Anna Ūdre: Olimpiskās spēles sākas jau pavisam drīz. Iepriekšējo Olimpisko spēļu laikā Ķīnā jūs uzņēmāt filmu, kur vaicājāt tibetiešiem, kā viņi jūtas par spēlēm. Kad skatījos filmu, redzēju, ka cilvēku vidū valda liela skepse un daudzi teica, ka, lai arī spēles simbolizē mieru un nāciju draudzību, viņi nejūtas kā daļa no tā visa. Vai varat pateikt, kā tibetieši jūtas par šīm spēlēm?
Bijušais politieslodzītais, aktīvists Dondups Vangčens: 2008. gadā cilvēki pauda savu izbrīnu par to, ka Ķīnas valdība un Pekina ieguva šo godu. Bija daudz sāpju arī, jo cilvēki jutās nesadzirdēti. Šī sajūta nav mainījusies.
Es esmu trešās paaudzes tibetietis. Mums nācies ļoti daudz pārciest un tas, ko redzam tagad, ir tas, ka Ķīnai ar Olimpiskajām spēlēm atkal ir iespēja sevi parādīt pavisam citā gaismā, nekā tā ir patiesībā. Tā izplata tik daudz nepatiesu faktu par Tibetu, kas mūs, protams, sadusmo. 2008. gadā šīs dusmas noveda pie protestiem Tibetā, pēc kuriem sekoja arī ļoti daudz pašsadedzināšanās rituālu. Cilvēki sevi dedzināja, vairāki simti cilvēku nomira. Pēc 2008. gada Tibeta pārtapa par vienu lielu cietumu. Sji Dzjiņpins tagad ir pie varas un uzvedas kā otrs Mao.
Ir skaidrs valsts mērķis iznīcināt tibetiešu identitāti. Klosterus slēdz vai iznīcina, tibetiešu aktīvistus apcietina. Ir oficiāls paziņojums par to, ka turpmāk nevajadzētu izmantot terminu “tibetiešu budisms”, bet tā vietā teikt “ķīniešu budisms”.
Līdz ar to tibetiešu ceturtajai paaudzei nepaliek nekāds mantojums. Pēdējos gados arī apcietināti skolotāji, kas jaunajai paaudzei ir kā piemērs. Atrodamies ļoti skaudrā situācijā.
Ķīnas olimpiskajā komandā ir divi tibetieši un viens cilvēks, kas pārstāv uiguru minoritāti. Ko jūs par to domājat? Jo, no vienas puses, Ķīnas valdība tagad var teikt, ka atbalsta minoritātes, bet, no otras puses, vai viņi tiešām aizstāv šo cilvēku tiesības?
Jā, es domāju, ka tas ir ļoti acīmredzami, kas ir Ķīnas nodoms šo trīs sportistu sakarā. Jums jāsaprot, ka viņiem nav ļauts brīvi izteikties, pārvietoties. Ja uiguri un tibetieši tiešām tiktu respektēti un ja Ķīnas valdībai tiešām interesētu parādīt šo minoritāšu kultūru, tad kāpēc viņi neļauj uz šiem reģioniem doties ārvalstu medijiem? Tas viss ir liegts. Tā vietā viņi šos atlētus izmanto savai propagandai.
Jūs noteikti redzēsiet tibetiešus un uigurus viņu nacionālajos kostīmos un būs iespēja ar viņiem nofotografēties. Uzskatu, ir skaidrs, ka tas ir propagandas instruments, ko izmantot, uzrunājot starptautisko sabiedrību.
Plašāku interviju ar Dondupu Vangčenu skatieties LTV "Pasaules panorāmā" trešdien, 2. februārī, plkst. 19.30!
