Terorakti Parīzē – notikumi, vērtējumi, reakcijas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Koordinētās apšaudēs un sprādzienos Parīzē nogalināti vismaz 129 cilvēki, bet vēl vairāk nekā 350 guvuši ievainojumus. 99 ir kritiskā stāvoklī. Uzbrukumi notikuši sešās dažādās Parīzes vietās. Aptuveni 100 cilvēki nogalināti "Bataclan" koncertzālē Parīzes austrumos, kur bija paredzēts rokgrupas no Kalifornijas koncerts. Četri melnā tērpti uzbrucēji, kas bija bruņoti ar Kalašņikova automātiem un uzvilkuši pašnāvnieku spridzinātāju vestes, skandējot saukļus "Dievs ir varens", atklāja uguni tiešā tēmējumā uz koncerta publiku. Pēc aculiecinieku teiktā, uzbrucēji metodiski šāvuši uz simtiem koncerta apmeklētāju, bet kad policija sākusi uzbrukumu, trīs no viņiem uzspridzinājušies. Ceturtais uzsprādzis, kad viņam trāpījušas policijas lodes.

Uzbrucēji arī atklājuši uguni uz tuvumā esošajiem japāņu un kambodžiešu restorāniem, nogalinot daudzus cilvēkus. Vēl trīs pašnāvnieki uzspridzinājušies pie stadiona Parīzes pievārtē, kur pārbaudes maču futbolā aizvadīja Francijas un Vācijas izlases. Šo futbola spēli klātienē vērojis arī Francijas prezidents Fransuā Olands, taču viņš nogādāts drošībā. Atbildību par uzbrukumiem  uzņēmās grupējums “Islāma valsts”. Francijas prezidents ir izsludinājis ārkārtas stāvokli visā Francijā un slēdzis valsts robežas.

(teksta tiešraides arhīvs)

Francijas prokuratūra paziņojusi, ka neitralizēti 7 uzbrucēji. Tās paziņojumā gan nav teikts, vai viņi visi ir nogalināti. Kā vēsta vietējie mediji, policija meklē vairākus teroristu līdzzinātājus.  Četri uzbrucēji gāja bojā, kad policija iebruka "Bataclan" koncertzālē Parīzes austrumos, kur bija paredzēts rokgrupas no Kalifornijas koncerts. Tobrīd uzbrucēji apšāva publiku, bet policijas ierašanās brīdī uzspridzināja pašnāvnieku vestes. Vēl trīs teroristi gāja bojā sprādzienos pie stadiona "Stade de France". Tā vēsta raidorganizācija RTL. Parīzē sešās vietās nogalināti vismaz 120 cilvēki un vairāk nekā 200 ievainoti. 

Virkne pasaules valstu, tostarp Latvija nosodīja apšaudes un sprādzienu sarīkošanu, kas piektdienas vakarā satricināja Francijas galvaspilsētu Parīzi.

Tiešā terora aktu tuvumā Parīzē atradušies arī vairāki Latvijas iedzīvotāji, kuri uzbrukumos nav cietuši, informēja Latvijas Ārlietu ministrijā.

Notikušais Parīzē liecina, ka nav darīts pietiekami gan Eiropas Savienības iekšienē, gan citviet pasaulē, lai cīnītos ar teroristisko grupējumu „Islāma valsts”, gan citiem grupējumiem, tā sestdienas rītā Latvijas Radio atzina Latvijas Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. 

Atbildīgajām institūcijām ir jāstrādā intensīvāk, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, bet notikušais liecina, ka cīņa ar teroru nebūt nav galā, pauda Rinkēvičs.

Rinkēvičs: Terora akti Parīzē liecina – cīņa ar teroru nebūt nav galā
00:00 / 03:26
Lejuplādēt

Pēc piektdienas vakarā notikušajiem teroraktiem Parīzē, lidmašīnu reisi no Francijas galvaspilsētas uz Latviju nav atcelti, vēsta Ārlietu ministrija.

Pašlaik Latvijas drošības dienesti apkopo informāciju par traģiskiem teroristu uzbrukumiem Parīzē, bet pagaidām viss liecina, ka Latvijā situācija mierīga un terorisma risks nav palielinājies, Latvijas Radio sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Prezidents: Teroraktu riski nav pieauguši
00:00 / 01:59
Lejuplādēt

Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis  (“Vienotība”) Latvijas Radio sacīja, ka pirmā Latvijas drošības iestāžu reakcija uz notikumiem Francijā ir informācijas iestādes pastiprināta režīmā kontakti ar Francijas kolēģiem, un visi 28 ES dalībvalstu dienesti ir ciešā kontaktā, lai spētu operatīvi analizēt situāciju, vai tai nebūs tiešā ietekme uz citām dalībvalstīm, sacīja Kozlovskis.

Ministrs arī pauda cerību, ka Eiropas Parlaments nobalsos par aviopasažieru datu reģistru, par ko jau sen diskutē, bet lēmums vēl nav pieņemts.

“Cik vēl cilvēkiem jāaiziet bojā, lai beigtu diskutēt un izmēģināt pilotprojektus, un ieviestu to dzīvē,” retoriski vaicāja ministrs. 

Kozlovskis: Jāstiprina drošība ES
00:00 / 05:26
Lejuplādēt

Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma  (“Vienotība”)  sestdienas rītā Latvijas Radio pauda visdziļāko līdzjūtību Francijas tautai. Viņa atzina, ka pirmās izjūtas, uzzinot par notiekošo, bija satraukums no nosodījums tam, kas notiek. Premjere sacīja, ka Latvijas drošības dienesti seko līdzi situācijai ES sazinās savā starpā.

Viņa arī atzina, ka asinspirts nevar nemainīt attieksmi pret drošības līmeni Eiropā, bet nevar apgalvot, ka Šengenas zona izjuks, taču tai ir apdraudējums.

Arī premjere sacīja, ka pašlaik nav nepieciešams sasaukt ārkārtas krīzes vadības padomes sēdi Latvijā. 

Straujuma: Par situāciju pēc terora aktiem Parīzē
00:00 / 02:37
Lejuplādēt

Saeimas Nacionālās drošības komitejas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”)  Latvijas Radio sestdienas rītā  pauda visdziļāko līdzjūtība Francijai un nosodīja uzbrukumus.

Arī viņa sacīja, ka krīzes vadības padomi šobrīd nav plānots sasaukt, to dara tad, ja kaut kas drošības situācijā mainījās, bet šobrīd visi apliecina, ka nav riski nav palielinājušies. Āboltiņa uzsvēra, ka cilvēku drošība ir prioritāra, bet diemžēl ir  cilvēki un organizācijas, kas demokrātiskos mehānismus izmanto ļauniem nolūkiem. Tāpēc ES būs jārunā par aviopasažieru reģistru, ieroču kontroli,  pārliecinātiem, ka pāri robežām nevar ienākt cilvēki, kam ir ļauni nodomi.  

Āboltiņa: Par situāciju pēc Parīzes terora aktiem
00:00 / 04:16
Lejuplādēt

Paužot atbalstu Francijai, pie Francijas vēstniecības Rīgā, Raiņa bulvārī tiek likti ziedi un sveces. Pirmie ziedi un svecītes pie vēstniecības bija nolikti jau agrā rītā, paužot līdzjūtību un atbalstu Francijas tautai, saistībā ar teroraktos nogalinātajiem. 

 

 

Francijas mediji vēsta, ka uzbrukumos gājuši bojā 153 cilvēki. Joprojām neviens nav uzņēmies atbildību par notikušo.

Šopēcpusdien Valsts prezidents Raimonds Vējonis sasaucis Nacionālās drošības padomes sēdi, lai uzklausītu dienestus par notikušo Parīzē un situāciju Eiropā, informē Valsts prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Latvijas Radio ārzemju korespondents Artjoms Konohovs ziņoja, ka, iespējams, pie restorāniem cilvēkus bez šķirošanas šāvuši tie paši teroristi pašnāvnieki, kas pēc tam veikuši nākamo slaktiņu koncertzālē.   

Joprojām nav oficiālās informācijas par Latvijas valstspiederīgajiem, kas būtu cietuši uzbrukumos, Latvijas vēstniecība Francijā turpina sekot līdzi informācijai. Ir ziņas par Latvijas valstsiederīgajiem, kas atrodas Francijā, bet kuri ir drošībā, Latvijas Radio sacīja Latvijas  vēstniece Francijā Sanita Pavļuta–Deslandes.

Traģiskie notikumi Francijā uzskatāmi apliecina, ka terorisms šobrīd ir viens no galvenajiem draudu avotiem Eiropā. Vienlaikus terorisma draudu līmenis Latvijā saglabājas zems un Drošības policijas rīcībā šobrīd nav informācijas, kas liecinātu par nepieciešamību paaugstināt terorisma draudu līmeni mūsu valstī. Reaģējot uz terora aktiem Parīzē, Drošības policija strādā pastiprinātā režīmā un uztur kontaktus ar ārvalstu partneru dienestiem, informēja DP. 

Cīņa ar terorismu nav tradicionālais karš, kad ienaidnieks ir labi zināms, un pasaule vēl nav izgudrojusi precīzu metodi terorisma apkarošanai. Bet pēc asiņainiem teroristu uzbrukumiem Parīzē, nevajadzētu jaukt bēgļu krīzi ar terorisma krīzi,  Latvijas Radio sacīja Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Kalniņš (“Vienotība”). 

 

Arī Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”) izsaka visdziļāko līdzjūtību Parīzes mērei  Annai Idalgo,  Parīzes iedzīvotājiem un visai Francijas tautai.

„Rīga sēro kopā ar jums!,” saka Ušakovs. Viņš arī aicina rīdziniekus teroristu  nogalināto Francijas  cilvēku piemiņai  nolikt ziedus un aizdegt svecītes pie Francijas vēstniecības Raiņa bulvārī.

Francijā notiek ārkārtas drošības padome ar ministru un augsto militārpersonu līdzdalību.  Papildus 1500 karavīri mobilizēti, lai apsargātu parlamenta ēku Parīzē, reliģiskas celtnes un tūristu vietas. Daudzas skolas un universitātes, kuras parasti sestdienas ir atvērtas, šodien ir slēgtas.  

Francija ir atjaunojusi robežkontroli. Muitas un robežsargu darbinieki pārbaudīs ceļotājus un viņu bagāžu, gan pie iebraukšanas, gan pie izbraukšanas no valsts.  

Francijas varas iestādes aicināja cilvēkus palikt mājās.

Bijusī Latvijas vēstniece Francijā aicina pieminēt visu terora aktu upuru un solidarizēties ar Francijas tautu, pulcējoties pie Francijas vēstniecības Rīgā, Raiņa bulvārī 9, sestdien 14. novembrī pulksten 16:00.

Francijas laikraksta “Le Monde” žurnālists Daniels Psenī publiskojis dramatisku video, kurā redzams, kā cilvēki mēģina  izkļūt no teroristu sagrābtās “Bataclan” koncertzāles.  

 

Parīze. Nākamajā dienā pēc asiņainajiem uzbrukumiem.

Joprojām ir pretrunīga informācija par teroraktos Francijas galvaspilsētā Parīzē bojāgājušajiem. Francijas amatpersonas paziņojušas, ka nogalināti vismaz 153 cilvēki un apmēram 200 ievainoti, un domājams, ka uzbrukumus sarīkojuši islāmisti. Tikmēr policija aģentūrai AFP pavēstījusi, ka upuru skaits sasniedzis 127, bet 180 cilvēki ir ievainoti. BBC, atsaucoties uz porkuratūru, vēsta, ka nogalināti 128 cilvēki. 80 no ievainotajiem šobrīd ir kritiskā stāvoklī, kas vairo bažas, ka teroristu noslepkavoto skaits pieaugs.

Latvijas Ministru prezidente Laimdota Straujuma (“Vienotība”) sestdienas rītā arī izplatīja oficiālo paziņojumu, kurā stingri nosoda teroraktus Parīzē un izsaka līdzjūtību  Francijas tautai.

Straujuma izsaka visdziļāko līdzjūtību bojā gājušo tuviniekiem un visai Francijas tautai.  

Šī ir bijusi viena no tumšākajām piektdienām Francijas tautai un lielākais pārbaudījums visai Eiropai, tās cilvēkiem un pamatvērtībām. Šodien mums jābūt stipriem un vienotiem, lai sniegtu atbalstu viens otram  un kopīgiem spēkiem varētu stāties pretim Eiropai mestajiem izaicinājumiem, paziņojumā norāda Straujuma.

 “Sērās esam kopā ar bojāgājušo tuviniekiem un ģimenēm, kuras šodien zaudējušas savus tuvākos - bērnus, brāļus vai māsas - un visu Francijas tautu,” pauda Straujuma. 

Pēc Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošās informācijas Francijas galvaspilsētā Parīzē atrodas 28 Latvijas valstspiederīgie un pašreizējā informācija liecina, ka neviens no viņiem nav cietis, aģentūrai LETA apliecināja ĀM preses sekretārs vēstnieks Raimonds Jansons.

 

Itālija pastiprina drošības pasākumus, paziņoja premjers Mateo Renci. Viņš paziņoja, ka uzbrukumi Parīzē bija uzbrukumi visai cilvēcei un “mūsu dzīvesveidam”.  Arī Itālijā sasaukta drošības padomes sēde, lai apspriestu situāciju, vēsta BBC. 

Parīzē ieradās arī Latvijas televīzijas filmēšanas grupa – Viktorija Terentjeva un Ivo Ržepickis.  Viktorija Terentjeva  LTV pastāstīja, ka tas, ka situācija ir citādāka, nekā ierasts, kļuva skaidrs jau lidmašīna, kad borta kapteinis brīdināja par papildus drošības kontroli. Lidostā atjaunota pasu kontrole, līdz kurai bija jāgaida rindā 40 minūtes, bet visi to uztvēra mierīgi, ar sapratni.  Lidostā arī redzami karavīri. Ir slēgta metro satiksme no lidostas.  

Pēc asiņainiem notikumiem Parīzē, kur koordinētā teroristu uzbrukumu sērijā gājuši bojā vairāk nekā 120 cilvēk, Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma LTV pauda, ka šajā situācijā Eiropai jābūt vienotai un mums vienoti jāaizstāv savas vērtības.

Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvics un  aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis  nolika ziedus pie Francijas vēstniecības Rīgā.

Rinkēvičs LTV sacīja, ka tas ir solidaritātes žests brīdī, kad terora aktu sērija paņēmusi daudz nevainīgo cilvēku dzīvības, un ir svarīgi, ka mēs šeit Rīgā un Latvijā esam vienoti ar Francijas tautu, ar šiem ziediem un svecītēm parādām, ka jūtam līdzi Francijai.

Šādi terora akti var notikt jebkur, bet diemžēl jāsecina, ka nebija pietiekamas drošības iestāžu rīcības, varbūt arī nebija iespējams to novērst, bet ir skaidrs, ka teroristiem svarīgi, lai šāds akts tālāk un skaļāk izskanētu.

Teroristi grib panākt bailes un paniku, kam mēs nedrīkstam ļauties, uzsvēra Rinkēvičs.  

Viņš arī pastāstīja, ka ir skaidrs, ka pēc šiem notikumiem runās, kā uzlabot specdienestu sadarbību Eiropā, un šajā jomā diemžēl daudz nepadarīta, piemēram, nav iesviests aviopasažieru reģistrs.

Pirmdien sasaukta arī ES ārlietu padome, kurā spriedīs par šiem jautājumiem.

Arī aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis pauda līdzjūtību visiem cietušajiem un norādīja, ka šobrīd mums jārāda vienotība un jānostājas vienoti pret nežēlīgu terora aktu, vienoti parādot, ka mūs neiebiedē šādi akti.  

Arī viņš uzsvēra, ka drošības dienestu dalīšanās ar informāciju prasa uzlabojumus, un arī mums jādomā, kā palielināt specdienestu kapacitāti. 

Francijas prezidents Fransuā Olānds paziņoja, ka aiz asiņainajiem uzbrukumiem Parīzē stāv teroristu grupējums “Islāma valsts”. Uzbrukumus prezidents nodevēja par “kara aktu”.

“Islāma valsts” uzņemas atbildību par uzbrukumu sēriju Parīzē, vēsta aģentūra “Reuters”.

Latvijas Radio korespondente Vija Bremze novēroja, ka pie Francijas vēstniecības Rīga pulcējas daudz cilvēku,  karogi nolaist pusmastā, ir arī daudz preses pārstāvju.

Cilvēki, ar kuriem aprunājas Latvijas Radio, atzina, ka ir šoka par notikušo un jūt līdzi Francijai. Viena sieviete pastāstīja, ka pati kādu laiku dzīvoja Francijā un pārdzīvo par draugiem, ar kuriem joprojām nevar sazināties.

Pie vēstniecības satapta arī kāda parīziete, kuras draugi gan ir drošība, taču “emocijas nav aprakstāmas”.  

Ar atnākušajiem aprunājas arī vēstniecības pārstāvji, var redzēt. 

 „Apkārt valda bailes un sajūta ir tāda, ka dzīvojam jau kara laikā!”  tā situāciju pēc notikušajiem terora aktiem Parīzē raksturo tur dzīvojošā Latvijas dziedātāja Marija Naumova.

Viņa Latvijas Radio pastāstīja, ka pašlaik pilsētā jūtamas bailes – bailes par to, kas notiek, it kā dzīvojam karā.

Naumova stāstīja, ka viņas meita piektdienas vakarā plānoja apmeklēt vienu no vietām, kur notika uzbrukums, bet plāni mainījās.  

Tagad Latvija ir  viena no drošākajām vietām pasaulē, pasaule mainās un lielajās pilsētās vairs nav droši un ļoti gribētos atgriezties Latvijā, atzina Naumova.  

Marija Naumova: Par situāciju Parīzē
00:00 / 02:43
Lejuplādēt

Latvijas iedzīvotāji, kuri atrodas Parīzē un bažījas par savu drošību, kā arī viņu radinieki Latvijā aicināti sazināties ar Latvijas ārlietu ministrijas konsulāro diennakts dežurantu. Konsulārā dežuranta tālruņa numurs ir 26-33-77-11.

Tikmēr izskanējušas ziņas, ka Vācijas policija Bavārijā aizturējusi personas, kas, iespējams, saistītas ar Parīzes terora aktiem.

BBC vēsta, ka "Islāma valsts" paziņoja – uzbrukumi sarīkoti, lai “demonstrētu Francijai, ka tā joprojām ir galvenais mērķis”. Internetā publicētajā paziņojumā  norādīts, ka uzbrukuma mērķi bija apzināti un rūpīgi izpētīti au iepriekš, bet pašus terora aktus sarīkoja “astoņi brāļi pašnāvnieku (šahīdu) jostās ar automātiem”. 

AFP: Sīrijas prezidents Bašars al Asads paziņojis, ka asiņainie notikumi Parīzē  ir “Francijas politikas rezultāts”.

Terora elle Parīzē – atskats uz notikumiem 

Pēc asiņainajiem notikumiem Francijā arī kaimiņvalstīs ieviesti pastiprināti drošības pasākumi. Beļģija noteikusi stingrākas kontroles valsts dzelzceļa stacijās, lidostā un papildus drošības uzraudzību publiskajās vietās. 

Beļģijas varas iestādes lūgušas pilsoņus nedoties uz Parīzi.

Politologs Ivars Ījabs  Latvijas Radio uzsvēra, ka šobrīd nav iemesla Latvijai distancēties no mūsu partneriem un spēlēt savu spēlīti, viņu problēmas ir mūsu problēmas.

Raksturojot Latvijas politisko retoriku pēc uzbrukumu sērijas Parīzē, Ījabs sacīja, ka  Latvijas politikā “ir ļaudis, kuri gribētu Latvijas izolāciju, ir ļaudis, kuriem draugi austrumos, un ir ļaudis, kas gribētu kalifātu, kas noslēgtos pret rietumiem un dzīvotu tā, ēdot no mala bļodiņām ar koka karotēm pelēkos zirņus”.

Bet visiem proeiropeiskiem spēkiem ir jākonsolidējas, jāspēj izrādīt solidaritāte.

Bijušais Satversmes aizsardzības biroja priekšnieks Jānis Kažociņš Latvijas Radio  atgādināja, ka specdienesti ES valstīs var īstenot 10 un 20 operācijas, novēršot terora aktus, par ko neviens nekad neuzzinās, bet kad notiek rūpīgi plānots uzbrukums, kuru kādu iemeslu dēļ neizdevās novērst,  daudzi sāk runāt, ka dienesti netiek galā ar saviem uzdevumiem.  

Viņš arī uzsvēra, ka bailes ir normāla parādība un šādas situācijas izraisa bailes, bet Latvija ir NATO dalībvalsts un tieši tāpēc atbalsta cīņu pret “Islāma valsti”, tāpēc nedrīkst norobežoties. Jāatceras, ka ES specdienesti sadarbojas ļoti augtā līmenī.

Pašlaik Latvijā terorisma draudi zemi, bet tas nenozīmē, ak nekas nevar mainīties, tāpēc mums jābūt gataviem sevi aizstāvēt, ja tas būs nepieciešams, pauda Kažociņš.  

13.novembra terora akti Francijā uzskatāmi apliecina islāmistu teroristu spējas rīkot plaša mēroga terora aktus pret dažādiem objektiem vienlaicīgi, paziņojumā norāda Drošības policija. Tā aicina Latvijas iedzīvotājus atturēties no provokatīvām darbībām.

Daudzu pasaules valstu līderi pauduši  nosodījumu teroraktiem Parīzē un līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem. Vienlaikus to valstu vadītāji, kas ir vistuvāk Tuvo austrumu karstajiem punktiem un teritorijām, kuras kontrolē iespējamie terora akta vaininieki  -“Islāma valsts”,  pārmet rietumiem, ka tie vilcinās padarīt cīņu pret šo grupējumu un līdzīgiem teroristu tīkliem pasaulē patiešām iedarbīgu.  

Sandra Kalniete pauž pārliecību, ka. To Eiroparlamentāriete šodien atzina Latvijas Radio raidījuma „Krustpunktā” speciālizlaidumā.

Sandra Kalniete: teroristu spiedienam nedrīkst ļauties
00:00 / 00:45
Lejuplādēt
Tikmēr Rīgā, pie Francijas vēstniecības, bija atnākuši daži cilvēki ar plakātiem rokās.

Pie Francijas vēstniecības sastaptais Latvijā strādājošs francūzis Imanuels LTV sacīja, ka, viņaprāt, sācies karš.

“Mūsu valstij atkal uzbrūk. Šogad tā nav pirmā reize. Manuprāt, ir sācies karš. Nav daudz vairāk, ko teikt. Tās ir lielas sāpes manai valstij. 21.gadsimtā tā nebūtu jānotiek,” viņš sacīja.

Anete Kalmane, kas arī ieradās pie vētsniecības paust līdzjūtību, atzina, ka “ir diezgan grūti ap sirdi, zinot tas viss notiek samērā tuvu, tepat pie mums Eiropā”.  “Nav arī noslēpums, ka vienmēr rosās galvā pārdomas, ja nu kaut kas tāds notiek arī pie mums šeit, Latvijā. Tad ir  tā, ka bail...”sacīja Anete.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs stingri iestājas par to, ka arī pēc terora aktiem Parīzē Šengenas zona saglabājama. Viņš norāda –  terorakti Eiropā liecina, ka teroristi ir nevis iebraucēji, bet cietušo valstu iedzīvotāji. 

Latvijas pārstāve UNESCO Baiba Moļinka, kas atrodas Parīzē,  LTV pastāstīja, ka kvartālā ap UNESCO policijas un armijas pārstāvji nav redzami, daudzi cilvēki arī dodas savas ikdienās gaitās un pēc situācijas uz ielām grūti pateikt, ka būtu notikusi traģēdija. Pārvarot bailes, cilvēki spēj doties tālāk un dzīvot tālāk. 

Pagājušajā nedēļā Vācijas dienvidos aizturēts kāds vīrietis, kura automašīnā atrasti automātiskie ieroči un sprāgstvielas, un vācu mediji ziņo, ka viņš, iespējams, saistīts ar uzbrucējiem Parīzē.

Bavārijas federālās zemes policija apstiprinājusi, ka 5.novembrī ikdienišķas pārbaudes rezultātā uz vienas no automaģistrālēm kāda aizdomās turamā automašīna tika atrastas “daudzas mašīnpistoles, revolveri un sprāgstvielas”. Tomēr policijas pārstāvis vēl atteicās apstiprināt šī vīrieša iespējamo saistību ar terora aktiem, kas aizvadītajā naktī tika sarīkoti Parīzē. 

 “Parīze aizvadītajā naktī piedzīvoja to, kas Sīrijā notiek pēdējos piecus gadus” šodien izteicies Sīrijas prezidents Bašars Al Asads.  

Teroristisko organizāciju galvenais mērķis ir iedzīt bailes un sēt paniku, bet tam nedrīkst pakļauties, atgādina arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis. Viņš uzskata, ka ir ļoti svarīgi saprast, kā notikuši šie uzbrukumi un kāda būs Eiropas Savienības un NATO reakcija.        

Viņš sarunā ar LTV  norādīja, ka bailēm nedrīkst pakļauties, nevar vilkt paralēles starp teroristu uzbrukumiem un bēgļu krīzi, jo tieši šāds ir teroristu mērķis, jo tad ES vairāk pievērsīsies iekšējiem izaicinājumiem un mazāk ārējām problēmām un cīņai ar “Islāma valsti”.

Polija paziņojusi, ka uzbrukumi Parīzē nozīmē to, ka tā nevarēs uzņemt tai paredzēto bēgļu skaitu, kas plānots saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu, vēsta “Reuters”.

Parīzē pie stadiona, kur piektdien nogranda sprādzieni, pašlaik visa teritorija ir policijas norobežota. Cilvēki gan nāk uz notikuma vietu un pat bildējas, lai gan policija mudina nenākt klāt, jo notikuma vietā notiek izmeklēšana, no Parīzes ziņo LTV korespondente Viktorija Ternetjeva.

 

 

 Eiropas Savienības augstā pārstāve ārpolitikas un drošības politikas jautājumos Federika Mogerini paziņojusi, ka terorakti Parīzē piešķir jaunu nozīmi starptautiskajiem centieniem rast risinājumu karam Sīrijā.

Valsts prezidents: Līdz sistēmas sakārtošanai Latvija nevar uzņemties papildu saistības bēgļu uzņemšanai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis pēc Nacionālās drošības padomes ārkārtas sēdes sestdien žurnālistiem norādīja, ka  Eiropā jāizveido efektīvs migrantu atpakaļ sūtīšanas mehānisms, jāstiprina ārējās robežas. Līdz brīdim, kad tas nenotiks, Latvija nav gatava uzņemties papildus saistības par patvēruma meklētājiem.

Vējonis arī aicināja Latvijas iedzīvotājus izteikt līdzjūtību Francijai, dodoties pie tās vēstniecības Rīgā un noliekot ziedus un sveces. Svētdien, 15.novembrī, Vējonis mudina Latvijas iedzīvotājus izkārt valsts karogus sēru noformējumā.

Daudzās pasaules pilsētās piemin teroraktu upurus un nozīmīgas celtnes izgaismotas Francijas karoga krāsās

Pēc terora aktiem Parīzē atcelti visi šajā nedēļas nogalē Francijā paredzētie sporta pasākumi, tostarp arī “Grand Prix” sacensības daiļslidošanā, kurā arī bija jāpiedalās arī Latvijas daiļslidotājai Angelinai Kuvčaļskai. Sestdien bija ieplānots aizvadīt izvēles programmu.

Politologs Kārlis Daukšts LTV pauda, ka mums jābūt drošiem, bet uzmanīgiem, ir viens bīstams aspekts -  sociālo tīklu sprādziens, kas izraisa ksenofobijas vilni, kurš var būt tik spēcīgs, ka varam sagaidīt no eiropiešiem atbildes rīcību.

Ja tāda atbildes rīcība sekos, drošība vājināsies, tāpēc jābūt izturīgiem, nepadoties provokācijām, uzsvēra Daukšts. Politologs arī prognozēja, ka Šengenas zonu, visticamāk, gaida pārmaiņas un modifikācijas, bet viņš cer, ka tā nebaigs pastāvēt.  

Viens no iespējamiem uzbrucējiem koncertzālē Parīzē ir francūzis, ziņo aģentūra AFP, atsaucoties uz avotiem policijā.

Parīzes slimnīcās pašlaik tiek ārstēti 300 uzbrukumu upuri, no kuriem 80 ir kritiskā stāvoklī, 177 samērā smagā, ziņo raidsabiedrība BBC.

Rīgā pie Francijas vēstniecības sestdienas vēlā pēcpusdienā pulcējušies vairāki desmiti, iespējams, pat pāris simtu cilvēku. Pie vēstniecības gulst ziedi un sveces.

 

Arī Latvijā cilvēki sēro par bojāgājušajiem

Jūtot līdzi Francijai, Latvijas Televīzijas ēka Zaķusalā izgaismota Francijas karoga krāsās.

 

 

Grieķijas prezidents Prokopis Pavlopuls, runājot par Parīzē notikušajiem asiņainajiem uzbrukumiem, uzsvēra- lai  apturēt teroristus, jāizbeidz karš Tuvajos Austrumos.

Grieķijas TV kanāli ik pa laikam pārtrauc ziņu raidījumus ar jaunākajām ziņām no Parīzes saistībā ar piektdien notikušajiem teroraktiem, bet ielās cilvēki steidzas savās gaitās un tikai retais apstājas iepretim Francijas vēstniecībai Grieķijā, pie kuras vārtiem ir nolikti pāris ziedi un uzraksti „Je Suis Paris”.

Solidarizējoties ar Franciju un tās iedzīvotājiem, pie Francijas vēstniecības pēcpusdienā pulcējās vairāki desmiti cilvēku, kas tur nolika ziedus un svecītes. Rīgā aptaujātie iedzīvotāji atzina, ka pēc vakardienas notikumiem ir augusi nedrošības sajūta.  

Rīdzinieku reakcija: Pēc teroraktiem Parīzē Latvijā ir droši, bet kopumā augusi ir nedrošības sajūta
00:00 / 01:33
Lejuplādēt


Latvijas Islāma kultūras centrs (LIKC) nosoda jebkuras teroristiskas darbības un nepamatotu vardarbību un pauž uzskatu, ka šādas darbības nesīs lielāku kaitējumu tieši pašiem Eiropā dzīvojošiem musulmaņiem, liecina LIKC paziņojums.

Jaunākā informācija par uzbrukumiem Parīzē liecina, ka automašīna, no kuras šauts uz Kambodžas restorāna apmeklētājiem, ir pazudusi, un pastāv aizdomas, ka tā aizvien atrodas kaut kur galvaspilsētā – pilna ar sprāgstvielām.

Vēl viens būtisks moments attiecas uz sprādzieniem pie Parīzes stadiona. Tie esot rīkoti ar 20 minūšu atstarpi. Pēc visa spriežot, teroristi cerējuši, ka pēc pirmās eksplozijas sāksies panika un cilvēki sāks masveidā pamest stadionu. Tā būtu iespēja, uzspridzinoties otram pašnāvniekam, paņemt līdzi daudz vairāk cilvēku dzīvību.

Turklāt, ņemot vērā, ka futbola spēli klātiene vēroja arī Francijas prezidents, ekstrēmistu vēstījums bija nepārprotams, pateikt – “mēs esam tuvu”.

Līdz sestdienas vakaram Latvijas vēstniecībai nav ziņu, ka uzbrukumos būtu cietuši Latvijas valstspiederīgie, bet Francijas dienesti vēl turpina apkopot visas  ziņas par notikušo, LTV informēja Latvijas vēstniece Francijā Sanita Pavļuta-Deslandes.

Vēstniecība sazinājusies un ar to sazinās Parīzē esošie Latvijas iedzīvotāji, viņi sniedz informāciju, ka ar viņiem viss kārtība, interesējās, kā rīkoties, kā tikt mājās. Zvanu daudz, un diplomāti aicina Parīzē esošos Latvijas iedzīvotājus  sazināties ar tuviniekiem Latvijā un arī ar vēstniecību.

Vēstniece arī pastāstīja, ka Parīzē sestdien jūtama solidaritāte un vienotība, cilvēki apliecina, ka Francijas tauta stipra un nepadosies. 

Arī Tallinā pie Francijas vēstniecības valda sēru pilna noskaņa. Parasti klusajā rajonā, kurā atrodas Francijas vēstniecība Igaunijā, šodien garāmgājējus var satikt visu laiku. Pastiprinātā policijas mašīnu uzraudzībā, cilvēki nepārtraukti piebrauc ar mašīnām, atnāk ar ziediem un svecītēm, piemin teroraktos bojāgājušos un dodas tālāk. Lieli pūļi nav novērojami, tomēr visas dienas garumā šeit cilvēki manāmi visu laiku.

Pie Francijas vēstniecības satiktās ziedus nolikt atnākušas arī divas apmaiņas studentes no Francijas, kuras jau kopš septembra studē Tallinā. “Kad es uzzināju, uzreiz sazinājos ar savu ģimeni. Es no visas sirds cerēju, ka viņi pateiks, ka tas viss ir pārpratums un nekas no tā, ko lasīju ziņās, nav taisnība,” savās sajūtās bažīgi dalās apmaiņas studente. “Līdz šim izskatās, ka mana ģimene un draugi ir drošībā, tomēr šī sajūta ir neaprakstāma.. Es pat nezinu, ko teikt.. Es esmu domās ar visiem cietušo tuviniekiem, un es ceru, ka kādu dienu mēs kopā spēsim mainīt patreiz notiekošo.” emocionāli atzīst meitene.

Starp ziediem atrodas cilvēku sarakstīti līdzjūtības vēlējumi ne tikai no vietējiem Igaunijas iedzīvotājiem, bet arī no citiem ārzemniekiem, kas dienas gaitā atnākuši pieminēt teroraktos bojāgājušos un vēlēt izturību cietušo ģimenēm.

Sociālajos tīklos populārs kļuvis mākslinieka Žana Žuljēna darbs "Peace for Paris" jeb Mieru Parīzei. Tajā miera simbolā ietverts Parīzes simbols - Eifeļa tornis. Tūkstošiem cilvēku jau kopš pirmajām ziņām steidz izteikt līdzjūtību. Arī Latvijā. “Pat debesis raud par notikumiem Parīzē” - vēsta kāds no tiem. “Parīze, tu kļuvi tik ļoti skumja”, raksta Ilze. Šādu un līdzīgu ierakstu ir daudz, tostarp līdzjūtību izsaka mūsu valsts amatpersonas. 

 

Taču pat aktīvāk par līdzjūtības apliecinājumiem raisās diskusijas par to, kā tas varēja notikt un kas par to atbildīgs.

Vairāk nekā 100 cilvēku pulcējās šo pēcpusdien pie Francijas vēstniecības Rīgā, kur notika piemiņas un solidaritātes brīdis. Cilvēki nolika ziedus un aizdedza svecītes, kā arī dziedāja Francijas himnu. 

 Atsevišķi Latvijas musulmaņu pārstāvji  norāda, ka teroristiem neesot sakara ar reliģiju. Atbildību par viņu noziegumiem jāprasa globāliem kara kūrējiem, kam šie tā saucamie džihādisti īstenībā kalpojot.  

Žurnālists Māris Zanders atzīst, ka pārdzīvo teroraktus Parīzē, kuru uzskata par sev ļoti tuvu pilsētu, viņš bieži to apmeklē,  viņam ir daudz franču draugu. Konkrētais uzbrukums ir rada nolemtības sajūtu apzinoties, ka ar spēka metodēm vien šādus noziegumu nenovērst. Ja vien Eiropa nevēlas kļūt par policejisku cietoksni  vienīgais risinājums ir pašu musulmaņu atbalsts.

“Vienīgais veids, kā panākt drošību Eiropā ir cerēt, ka mērenās musulmaņu kopienas izdos tos ticības brāļus, kas rīkojas tā kā viņi rīkojas. Viņi viņus pazīst un labāk saprot, tā ir viņu lieta,” LTV pauda Zanders.

Latvijas islāma kultūras centra pārstāvis Roberts Klimovičs savukārt aicina džihādistu no “Islāma valsts” un līdzīgām organizācijām nejaukt ar islāma ticības nesējiem. Teroristi kalpojot tiem spēkiem pasaulē, kas barojos no kariem.

“Terorismu vienmēr izmanto kara izraisīšanai. Karš ir vislabākais bizness tam nav nekāda sakara ar islāmu,” sacīja Klimovičs.

Klimovičs atzīs, ka ikreiz, kad šādi terorakti notiek miermīlīgie musulmaņi izjūt to negatīvas sekas un pilnīgi nav ieinteresēti atbalstīt šādus it kā islāma vārda nesējus.  

Parīzē sestdien, 14.novembrī, jūtama solidaritāte un vienotība, cilvēki apliecina, ka Francijas tauta ir stipra un nepadosies. Dienas laikā pilsētas ielas piepildīja policija un armija, tomēr vakarā jau ir redzams, ka iedzīvotāji turpina apmeklēt kafejnīcas un bārus, Parīzē novērojuši tur esošie Latvijas iedzīvotāji.

Tomēr radikāli lēmumi un attiekšanās no Eiropas pamatvērtībām – tai skaitā brīvas cilvēku plūsmas starp savienības valstīm – būtu teroristu uzvara, uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

“Francijas valdības valdība ir ieviesusi pagaidu robežkontroli, kas ir pilnībā atbilstoši Šengenas zonas kodeksam. Tajā pašā laikā es būtu ļoti piesardzīgs teikt, ka tikai un vienīgi robežkontroles trūkums Eiropas Savienības iekšienē ir bijis cēlonis tam, ka notiek šis terorakts,” pauda Rinkēvičs.

Iepriekšējos teroraktos Parīzē, Kopenhāgenā, Briselē pastrādājuši nevis iebraucēji, bet vietējie iedzīvotāji. Tāpēc ārlietu ministra ieskatā terorakts nav pamats apsvērt par Šengenas zonas likvidēšanu.

Saistībā ar Parīzes teroraktiem Briselē ir veikti virkne arestu, pavēstīja Beļģijas tieslietu ministrs. Par to ziņo “The Associated Press ‏”. 

Iepriekš izskanēja, ka vienam no Parīze terorakta rīkotājiem ir bijusi automašīna ar Beļģijas numura zīmi.

 

  Pieminot teroraktu upurus, Francijas karoga krāsās šodienas izgaismotas arī nozīmīga celtnes vairākās pasaules valstīs. Trikolors ir redzams Ņujorkā, Toronto Losandželosā, Sidnejā un citviet.

Tikmēr izšķirīgajā brīdī piektdienas vakarā Francijas galvaspilsētā bija dzirdama arī valsts himna un nacionālais simbols – Marseljēza. To dziedājuši tūkstošiem futbola fanu brīdī, kad notika evakuācija no Parīzes stadiona.

Policija atklājusi informāciju par to, kas ir šie teroraktus sarīkojušie cilvēki. Blakus vienam no Parīzē neitralizētajiem uzbrucējiem atrasta Sīrijas pase, bet pie otra – Ēģiptes pase.  

Atēnu varasiestādes apstiprina – Sīrijas pases īpašnieks Eiropā ieceļojis oktobrī kā "bēglis" caur Grieķiju.

Kopumā uzbrukumā iesaistītas trīs teroristu grupas, kuras darbojās koordinēti, informēja prokurors.

Vienlaikus Beļģijas policija sestdien veikusi kratīšanas vienā no Briseles priekšpilsētām. Reidos aizturēti vairāki cilvēki. Kā ziņo informēti avoti, kratīšanas veiktas to trīs jauniešu mājās, kas esot piedalījušies uzbrukumos Parīzē.

Daudzi Parīzes teroraktu aculiecinieki stāstīja, ka daži no teroristiem esot ieradušies automašīnā ar Beļģijas numura zīmēm. Citi avoti vēsta, ka viens no spridzinātājiem gribējis iekļūt Parīzes stadionā ar biļeti. Drošībnieki pamanījuši šahīda jostu, taču viņš aizlaidies un uzspridzinājies.

LTV korespondente Parīzē Viktorija Terentjeva pastāstīja, ka atmosfēra pilsēta atšķiras no ierastās, bet cilvēki iziet ielās, pilsēta nav tukša. Sestdien gan bija slēgtas dažas metro pieturas uzbrukumu rajonos, slēgta arī uzbrukumu piedzīvojušā stadiona apkārtne.

Kopumā Parīze iedzīvotāji ir šokā par notikušo, kāda sieviete LTV stāstīja, ka tagad ir bail iziet ielās, nav zināms, kur var justies drošība. Tās ir bailes, kas neļauj dzīvot,  Francijas devīze ir brīvība, vienlīdzība un brālība un kāds tagad cenšas to visu iznīcināt, LTV atzina kāds parīzietis. 

 

Latvija būs gatava sniegt jebkādu palīdzību, kādu Francija lūgs, piemēram, ja  būs nepieciešama palīdzība saistībā ar kādu aizdomās turēto personu, LTV sacīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis ( Vienotība”).

Kamēr nebūs pilnībā skaidrs, ka attiecībā uz citām valstīm nav apdraudējuma, Latvijas drošības dienesti strādā pastiprinātā režīmā. Tomēr ministrs atkārtoti uzsvēra, ka Latvijā pašlaik terorisma draudu līmenis ir zems.

Rietumi saskaras ar jauna veida terorismu – karu, kas pārceļas no Tuvajiem Austrumiem

Šis ir jau otrais terora akts Francijā viena gada laikā, tomēr neviens no uzbrukumiem līdz šim nav prasījis tik daudzus upurus. Neatkarīgi no teroristiskā grupējuma mērķiem, šis uzbrukums nav izraisījis paniku, bet gan gatavību stāties pretim. Tikmēr drošības eksperti bažīgi pieļauj, ka tas, kam nākas stāties pretim rietumu valstīm, ir radikālo teroristu izvērsts karš pašu mājās.

Francijas prokurors atklāja, ka visiem uzbrucējiem bija Kalašņikova automāti, vēsta BBC. Viens no uzbrucējiem nāca no Parīzes piepilsētas un bija labi zināms likumsargiem sava kriminālās pagātnes dēļ 2004.-2006.gadā. Izlūkdienesti ziņoja, ka viņš sāka pieņemt radikālus uzskatus kopš 2010.gada, taču nebija zināms, ka viņš būtu iesaistījies kādā grupējumā.

Citam uzbrucējam bija Sīrijas pase. Prokurors arī atklāja, ka trīs cilvēki sestdienas rīta bija arestēti uz Francijas – Beļģijas robežas. 

Arī sestdienas vakarā pie Francijas vēstniecības Rīgā joprojām ierodas cilvēki ar ziediem un svecēm, pie vēstniecības žoga arī atstātas zīmītes dažādās valodās, kurās pausta līdzjūtība un atbalsts, vēstīja LTV “Panorāma”. 

“Karš pie mājas durvīm!” tā izjūtas pēc piektdienas teroraktiem raksturo Parīzē dzīvojošā dziedātāja Marija Naumova.  “Karš jau ir atnācis līdz šejienei,  atnācis tik tuvu, ka tuvāk negribas, lai atnāk”.

Tikmēr cita parīziete no Latvijas – Dane – atradās bārā vien dažu simtu metru attālumā no asinspirts.  

“Es biju kopā ar draugiem, bija piektdienas vakars, es biju iznākusi no darba un gribēju vēl satikt draugus. No sākuma parādījās informācija sociālajos tīklos, cilvēki ļoti ātri to uzzināja. Tieši tad, kad es ierados tajā bārā, tad tieši saņēmu pirmās ziņas no draugiem, visi zināja, ka notikusi pirmā apšaude 10. rajonā,” stāstīja Dane.

“Mēs sēdējām sākumā ārā terasē, tad sākās cilvēku pūļi, sākās skriešana, cilvēki, kas teica – skrieniet, bēdziet, glābieties! Sākās tāda viegla panika, visi saskrēja iekšā bārā, slēpās tualetēs, gaiteņos. Tad mēs sapratām, ka tā bija tāda pirmā trauksme. Tad visi iznāca ārā, un tad sākās otrā trauksme – bārs tika aizslēgts, kāds pēkšņi teica, ka tuvojas sīrieši ar kalašņikoviem, visi gulieties uz zemes,” notikumus atceras Dane.  

 Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) uzskata, ka Šengenas līgums, kas paredz iespēju ES pilsoņiem brīvi ceļot savienībā, ir jāsaglabā, bet robežkontrole jāatjauno.  

 

 

Ņemot vērā traģiskos notikumus Parīzē, Polija neredz politiskas iespējas izpildīt ES lēmumu par bēgļu uzņemšanu, paziņojis jaunās Polijas valdības topošais Eiropas lietu ministrs Konrads Šimanskis.  

Parīzē pašlaik joprojām uzturas vairāk nekā 30 Latvijas iedzīvotāju. Piektdienas teroraktos nav cietis neviens Latvijas valstspiederīgais, informēja Ārlietu ministrija. Ja ir kādas neskaidrības pastiprinātās robežas kontroles dēļ vai citos jautājumos, ministrija aicina zvanīt uz bezmaksas palīdzības tālruni.  

Ārlietu ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons Latvijas Radio sacīja, ka pašreizējā informācija liecina, ka starp cietušajiem un bojāgājušajiem nav neviena Latvijas valstspiederīgā.

“Mūsu rīcībā ir informācija, ka ir aptuveni 30 Latvijas valstspiederīgie Parīzē, lai gan, protams, mēs apzināmies, ka reālais skaits ir lielāks. Bezmaksas tālrunis strādā 24 stundas diennaktī, tas strādā ne tikai šajā krīzē, bet vienmēr. Mēs saņemam zvanus uz šo tālruni un noteikti cilvēki ir aicināti zvanīt par jebkuriem jautājumiem, kas viņiem liekas svarīgi saistībā ar šo krīzi,” sacīja Jansons. 

Ārlietu ministrijas pārstāvis Raimonds Jansons: Parīzē aptuveni 30 Latvijas valstspiederīgie
00:00 / 00:45
Lejuplādēt
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti