Terorakti islāma valstīs visbiežāk notiek pret «nepareizi ticošajiem» musulmaņiem

Pēdējais terorakts Ēģiptē ir īpaši traģisks apliecinājums tam, ka līderu svinētā uzvara pār teroristisko organizāciju “Daīš” nenozīmē, ka terorakti tādēļ beigsies. Šoreiz vairāk nekā 300 bojā gājušo un vēl daudz ievainoto. Tā ir puse visas mazās pilsētiņas iedzīvotāju. Viņi visi ir musulmaņi, kas pieder islāma sūfisma atzaram. Patiesībā teroraktos visbiežāk bojā iet tieši islāmticīgie.

Vairāk nekā 300 bojāgājušo vienā teroraktā. Iespējams, šis briesmīgais skaitlis ir galvenais iemesls, kādēļ tik liela uzmanība pievērsta pēdējam lielajam teroraktam Ēģiptē.

Rietumu mediju ziņas nereti rada iespaidu, ka terorisms ir islāma radikāļu vēršanās pret kristīgo pasauli un Rietumu vērtībām. Tā vis nav.

Pētījumi par upuru skaitu globālajā terorismā pierāda, ka visvairāk bojāgājušo terora aktos patiesībā ir tieši pašu musulmaņu vidū.

Turklāt reģionos, kuru iedzīvotāju vidū izplatīts islāms, musulmaņus apdraud terorakti, savukārt Rietumos – uzbrukumi, kas vērsti pret musulmaņiem naida dēļ.

Neskaitot “Al Qaeda” teroristu veikto 11. septembra terora aktu ASV, kopš 2002.gada uzbrukuma Bali, Indonēzijā tikai lielākajos uzbrukumos kopskaitā Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un Dienvidaustrumu Āzijā bojā gājuši vairāk nekā 10 000 cilvēku.

Otrs lielākais islāma novirziens ir šiītu musulmaņi. Tos un mazākas islāma sektas džihādisti uzskata par neticīgajiem un ķeceriem.

Par tādiem tiek uzskatīti arī sūfiji Ēģiptē, kuru mošejā arī notika pēdējais lielais terorakts.

Šodien ortodoksālais islāms cīnās divās frontēs – viena ir pret šiītiem un otra pret sūfijiem – mistisko islāma virzienu; tiem kas meklē Dievu citādi.

“Visas lielās reliģiskās tradīcijas – kristietība, jūdaisms, arī islāms laika gaitā izstrādā tā dēvēto “mistisko doktrīnu”. Tā ir Dieva meklēšana tādā mistiskā veidā caur to, ko mūsdienās sauc par psihosomatiskām praksēm, kad cilvēki meditē un ar dažādu tehniku palīdzību cenšas nonākt “ceturtajā dimensijā”. Šodienas konservatīvie, politiskie un teroristiski noskaņotie musulmaņi, kas lielākā daļa ir sunnīti, kategoriski iestājas pret šādu virzienu,” skaidro speciālists Tuvo Austrumu jautājumos, Latvijas Universitātes profesors Leons Taivāns.

Jau nākamajā dienā pēc uzbrukuma mošejai Sīnāja pussalā Ēģiptes gaisa spēki veica uzlidojumu teroristiem, iznīcinot teroraktā iesaistītās automašīnas, kā arī ieroču krājumus. Kaira uzskata, ka Sīnāja pussalā spēkā pieņemas ar „Daīš” saistīti dumpinieki, kuri apdraud Ēģiptes nacionālo drošību. Terora draudus šajā reģionā apliecināja arī Krievijas lidsabiedrības „Metrojet” katastrofa pirms diviem gadiem. 

Vienlaikus ar paziņojumiem par “Daīš” sakāvi Sīrijā un Irākā aktuāls kļūst jautājums, vai uz šīs organizācijas drupām radīsies jauna organizācija. Kā savulaik uz “Al-Qaeda” atzara paliekām izveidojās “Daīš”.

“Kad šādas kustības tiek sakautas, tad politiskie mērķi pazūd un tās saglabājas kā reliģiskas sektas,” norāda Taivāns. “Par to, ka kaut kas tāds mūs gaida arī turpmāk, varam nešaubīties, tā arī būs!

Kamēr ekonomiskais stāvoklis Tuvajos Austrumos būs slikts, un tas tāds arī būs, tik ilgi arī būs dažāda tipa teroristiskas organizācijas, kas mēģinās rast kādu alternatīvu ceļu, meklējot iztikšanu, savas dzīves problēmu risinājumu ar ieročiem rokās. Diemžēl prognozes nav īpaši rožainas,” pauž Taivāns.

Tikām “Washington Post”, rakstot par sievietēm, kas dzīvojušas “Daīš”, bet vēlāk atgriezušās dzimtenē, norāda, ka drīzā nākotnē varētu būtiski pieaugt sieviešu loma teroraktos. Turklāt atsevišķi eksperti uzskata, ka daļa grupējuma rindās bijušo sieviešu arī savus bērnus, visticamāk, audzinās saskaņā ar radikāliem uzskatiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti