāti", kuru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām bauda mūsdienu Vācija.
Vācija prasību iesniedza pēc tam, ka Itālijas Augstākā tiesa atzina par pamatotiem kāda Itālijas pilsoņa prasību. Luidži Ferrini pirms 14 gadiem tiesā pieprasīja kompensāciju no Vācijas par to, ka 1944. gadā viņš tika izsūtīts uz Vācija, kur piespiedu kārtā strādāja bruņojuma industrijā. Kad galu galā Itālijas Augstākā tiesa viņa pretenziju atzina par pamatotu, sekoja līdzīgu kompensāciju prasību vilnis. Kā norādīja Vācijas advokāti, vēl septembrī izskatīšanas stadijā atradās 80 lietas ar 500 prasītājiem. Strīdā tika ievilkta arī Grieķija. Itālijas tiesās prasības par kompensācijām iesniedz 2. pasaules kara laikā Grieķijā nacistu nogalināto cilvēku radinieki.
Itālijas delegācijas juristi ANO Starptautiskajā tiesā gan norādīja, ka itāļi, kas kļuvuši par nacistu kara noziegumu upuriem, vērsās pašmāju tiesās, atzīstot to par pēdējo iespēju piespiest Vāciju izmaksāt kompensācijas. Šis bijis vienīgais atlikušais kanāls, lai iegūtu jebkāda veida reparācijas, jo jebkuri citi kanāli viņiem bijuši neatgriezeniski slēgti, norādīja Itālijas pārstāvji. Berlīne uzskata, ka šāda Itālijas tiesu prakse varētu apdraudēt "visus starpvalstu miera līgumus, kas noslēgti pēc bruņotiem konfliktiem, atļaujot iekšzemes tiesām tos pārskatīt un atkal atvērt".
Savukārt Itālijas puse uzskata, ka šīs prasības bija pieņemamas izskatīšanai, jo nacistiskās Vācijas armijas pastrādātie pārkāpumi atzīstami par "starptautiskiem noziegumiem", kuru izvērtēšanu regulē starptautisko tiesību normas, kam esot augstāks spēks par valstu imunitāti. Piektdien ANO Starptautiskā tiesa atbalstīja Vācijas prasību un paziņoja, ka Itālija pārkāpusi savas tiesības, pieņemot izskatīšanai tiesā kompensāciju pieprasījumus par nacistu pastrādātajiem kara noziegumiem. Itālijas tiesas "nav ievērojušas jurisdikcijas imunitāti", kuru saskaņā ar starptautiskajām tiesībām bauda mūsdienu Vācija. Tiesas lēmums ir galīgs un saistošs abām valstīm.
Vācija pastāvīgi noraidījusi kompensāciju prasības, uzsverot, ka kompensāciju jautājums jau atrisināts ar abu valstu divpusējo līgumu, kas tika noslēgts 1960.gadā. Kopš 50. gadiem Vācija repatriācijas izmaksājusi desmitiem miljardu dolāru.
