Tibetiešu aizdedzināšanās pievērš uzmanību autonomajam reģionam Ķīnā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem.

Tibetietis, kurš trešdien Nepālā aizdedzinājās, protestējot pret Ķīnas politiku, slimnīcā miris. Viņš tika uzskatīts par simto cilvēku, kurš pēdējos gados izšķīries par labu šādai protesta formai. Tostarp ceturtdien tiek ziņots par vēl vienu bojā gājušu tibetieti, kurš aizdedzinājies pagājušajā nedēļā Ķīnā. Notikušais atkal pievērsis pastiprinātu pasaules uzmanību notiekošajam Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā. 

Tibetiešu mūka drānās tērpies vīrietis, kurš trešdien aizdedzinājās Nepālas galvaspilsētā Katmandu, no gūtajiem ievainojumi slimnīcā miris. Ziņu aģentūra AFP vēsta, ka viņam konstatēti 96% ķermeņa apdegumu.

Kad trimdā dzīvojošais vīrietis trešdien aizdedzinājās Nepālā, viņš tika uzskatīs par 100.tibetieti, kas šādā veidā protestē pret Ķīnas varu Tibetā. Pirms tam Tibetas trimdas valdība Indijā bija paziņojusi, ka kopš 2009.gada aizdedzinājušies 99 tibetieši, no kuriem vairāk nekā 80 miruši. Lielākā daļa šo incidentu notikuši tibetiešu apdzīvotos rajonos Ķīnā. Pirmā protesta pašaizdezināšanās notika 2009. gadā Kriti klosterī Sičuaņas provincē. Pēc pauzes aizdedzināšanās atsākās pirms diviem gadiem, un kopš tā laika šādi gadījumi kļuvuši daudz biežāki.

Trimdā dzīvojošais tibetietis, aptuveni 20 gadus vecs, trešdien Katmandu kāda restorāna tualetē aplējās ar degvielu, izskrēja uz ielas un aizdedzinājās pie vienas no galvenajām budistu svētnīcām. Bet šodien parādījās ziņas, ka pagājušajā nedēļā Sičuaņas provincē Ķīnā aizdedzinājies un no gūtajiem ievainojumiem miris vēl viens tibetietis, kas drūmo statistiku palielina jau līdz 101 gadījumam.

Notikušais jo īpaši pievērsis pasaules uzmanību notiekošajam Tibetas autonomajā reģionā Ķīnā. Apgabals robežojas ar Nepālu, kur patvērumu guvuši daudz tibetiešu. Daudzi Ķīnā dzīvojošie tibetieši uzskata, ka Pekina ierobežo viņu reliģijas brīvību un grauj kultūru. Tibetas trimdas valdība pašaizdedzināšanās akcijas skaidro ar izmisumu, kas pārņēmis tibetiešus Ķīnas politikas dēļ. Starptautiskās preses pieeja reģioniem, kur notiek lielākā daļa aizdedzināšanos, ir ļoti ierobežota, tādēļ datus par incidentiem ir grūti pārbaudīt.

Pekina apsūdzības noraida. Tā uzstāj, ka neliedzot tibetiešiem praktizēt reliģiskos rituālus, un apgalvo, Ķīnas pārvaldībā dzīves līmenis Tibetas autonomajā reģionā ir audzis. Pekina atbildību par aizdedzināšanos vilni uzveļ Dalailamam, kurš pirms vairāk nekā 50 gadiem pēc neveiksmīgas sacelšanās pret Ķīnas komunistu režīmu aizbēga no Tibetas uz Indiju. Pekina arī asi vēršas pret pašaizdedzināšnās protestiem pašmājās. Tikai pirms pāris nedēļām nosacīts nāvessods tika piespriests kādam tibetiešu mūkam un desmit gadu cietumsods viņa brāļadēlam par astoņu citu cilvēku kūdīšanu uz aizdedzināšanos.

Ķīna apsūdz Dalailamu par centieniem destabilizēt situāciju un panākt tibetiešu apdzīvoto reģionu neatkarību. Dalailama to noliedz, uzstājot, ka vēlas vairāk autonomijas Tibetai, lai tā varētu saglabāt savu kultūru.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti