Terorakts Nicā: Kravas auto iebrauc pūlī, nogalinot vismaz 84 cilvēkus

Francijas kūrorta pilsētā Nicā vismaz 84 cilvēki, ieskaitot vismaz 10 bērnus, zaudējuši dzīvību un 52 kritiskā stāvoklī atrodas slimnīcā pēc kravas auto iebraukšanas cilvēku pūlī valsts svētku atzīmēšanas svinībās. Vēl 25 cilvēki atrodas komā. Ievainoto bērnu skaits, kas atrodas slimnīcā, sasniedzis 28.

  • Uzbrukums notika Nicā, ceturtdien, 14.jūlijā, ap plkst.23 pēc vietēja laika (plkst.24 pēc Latvijas laika).
  • Kravas auto iebrauca pūlī, kas pulcējas svinēt Bastīlijas ieņemšanas svētkus.
  • Nogalināti 84 cilvēki, arī 2 bērni. Daudzi cilvēki ievainoti, 50 cilvēki smagā stāvoklī.
  • Uzbrucējs nošauts. Tas esot 31 gadu vecs Tunisijas izcelsmes Francijas pilsonis Mohameds Ļaužs Bulels. Viņš esot bijis policijas redzeslokā, bet ne saistītā ar iespējamām teroristiskām darbībām.
  • Notikušais tiek kvalificēts kā terora akts. Atbildību neviens vēl nav uzņēmies.
  • Francijā spēkā esošais ārkārtas stāvoklis tiks pagarināts vēl par trim mēnešiem. 
  • Francijā izsludinātas 3 dienu sēras.

 

Kā notika uzbrukums

Incidents noticis valsts dienvidu pilsētā Nicā Bastīlijas ieņemšanas svētku laikā, liecina britu raidorganizācijas BBC vēstītais.  

Smagā automašīna ir brāzusies cauri cilvēkiem ap plkst. 11 vakarā brīdi pirms uguņošanas beigām. Tas noticis ļoti pazīstamajā Nicas „Promenade des Anglais”, kas ved tieši gar Vidusjūras malu un kur īpaši vasarā ir ļoti daudz atpūtnieku, ģimenes ar maziem bērniem, jaunieši uz skrituļslidām, saldējuma pārdevēji un tā tālāk. Arī šonakt tur ir bijuši ārkārtīgi daudz cilvēku, kuri bija devušies noskatīties salūtu par godu Bastīlijas ieņemšanas gadadienai, kas ir Francijas nacionālie svētki un Republikas dzimšanas diena.

Automašīna, kā ziņo aculiecinieki, nav apstājusies divu kilomteru garumā, ārdot visu, kas bija tās ceļā - cilvēkus, apstādījumus un ceļa stabiņus.

Aģentūra “Storyful” publicēja arī kādu aculiecinieku video uzbrukuma pirmajos brīžos, kad cilvēki panikā bēga no notikuma vietas, vēl nezinot, kas īsti noticis.  

Nicas krastmalā pavērās drausmīga aina, daudzi dzīvi palikušie, kliedzot pameta notikumu vietu, kamēr izmisušie noliecās pie saviem bojā gājušajiem vai ievainotajiem tuviniekiem.

„Mēs bijām vienā no bāriem, tuvu vietai, kur notika uzbrukums. Sākumā mēs dzirdējām šāvienus, un jau pavisam drīz tūkstošiem cilvēku sāka skriet prom no promenādes pa mazajām sānu ielām. Sākumā es gribēju skriet viņiem pretējā virzienā, lai saprastu, kas noticis, bet tad es uzdūros policijai, kas visus bez izņēmuma dzina prom no teritorijas. Valdīja diezgan liels haoss, daudzi cilvēki kliedza. Es pats palīdzēju dažiem piecelties, jo viņi gluži vienkārši gulēja zemē un bija pilnīgā panikā,” raidorganizācijai BBC stāsta kāds aculiecinieks.

Kāds cits aculiecinieks stāstīja, ka uzbrukuma laikā viens motociklists mēģināja apturēt slepkavu, piebraucot pie kravas auto un cenšoties atvērt kabīnes durvis, taču nenoturējās un pats pakļuva zem terorista spēkrata riteņiem, ziņo AFP. 

Pēc aculiecinieku informācijas France 24 policija notikuma vietā ieraudies aptuveni 25 minūšu laikā, kad arī auto apturēts, šaujot uz autovadītāju, kurš ir notikuma vietā miris.  

AFP ziņo, ka apstiprinātas ziņas par diviem nogalinātajiem bērniem un vēl 50 bērniem, kuri nonāca slimnīcā.  

Upuru vidū ir arī vairāk nekā 10 ārzemnieku, vēsta AFP. Viņu vidū pa trim Tunisijas un Alžīrijas pilsoņiem, trim Vācijas pilsonēm, diviem ASV pilsoņiem, kā arī pa vienai pilsonei no Armēnijas, Šveices un Krievijas, kā arī viens Ukrainas pilsonis.

Teksasas laikraksts “Austin American-Statesman” ziņoja, ka bojā gājis 51 gadus vecais Šons Koplands un viņu 11 gadus vecais dēls Brodijs.

Avots policijā informēja, ka kravas automašīna bija izīrēta šajā reģionā pirms dažām dienām, vēsta AFP. Izmeklēšanai tuvu stāvošs avots AFP pavēstīja, ka automašīnā atrasta arī “neaktīva granāta” un vairāki neīstie ieroči. 

Ārvalstu mediji ziņo, ka kravas mašīnā atrasti 31 gadīga Tunisijas izcelsmes Francijas pilsoņa dokumenti. 

Uzbrucējs identificēts kā Mohameds Ļaužs Bulels. Kaimiņi viņu raksturoja kā vientuļnieku, kurš nekad neatbildēja uz viņu sveicieniem, vēsta AFP.   

Aģentūra Reuters ziņo, ka autovadītājs jau iepriekš bijis policijai zināms par dažadiem noziegumiem, taču nav bijis drošības iestāžu redzes lokā.

Nav apstiprinājuma, ka būtu šauts uz cilvēkiem. Daži panikā it kā esot dzirdējuši šāvienus, taču tie esot drīzāk bijuši daži atlikuši salūta sprakšķi.

Pagaidām vēl nav noskaidrots, vai autovadītājam bijuši līdzzinātāji, tomēr reģionālā Francijas administrācija jau norādījusi, ka šādi uzbrukumi netiek plānoti vienatnē.

Kādas no 1200 pilsētas kamerām fiksējušas konkrēto smago atomašīnu Nicas kalnu apvidū. Tur redzams kā autovadītājs iekāpj kravas mašīnā un dodas ceļā uz promenādi. Automašīna nokļuvusi svinību vietā, apgalvojot, ka piegādā saldējumu. 

Vai terorisms?

Francijas prezidents Fransuā Olands notikušo raksturojis kā teroristisku darbību, tāpēc arī pagarināja ārkārtas stāvokli valstī vēl par trīs mēnešiem. Bija paredzēts, ka šis stāvoklis valstī beigsies jau 26.jūlijā. Tas tika izsludināts pēc tam, kad traģiskajos novembra teroraktos Parīzē bojā gāja 130 cilvēki un vairāki simti tika ievainoti, kā arī pagarināts uz Eiropas futbola čempionāta laiku.

Olands arī uzrunā teicis, ka Francija ir ļoti, ļoti trausla un ārkārtīgi satriekta.


 
Olanda uzruna (ar tulkojumu angļu valodā)

„Šobrīd islāmistu terorisma draudos ir visa Francija. Šādos apstākļos mums ir jābūt absolūti modriem.  Francijā jau ir spēkā virkne dažādu drošības pasākumu un arī likumi šajā ziņā ir būtiski stiprināti, bet īpaši šajā brīvdienu un atpūtas periodā, mums nāksies darīt vairāk,” sacīja Olands. 

Viņš ir pasludinājis 2000 cilvēku mobilizāciju bruņotajos spēkos, žandarmērijā un policijā. Tāpat prezidents piektdien, 15.jūlijā, vadīs valsts aizsardzības un drošības dienestu vadītāju sanāksmi, lai lemtu par iespējamiem tālākiem pasākumiem. Notikušais tiek izmeklēts kā terorakts. 

Pagaidām neviens vēl nav uzņēmies atbildību, bet Francijas dienesti izmeklē teroraktu. Turklāt mediji arī ziņo, ka Francijas slepenie dienesti jau esot brīdinājuši, ka teroristi saviem asiņainajiem nolūkiem varētu izmantot transportu (arī pildītu ar sprāgstvielām).

BBC analītiķi novērojuši, ka teroristiskā grupējuma "Daīš" jeb tā sauktās "Islāma valsts" atbalstītāji savā interneta vidē par notikušo priecājas, tomēr viņi nav atzinuši kādu saistību ar traģēdiju. Arī neviens cits grupējums nav uzņēmies atbildību par notikušo. Izmeklētāji pieļauj, ka terora akts noticis tā rīkotājam iedvesmojoties no "Islāma valsts" aicinājumiem uzbrukt Rietumiem, kā vien iespējams.

Olands vēlāk arī paziņojis, ka Francija pastiprinās tās lomu Sīrijā un Irākā.

Francijā ārkārtas stāvoklis jau ir kopš džihādistu grupējuma “Islāma valsts” 13.novembrī sarīkotajiem teroraktiem Parīzē, kuros nogalināja 130 cilvēkus. Bet vēl pirms tam janvārī, teroristi iebruka satīriskā žurnāla „Charlie Hebdo” redakcijā Parīzē un nogalināja 17 cilvēku.

Savas versijas par notikušo ir izteikuši arī dažādi eksperti. Piemēram, Londonas Karaliskās koledžas profesors Pīters Ņumans sarunā ar britu raidsabiedrību BBC ir sacījis, ka uzbrucējs, visticamāk, ir nācis no Nicas, jo šī pilsēta jau ilgstoši ir bijusi vieta ar pateicīgu augsni terorismam.

“No Nicas vairāki desmiti cilvēku ir devušies uz “Islāma valsti”, uz Sīriju. Pirmais oficiāli reģistrētais uzbrukuma mēģinājums Eiropā notika pavisam netālu, Kannās. Tādēļ ir ļoti ticams, ka uzbrucēji ir nākuši no tuvējās apkaimes nevis no ārzemēm,” pauda Ņumans.

Francijas eksministrs:  Šis ir karš

Francijas prezidents arī uzteicis drošības spēku un izlūkdienestu darbību, apturot uzbrucēju. Prezidents arī atzinis, ka kopš pagājušā gada novembra uzbrukumiem Parīzē ir izdevies paveikt milzīgu darbu.

Šos izteikumus intervijā BBC Radio 4 gan asi kritizējis bijušais Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Lelušs, kurš darbojas arī pagājušā gada Parīzes uzbrukumu parlamentārajā izmeklēšanas komisijā. Viņš norādījis, ka pagarināt valstī ārkārtas stāvokli, bet vienlaicīgi, piemēram, ļaut rīkot Eiropas futbola čempionātu, ir bijis bezatbildīgi. Pēc Leluša vārdiem, Francija līdz galam nav apjēgusi, ka atrodas karastāvoklī.

“Valstij, kas dzīvo miera laikā, ir ļoti grūti saprast, ka šis ir īsts karš,” pauda Lelušs.

“Tas ir ārkārtīgi grūts un nežēlīgs ilgtermiņa karš, kurš daļēji tiek veikts Tuvajos Austrumos un daļēji - mūsu pašu ielās. Arī Eiropa ir izrādījusies ārkārtīgi lēna. Mēs šajā karastāvoklī atrodamies vismaz pusotru gadu, taču nekas nopietns netiek darīt robežkontroles jautājumos. Gandrīz nenotiek informācijas apmaiņa starp izlūkdienestiem. Arī pašā Francijā ir milzīgas problēmas ar informācijas koordinēšanu, kā arī to skaitu cilvēku, kuru uzdevums ir uzraudzīt vairākus tūkstošus potenciālo teroristu,” klāstīja eksministrs.

Reaģējot uz Nicā notikušo, Vācija jau paziņojusi, ka pastiprinās kontroli uz robežas ar Franciju. Drošības pasākumus, īpaši augsta riska objektos, pastiprinājusi arī Itālija, savukārt Beļģija sola paaugstināt drošību pēc dažām dienām gaidāmajos valsts svētkos.

Arī Lielbritānijā valda drūms noskaņojums un piektdienas vakarā pie Francijas vēstniecības ēkas gulst ziedi.

Savukārt Interpols ir nosūtījis uz Nicu savu izmeklētāju vienību.

Nicā

Nicas iedzīvotāji ir lūgti nepamest mājas, ielas ap notikuma vietu ir slēgtas, piektdien karogi Francijā būs pusmastā, atcelts arī Nicas Džeza festivāls. 

Tāpat tiek vēstīts, ka vietējie Nicas iedzīvotāji ir atvēruši savu namu durvis un sniedz patvērumu šokā esošajiem cilvēkiem. 

Policija un pašvaldība nekavējoši izdeva rīkojumu cilvēkiem bez liekas vajadzības nenākt ielās, taču daudzi atvēra savu namu durvis, lai mierinātu un sniegtu atbalstu traģēdijas aculieciniekiem, vietējās viesnīcas pārvērtās glābšanas centros, kurp devās arī tie, kas vēlējās nodot asinis, un donorus arī interneta saziņas vietnēs aicina joprojām.


Francijas žandarmērija sociālās saziņas vietnē twitter lūgusi cilvēkus neizplatīt baumas, nepublicēt asiņainus video vai foto uzņēmumus. To lūguši arī citi, sakot, ka tieši to teroristiem vajag. 

 LTV korespondente Ilze Nagla no Nicas ziņoja, ka piektdien sajūta pilsētā ir dīvaina un skumja, Angļu promenāde, kurā notika uzbrukums, un pludmale blakus ir slēgti, arī daudzi veikali un restorāni ir slēgti, bet cilvēki pilsēta atzina, ka laimīgi, ka palikuši dzīvi, bet ir šausmās par vakar piedzīvoto.

Uz ielām mazāk cilvēku, bet drošības dienestu un armijas pārstāvju klātbūtni, kāda bija, piemēram, Briselē pēc martā notikušajiem teroraktiem, Nicā nemana.

Latvijas valstspiederīgie

Latvijas Ārlietu ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons Latvijas Televīzijas raidījumā „Rīta Panorāma” norādīja, ka šobrīd Latvijas konsulārais dienests un vēstniecība Francija strādā, lai noskaidrotu notikuma apstākļus.

Pašlaik Ārlietu ministrijas rīcībā nav ziņu par uzbrukumā cietušiem Latvijas valstspiederīgajiem. Dienesta režīmā darbojas ārkārtas situācija tālrunis, uz kuru vajadzības gadījumā aicināti ziņot visi iedzīvotāji.

Reakcijas citur

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers ir solījis, ka ES turpinās sniegt bloka valstīm palīdzību cīņā ar terorismu.  

Nosodījuma un līdzjūtības vārdi piektdienas rītā dominēja uz sarkanā paklāja pie Āzijas un Eiropas valstu samita norises vietas Ulanbatorā. Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks uzsvēra notikušā paradoksu.

 “Tas ir traģisks paradokss, ka par uzbrukuma mērķi ir kļuvuši cilvēki, kuri atzīmēja brīvību, vienlīdzību un brālību. Šodien mēs visi – Eiropa un Āzija, esam kopā ar Francijas iedzīvotājiem un viņu valdību. Mēs nosodām šo vardarbību un turpināsim cīņu ar ekstrēmismu un naidu,” sacīja Tusks.

Beļģijas ārlietu ministrs Didjē Reinderss bija ieradies Mongolijā, lai runātu par cīņu ar terorismu un radikalizāciju pēc uzbrukumiem Briselē šā gada pavasarī. Tagad viņa teiktais ir kļuvis vēl aktuālāks.

 “Pirmkārt mums ir nepieciešama aktīvāka informācijas apmaiņa starp drošības dienestiem. Ir būtiski spēt izsekot tiem ārvalstu kaujiniekiem, kas ir atgriezušies. Tāpat mums būtu jāapvieno spēki, lai cīnītos ar radikālismu. Tas ir būtiskākais jautājums. Apvienoto Nāciju Organizācijas līmenī pastāv rīcības plāns. Bet ir jādara viss, lai novērstu teroristu uzbrukumus. Tomēr šodien mūsu domas pirmkārt ir ar upuriem,” pauda Reinderss,

Līdzjūtības vārdus ir izteikuši arī Ķīnas un Japānas valdības vadītāji, kuri arī pašreiz atrodas Mongolijā.

Savukārt ASV valsts sekretārs Džons Kerijs vēl ceturtdien no rīta bija Parīzē, lai piedalītos Bastīlijas dienas svinībās. Amerikas iedzīvotāju vārdā viņš ir izteicis līdzjūtību bojā gājušo un cietušo tuviniekiem un solīja sniegt jebkādu nepieciešamo atbalstu.

"Mēs paužam savu absolūto riebumu par neticamo asinspirti, kas notika Nicā vakar. Problēma ir tāda, ka gan es, gan citi ārlietu ministri un valstu vadītāji tagad ir spiesti komentēt šādus noziegumus gandrīz katru nedēļu. Un ir skaidrs, ka patlaban lielākais terorisma inkubators ir Sīrijā.  Es domāju, ka cilvēki visā pasaulē gaida un cer uz mums, ka mēs varētu atrast ātru un praktisku veidu, lai izbeigtu šo terora postu,” pauda ASV valsts sekretārs Džons Kerijs. 

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Vienotība") un premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) nosoda Francijā notikušo teroraktu. 

Francija tagad saņem daudz līdzjūtības apliecinājumu gan no citu valstu politiķiem, gan vienkāršiem iedzīvotājiem, kuri to pauž arī interneta sociālās saziņas vietnē.

ASV prezidents Baraks Obama ir stingri nosodījis notikušo, nosaucot to par drausmīgu teroraktu, un nacionālās drošības komanda viņam regulāri ziņošot par notikumu attīstību.  

“Es runāju ar prezidentu Olandu un apliecināju, ka Apvienotā karaliste stāvēs plecu pie pleca ar Franciju, kā mēs to bieži esam darījuši pagātnē.  Ja tas ir, kā šķiet, terora akts, tad mums jādubulto mūsu pūles sakaut slepkavas, kas grib iznīcināt mūsu dzīvesveidu. Mums jāstrādā ar Franciju un partneriem visā pasaulē, lai aizsargātu mūsu vērtības un  brīvību,” sacīja Lielbritānijas premjere Terēza Meja.

Reaģējot uz notikušo, arī Krievija pauda solidaritāti ar Franciju, vēsta AFP. “Krievija ir solidāra ar Francijas cilvēkiem šajās grūtajās dienās,” saziņoja Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs.  

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pasvītroja nepieciešamību apvienot starptautiskos spēkus cīņā ar kaujiniekiem, to vervētājiem, iedvesmotājiem un finansētājiem. Tāpat būtu arī sistemātiski jāgrauj ekstrēmistu pagrīdes infrastruktūru, tā Kremļa mājas lapā publicētajā ziņojumā norādīja Putins.

 “Krievija zina, kas terors ir, un kādus draudus tas rada. Mūsu cilvēki arī ir saskārušies ar šādām traģēdijām, un viņi izjūt skumjas par to, kas ir noticis. Viņi jūt līdzi cilvēkiem Francijā un pauž solidaritāti ar franču tautu. Noziegums ir vardarbīgs un ārkārtīgi cinisks. Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka terorisms var uzvarēt, tikai apvienojot mūsu spēkus,” uzsvēra Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

 “Līdzjūtība, protams, nevar pilnībā nomierināt, kad ir zaudētas tik daudz dzīvības, bet tajā pašā laikā visi Vācijā ir vienoti ar saviem draugiem Francijā. Vācija būs cieši blakus Francijai cīņā pret terorismu, vienoti ar daudziem, daudziem citiem, un es esmu ļoti pārliecināta, ka, neraugoties uz daudzām grūtībām, mēs uzvarēsim šajā cīņā,” sacīja Vācijas kanclere Angela Merkele

 “Šodien mēs jūtamies, it kā milzīgas sāpes būtu skārušas mūs, jo tas ir satriecis mūsu kaimiņus. Tas sagādā ciešanas visiem godprātīgiem cilvēkiem, kas ir potenciālie upuri teroristu barbarismam, un bezjēdzīgai dzīvības vērtības noliegšanai,” sacīja Spānijas premjerministrs Mariano Rahojs.

Arī Latvijas vēstnieks Francijā Imants Lieģis Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Latvijas vēstniecība seko notikušajam Francijā. Vienlaikus viņš izteica visdziļāko līdzjūtību Francijas tautai – uzbrukums noticis Bastīlijas ieņemšanas dienas atzīmēšanas laikā – šai tautai nozīmīgos svētkos.

Jautāts, kādi drošības pasākumi būtu jāievēro iedzīvotājiem ārvalstīs, Latvijas vēstnieks Francijā atzina,

ka ir jābūt uzmanīgiem – būtu jāizvairās no pūļiem un pasākumiem, kur pulcējas daudz cilvēku.

Drošības situācija ārpus Francijas 

Līdz ar notikumiem Francijā arī Latvijas drošības dienesti atkārtoti izvētījuši valsts terora riskus un konstatējuši, ka riska līmenis pie mums arvien ir zems.

Itālija, no kuras Nica atrodas netālu, ir pastiprinājusi robežkontroli trīs robežšķērsošanas vietās. 

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti