Kā šādas darbības ierobežot un kā būtu jārīkojas Eiropas Savienībai? Par to Eiropas Savienības (ES) pretterorisma koordinatora padomnieks Eli Kavinjo stāsta intervijā Latvijas Radio.
Jau daudzus gadus gan Eiropas Savienība, gan dalībvalstis atsevišķi ļoti daudz investē terorisma apkarošanā. Mums ir dažādi instrumenti, sadarbības tīkli, sadarbības partneri, kuri sniedz savu artavu cīņā ar terorismu. Taču mūsu uzdevums ir pārliecināties, ka visas šīs aktivitātes ir saskaņā cita ar citu, ka nav dubultošanās un, ka Eiropas Savienības nauda pilsoņu drošībai tiek izlietota efektīvi, uzsvēra Kavinjo.
Ina Strazdiņa: Viens no veidiem, kā teroristi finansē savas aktivitātes, ir, tirgojot konflikta zonās izlaupītās kultūras vērtības. Ko Eiropas Savienība šeit var darīt?
Eli Kavinjo: Eiropas Savienība ir nosodījusi to, kas notika 2014. un 2015. gadā Irākā, kur „Daīš” iznīcināja ļoti svarīgus artefaktus un pieminekļus. Līdzīgi arī Sīrijā, kur „Daīš” iznīcināja, piemēram, seno Palmīras pilsētu, kas ir pasaules kultūras mantojuma piemineklis.
Mūsu pienākums ir ne tikai nosodīt šos posta darbus, bet arī cīnīties pret nelikumīgu kultūras vērtību aizvešanu un tirgošanu. Teroristi izmanto šo ceļu, lai sevi finansētu.
Plaši starptautiski ir atzīts, ka teroristi pelna naudu, izvedot no zemēm vēsturiskās bagātības un tās tirgojot.
To vairākās rezolūcijās ir atzinusi ANO Drošības padome, kas ir aicinājusi dalībvalstis rīkoties, lai to apturētu, un arī G7. Tādēļ mēs Eiropas Savienībā darām visu iespējamo, lai šiem aicinājumiem sekotu. Aizvadītajā mēnesī, septembrī, Varšavā darba grupa cīņai ar „Daīš” finansējumu atzina, ka šim ir jāpievērš liela uzmanība. Eiropas Savienība, ASV un Ķīna ir trīs galvenie punkti, kur tiek tirgotas kultūras vērtības.
Interesanti dzirdēt, ka Eiropas Savienības valstis ir viena no tām vietām, kur šīs vērtības tiek tirgotas visvairāk. Kā tas nākas, ka tās tik viegli nonāk Eiropas Savienības dalībvalstīs?
Cīnīties ar senlietu nelegālu pārdošanu ir daudz grūtāk nekā, piemēram, ar narkotiku tirdzniecību. Kad muitnieks lidostā kādā čemodānā atrod narkotikas, viņš zina, ka tas ir pārkāpums.
Ar senlietām ir citādāk, jo objekts pats nav nelikumīgs, bet tāda var būt tā izcelsme. Ir senlietas, ko tiešām var tirgot, un tas nav pret likumu.
Tas attiecas uz tām, kas tirgū ir nonākušas pirms 1970. gada UNESCO konvencijas, kas vēršas pret kultūras priekšmetu nelikumīgu ievešanu un izvešanu. Taču, lai to konstatētu, ir nepieciešams sertifikāts. Un tad ir jābūt iespējām pārliecināties, ka šis sertifikāts nav viltots. Kā arī ir vajadzīga arheologa ekspertīze.
Ir gadījumi, kad sertifikāta viltojumu faktiski ir neiespējami pierādīt. Būtībā šis rūpals ir tāds, ka pret to ir ārkārtīgi grūti cīnīties.
Senlietu tirdzniecība tagad pārceļas uz interneta pasauli un pat ne uz tās tumšajiem gaiteņiem - „Dark Net”, kurā tirgo narkotikas un ieročus. Un tam ir ļoti vienkāršs izskaidrojums – ja tu esi šajā vidē, tu jau uzreiz apliecini, ka dari ko nosodāmu.
Senlietām nav specifiskā melnā tirgus. Legālais un nelegālais tirgus ir sajaukti kopā.
Dīleri izmanto legālos tirgus, lai tirgotu nelegālās preces, cenšoties tās integrēt senlietu kolekcijās. Taču, piemēram, Izraēla ir nolēmusi pilnībā aizvērt šos tirgus.
Pagaidām ir likumprojekta uzmetums, kam mēs ļoti rūpīgi sekojam līdzi. Izraēla ir pieņēmusi šādu lēmumu, jo tai ir arī iekšēja problēma ar kultūras mantojuma izlaupīšanu pašmājās par spīti tam, ka Izraēlā ir ļoti laba policija un laba sadarbība muitas, slepeno dienestu un kiberspeciālistu starpā. Tā ir nolēmusi, ka vajadzētu darīt vairāk.
Starp citu, Beļģija, kas ir Eiropas Savienības institūciju sirds, ir vien no tām valstīm, kurās nonāk īpaši daudz nelegāli ievestu kultūras priekšmetu, kas varētu kalpot teroristu vajadzībām. Kuras Eiropas Savienības valstis vēl ir populārākie galapunkti?
Tās ir valstis, kurās gluži vienkārši ir nauda un lielākās mākslas vietas. Eiropā tā ir arī Māstrihta Nīderlandē, Londona Apvienotajā Karalistē. Starp citu, Londonā šis tirgus ir lielāks nekā visā pārējā Eiropas Savienībā.
Taču, protams, pasaulē vieta numur viens ir Ņujorka, ASV un arvien vairāk arī Ķīna. Dīleri cenšas koncentrēties uz vietām, kur ir nauda. Taču, man jāteic, ka fiziskie dīleri, kuriem ir veikali, piemēram, arvien vairāk rēķinās ar to, ka var nonākt kaunā par to, ka tirgo zagtas, nelegāli ievestas senlietas un tas var iedragāt viņu reputāciju.
Tas, kas mūs uztrauc un nodarbina, ka tirgošanās kļūst arvien populārāka internetā, kur dīleris, ja tiek pieķerts, var ātri sevi, tā sacīt, “rebrendot” jeb pārdēvēties citā vārdā vai nosaukumā un turpināt tirgošanos.
Jūs minējāt, ka Izraēla plāno pilnībā aizvērt senlietu tirdzniecību, vai Eiropas Savienība varētu sekot šim piemēram, lai pasargātu kultūras vērtības?
Šobrīd par to mēs nedomājam. Mūsu pieeja ir izveidot stingrākas kontroles. Mums ir jaunas regulas, viena par kultūras priekšmetu importu. Līdz šim Eiropas Savienībai tāda bija par eksportu.
Taču cerams, ka nākamgad būs jauns likums, kas daudz stingrāk kontrolēs ievestos kultūras priekšmetus, un tas attieksies uz visām pasaules valstīm.
Proti, ikvienam priekšmetam, kas tiks ievests Eiropas Savienībā, vajadzēs īpašas licences. Jaunajā likumā būs arī skaidra definīcija, kas ir kultūras priekšmeti, kā noteikt, piemēram, vai grāmata ir antīks priekšmets. Tas ļoti palīdzēs saprast, kas notiek un kas ienāk Eiropas tirgū. Te varēs ievest tikai tās lietas, kuras pilnīgi droši ir atļautas.
Mums ir arī jauni likumi, kas vēršas pret naudas atmazgāšanu, kas pirmo reizi vēsturē ietver arī kultūras vērtības. Kopš 2001. gada sadarbībā ar ASV mēs cīņā ar naudas atmazgāšanu esam izdarījuši jau ļoti daudz, taču, kā jau sacīju, kultūras priekšmeti nav bijuši iekļauti, un tagad mēs tos iekļaujam arvien vairāk, kas uzliek jaunus pienākumus mākslas dīleriem.
Viņiem ir jāziņo par aizdomīgiem darījumiem varas iestādēm. Manuprāt, tas ir liels solis pareizā virzienā. Un, protams, mēs vērojam arī, ko dara citas valstis.
Kultūras vērtību nelegāla tirgošana, visticamāk neietekmē tikai, piemēram, Tuvo Austrumu valstis. Tas var attiekties uz mūsu pašu vērtībām Eiropā?
Protams! Jau minēju Izraēlu, kas aptvēra, ka tiek tirgotas senlietas un kultūras priekšmeti ne tikai no ārzemēm, bet izlaupīta tiek arī pašu zeme. Izraēlā ir vairāk nekā 30 000 arheoloģisko izrakumu vietu. Protams, nevar tā būt, ka pasaule ir liesmās, bet mājās viss ir mierīgi.
Tas, ko mēs redzam Beļģijā, Zviedrijā, Latvijā, - ka arvien vairāk un vairāk izzog baznīcas un tirgū nonāk nelielas statuetes un daudzi citi priekšmeti.
Tas ir tādēļ, ka tās nav pietiekami aizsargātas un tādēļ, ka arvien palielinās pieprasījums pēc maza izmēra artefaktiem, monētām. Romiešu monētas ir zagtas ne vien Sīrijā un Irākā, bet arī Eiropā, izmantojot metāla detektorus. Līdz ar to ir absolūti svarīgi aizsargāt arī mūsu mantojumu.
Eli Kavinjo norādījaa, ka arvien vairāk problēmu ar vēsturisku vērtību laupīšanu un nelikumīgu tirgošanu ir arī pašā Eiropā. Tas, ko eksperti vēro ir, ka arvien vairāk un vairāk izzog baznīcas un tirgū nonāk nelielas statuetes un daudzi citi priekšmeti, pēc kuriem ir liels pieprasījums. Latvija ir viena no retajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas joprojām nav parakstījusi UNESCO 1970. gada konvenciju, kas vēršas pret kultūras priekšmetu nelikumīgu ievešanu un izvešanu, un tas, kā norāda Kavinjo mūs padara zagto lietu dīleriem interesantākus, jo viņi precīzi zina, kuras valstis šajā ziņā ir neaizsargātākas.
