No radikālas un ekstrēmas rīcības nav pasargāti iedzīvotāji nevienā Eiropas Savienības dalībvalstī, tā norāda Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstrēma, minot tikai dažus no pēdējā laika skaļākajiem gadījumiem:
„Ungārijā nacistu bandas piekāvušas un nogalinājušas romus. Pirms dažiem gadiem Ziemassvētku laikā Zviedrijā kādam teroristam pašnāvniekam gandrīz izdevās nogalināt simtiem cilvēku veikalā. Grieķijā neonacistu partija „Zelta rītausma” nodūra hiphopa mūziķi Pavlu Fisu, un es varētu turpināt ar līdzīgiem piemēriem citās valstīs.”
Taču ekstrēmisms pašās Eiropas valstīs ir viena problēmas puse. Otra - pēdējā laikā arvien vairāk Eiropas pilsoņu dodas pāri robežām, lai pievienotos radikāliem grupējumiem ārvalstīs un lai iestātos to rindās, vai lai piedalītos apmācībās. Pēc Eiropas Komisijas rīcībā esošiem datiem šādi izbraukuši vismaz 1200 cilvēku no Beļģijas, Zviedrijas, Francijas, Dānijas un citām valstīm, taču viņu skaits varētu būt vēl krietni lielāks.
Plaši par šo problēmu pēdējā laikā raksta un ziņo Beļģijas mediji, jo Beļģija atzīta par to Eiropas valsti, no kuras pilsoņi visvairāk izbraukuši, lai iesaistītos cīņās Sīrijā. Lielākoties tie ir Beļģijā dzīvojošie sīrieši. Galvenās bažas ir par to, ka šie tā sauktie ārzemju karotāji, kuri ilgu laiku pavadījuši plecu pie pleca, piemēram, ar „Al-Qaeda” nemierniekiem, atgriezīsies mājās un atvedīs radikālās idejas arī uz Eiropu. Šī tendence ir radījusi arī pamatīgu spiedienu uz Beļģijas Iekšlietu ministriju, no kuras prasa daudz aktīvāku rīcību, lai gādātu par drošu vidi pašmājās, ņemot vērā arī faktu, ka Beļģijas galvaspilsētā Briselē atrodas galvenās Eiropas Savienības institūcijas un ikdienā šeit uzturas liels skaits ārzemnieku.
Eiropas Komisija tagad rosina labot noteikumus, ar kuriem līdz šim Eiropa centusies izskaust radikālismu, tā kā ekstrēmisti meklē jaunus ceļus, lai izplestos, piemēram, aktīvi izmantojot interneta iespējas, sociālās saziņas vietnes.
Eiropas Savienība veidos ekselences centru, kurš palīdzēs nacionālajām un vietējām varas iestādēm izmantot Eiropas Savienības finanses, lai varētu nodarboties ar problēmas izpēti un piesaistīt nepieciešamo ekspertīzi. Mēs esam šim nolūkam paredzējuši aptuveni 20 miljonu eiro. No valstīm sagaidīsim programmas ar priekšlikumiem, kā atvieglot pilsoņu iespējas pamest ekstrēmistu grupas un rīcības plānus, kā novērst radikālisma problēmu jau pašā saknē. Un, protams, mums jāstrādā ar valstīm ārpus Eiropas Savienības, lai identificētu tos jaunos cilvēkus, kuri devušies uz radikāļu sagatavošanas nometnēm,” norāda Eiropas Savienības iekšlietu komisāre Cecīlija Malmstrēma.
Valstis, kurām Eiropas Savienība patlaban pievērš vislielāko uzmanību, ir Sīrija, Sudāna un Somālija.
