ĪSUMĀ:
- Pagājušajā diennaktī no karadarbības zonām Ukrainā evakuēti 3376 civiliedzīvotāji.
- Vācijas prezidents Šteinmeiers pirmoreiz atzinis, ka ir kļūdījies attiecībā uz Krieviju.
- Turpinās Krievijas spēku pārgrupēšanās, koncentrējoties uz Ukrainas austrumiem. Par to ziņo gan Rietumi, gan Ukraina.
- Eiropas Savienība gatavojas ieviest jaunas sankcijas pret Krieviju, aizliegs Krievijas ogļu importu.
- Eiropas Komisijas prezidente šonedēļ varētu apmeklēt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu.
- Latvija nolēmusi izraidīt 13 Krievijas diplomātus, kā arī slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā.
- Čehija piekritusi piegādāt Ukrainai tankus "T-72".
- Teksta tiešraides sākums
05.04.2022 23.12
5. aprīlis fotogrāfijās no Ukrainas:
05.04.2022 22.33
Krievijai atkāpjoties no Kijivas reģiona, visa pasaule ieraudzīja nežēlīgi nogalinātos civiliedzīvotājus. Kāda ir atšķirība starp kara noziegumu, noziegumu pret cilvēci un genocīdu, kurus arvien biežāk piesauc, runājot par Krievijas armijas pastrādāto Ukrainā? pic.twitter.com/CslcSc2LHJ
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 5, 202
05.04.2022 21.39
NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts mikroblogošanas vietnē “Twitter” norādīja, ka Krievijas kara Ukrainā pirmā fāze ar visaptverošu iebrukumu ir izgāzusies un tagad karš iegājis nākamajā fāzē. Sārts ierakstā pauda, ka šobrīd Krievija koncentrēsies karadarbībai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos.
“Ja viņi nemēģinās atjaunot uzbrukumu Odesai, pozīcijas ir stipras un Ukrainas aizstāvjiem būs grūti. Šāds reģionāls karš var ieilgt. Bet, lai arī Krievijai Ukrainas dienvidos un dienvidaustrumos karaspēka apgāde ir vienkāršāka, problēmas saglabāsies gan apgādē, gan komandvadībā, gan morālē un tāpēc ukraiņiem ir izredzes, kaut sarežģīti, uzvarēt arī šajā operāciju teātrī. Lai palielinātu uzvaras izredzes nepieciešami Rietumu ieroči,” atzīmēja Sārts.
Viņaprāt, Ukrainai no Rietumiem nepieciešami “arī smagie ieroči un sankciju pastiprināšana”.
“Jārēķinās, ja arī dienvidos un dienvidaustrumos Ukraina sāks uzvarēt, tas būs eksistenciāls risks dažiem labiem Kremļa iemītniekiem. Tas nozīmēs gatavību pieņemt riskantus un labi nepārdomātus lēmumus,” uzskata Sārts.
Tāpat viņš norādīja: “Jārēķinās, ka citās Ukrainas okupētās teritorijās Krievijas karavīru pastrādātie noziegumi liks Bučas traģēdijai nobālēt un tādēļ šo noziegumu slēpšanai tiks pievērsta liela uzmanība. To nedrīkst pieļaut.”
05.04.2022 18.12
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien atzina, ka Krievija pašlaik pārgrupē spēkus, kas ir atvilkti no Kijivas, lai sagatavotu jaunu ofensīvu Ukrainas austrumos.
“Tuvāko nedēļu laikā mēs prognozējam Krievijas centienus pastiprināt uzbrukumus Ukrainas austrumos un dienvidos. Viņi mēģinās ieņemt visu Donbasa teritoriju un izveidot sauszemes koridoru uz okupēto Krimu,” teica Stoltenbergs.
05.04.2022 17.56
Čehijas mediji vēsta, ka Čehija nosūtīs Ukrainai padomju ražojuma “T-72” tankus un “BVP-1” kaujas mašīnas. Kopš karadarbības sākuma šis ir pirmais gadījums, kad NATO dalībvalsts piegādā Ukrainai tankus.
Ex-Soviet Heavy Armored spotted being moved out of Storage and onto Trains today in Czechia, this may be some of the Equipment that the Czech Government had received Approval from Germany to send to Ukraine specifically the BMP-1s, these T-72 MBTs are most likely being sent also. pic.twitter.com/cFD9LjTxVH
— OSINTdefender (@sentdefender) April 4, 2022
Čehijas aizsardzības ministre Jana Černohova apstiprina, ka Čehija piegādā militāro palīdzību Ukrainai, bet nevēlējās sniegt plašāku informāciju, lai ienaidnieks to nevarētu izmantot savā labā.
Tikmēr par būtisku sava bruņojuma pastiprināšanu paziņojusi Polija, kas noslēgusi līgumu ar ASV par 250 amerikāņu tanku “Abrams M1A2” iegādi. Darījuma summa ir 4,75 miljardi dolāru. Polija jau šogad saņems vairāk nekā 20 tanku, bet kopējais līguma termiņš ir līdz 2026. gadam.
05.04.2022 17.15
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena otrdien pavēstīja, ka Eiropas Savienība rosinās jaunas sankcijas pret Krieviju, tai skaitā aizliegumu importēt Krievijas ogles.
EK prezidente norāda, ka Krievijas ogļu importa aizliegums mazinās Krievijā valdošā režīma ienākumus, kas saruks par četriem miljardiem eiro.
1 – An import ban on coal from Russia, worth €4 billion per year, cutting another important revenue source for Russia.
— Ursula von der Leyen (@vonderleyen) April 5, 2022
2 – A full transaction ban on 4 key Russian banks, among them VTB, the 2nd largest Russian bank. pic.twitter.com/MknRVScmbN
Sankcijas būs vērstas arī pret Krievijas preču transportu: Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības valstu ostās, savukārt sauszemes kravu pārvadājumu jomā būs spēkā aizliegums, kas attieksies uz Krievijas un Baltkrievijas firmām.
Eiropas Savienība aizliegs eksportēt uz Krieviju virkni preču, piemēram, pusvadītājus, dažādas mašīnas un transporta iekārtas.
Pilnībā tiks aizliegti darījumi ar četrām svarīgām Krievijas bankām, tai skaitā otro lielāko Krievijas banku "VTB".
05.04.2022 16.03
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs otrdien paziņoja, ka, ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, Latvija sašaurina diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, slēdzot tās ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā un izraidot 13 diplomātus un darbiniekus.
Ņemot vērā Krievijas bruņoto spēku pastrādātos noziegumus Ukrainā, Latvija sašaurina diplomātiskās attiecības ar Krievijas Federāciju, slēdzot tās ģenerālkonsulātus Daugavpilī un Liepājā un izraidot 13 diplomātus un darbiniekus
— Edgars Rinkēvičs (@edgarsrinkevics) April 5, 2022
Līdzīgu lēmumu pieņēmusi Igaunija, kas izraidīs 14 Krievijas diplomātus, kā arī slēgs Krievijas konsulātus Narvā un Tartu, ziņo ERR.ee.
Soli tālāk pirmdien spēra Lietuva, kas nolēma izraidīt Krievijas vēstnieku, kā arī atsaukt Lietuvas vēstnieku no Maskavas. Tāpat dots rīkojums slēgt Krievijas konsulātu Klaipēdā.
05.04.2022 15.03
Vairāki starptautiskie mediji, atsaucoties uz informācijas avotiem Eiropas Savienības struktūrās, vēsta, ka jaunās sankcijas, ko paredzēts pieņemt šonedēļ, paredz atteikšanos no Krievijas ogļu importa. Taču pagaidām ES valstis nav gatavas pilnībā pārtraukt Krievijas naftas un gāzes importu.
ES valstu vēstnieki par jaunu sankciju pieņemšanu plāno lemt trešdien.
Ziņu aģentūra “Bloomberg” un laikraksts “The Wall Street Journal” ziņo, ka sankcijās būs iekļauts aizliegums importēt ogles no Krievijas.
Paredzams, ka sankcijas būs vērstas arī pret Krievijas preču transportu: Krievijas kuģiem būs aizliegts ienākt Eiropas Savienības valstu ostās, tiks ierobežots arī kravu transports pa sauszemi.
Lai sankcijas tiktu apstiprinātas, nepieciešams visu 27 dalībvalstu atbalsts, bet jautājumā par Krievijas naftas un gāzes importa aizliegšanu nav vienprātības. Vairākas valstis, piemēram, Vācija un Ungārija, uzskata, ka tik radikāls solis pašlaik nav reāls.
05.04.2022 13.54
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena un Eiropas Savienības galvenais diplomāts Žuzeps Borels šonedēļ plāno apmeklēt Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, lai tiktos ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
Precīzs vizītes datums pagaidām nav nosaukts, bet domājams, ka tā varētu notikt piektdien, 8. aprīlī. Fon der Leiena šonedēļ kopā ar Kanādas premjeru Džastinu Trudo rīko sociālo mediju akciju “Stand Up For Ukraine”, kuras laikā internetā tiks vākti ziedojumi Ukrainas atbalstam.
Eiropas Savienība trešdien varētu vienoties par jaunām sankcijām pret Krieviju.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko aicinājis Eiropas politiķus pēc iespējas ātrāk lemt par jebkādu ekonomisko saišu pārraušanu ar Krieviju.
“Katrs eiro, katrs cents, ko jūs saņemat vai nosūtāt uz Krieviju, ir klāts ar asinīm, tā ir asins nauda. Tās ir Ukrainas tautas asinis,” uzsver Kļičko.
05.04.2022 13.34
Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde vēsta, ka Krievijas okupācijas spēku vienības, kas tiek apsūdzētas civiliedzīvotāju slepkavošanā Kijivas apgabalā, pēc neilgas atpūtas varētu atgriezties Ukrainā.
Runa ir par Krievijas 35. armijas 64. motorizēto strēlnieku brigādi. Ukrainas izlūkdienests vēsta, ka tieši šīs brigādes karavīri slepkavoja un spīdzināja civiliedzīvotājus Bučas pilsētā.
Ukrainas izlūkdienesta rīcībā ir informācija, ka šī brigāde pašlaik ir izvesta no Ukrainas un atrodas Baltkrievijas teritorijā, bet jau līdz trešdienai to pa dzelzceļu paredzēts nogādāt uz Krievijas pilsētu Belgorodu. Pēc divu dienu atpūtas to plānots nosūtīt uz kādu no Ukrainas karstajiem punktiem, visticamāk, Harkivas virzienā.
Ukrainas izlūkdienests secina, ka šai brigādei dots īpašs uzdevums, galvenokārt Ukrainas iedzīvotāju iebiedēšana. Tādēļ noziegumi, kas pastrādāti Bučā, var atkārtoties arī citās pilsētās.
Ukrainas izlūkdienests spriež, ka Krievijai, pēc tik neilgas pauzes atkal sūtot šo vienību uz Ukrainu, ir arī cits mērķis: ātri likvidēt nevēlamus lieciniekus, nosūtot karavīrus uz frontes zonu, kur viņi tiks iznīcināti, tādējādi nākotnē nevarēs sniegt liecības tiesā.
Ja kāds mēģina atteikties no atgriešanās Ukrainā un grib atvaļināties no armijas, viņam tiek draudēts ar nodošanu tribunālam.
05.04.2022 13.20
Krievijas galvaspilsētā Maskavā vairākās vietās nofotografēts protestētājs, kurš nogūlies zemē, viņa rokas ir sasietas aiz muguras. Šādā pozā tika atrasti Ukrainas pilsētā Bučā nogalināto cilvēku līķi. Krievijas karaspēka rīcība Ukrainā tiek raksturota kā kara noziegums.
Акция «Буча-Москва»
— Холод (@holodmedia) April 4, 2022
1. Александровский сад
2. Мост у Храма Христа Спасителя
3. Никольская улица
4. Старый Арбат pic.twitter.com/pfbtWvSMPi
05.04.2022 12.10
Otrdien plānots nodrošināt septiņus humānos koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības zonām Luhanskas, Zaporižjas un Doneckas apgabalos, pavēstīja Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka.
No Mariupoles evakuēties iespējams vien ar privāto transportu, jo autobusu kolonnas pilsētā neielaiž Krievijas spēki.
05.04.2022 11.47
Izdevuma "The New York Times" žurnālisti, kuri analizējuši video un satelīta attēlus no Ukrainas, secinājuši – civiliedzīvotāju līķi Kijivas piepilsētas Bučas ielās atradās jau marta vidū, proti, kad apkaimi vēl kontrolēja Krievijas karaspēks.
The New York times and MAXAR have just proven with Satellite imagines that the atrocities in Bucha, have been before the Russian military left.#Ukraine #Russia
— The RAGE X (@theragex) April 4, 2022
Source : @nytimes @Maxar pic.twitter.com/d4sMLXtZG0
Krievija iepriekš paziņoja, ka, kamēr pilsēta atradās Krievijas karaspēka kontrolē, neviens no tās iedzīvotājiem necieta jebkāda veida vardarbībā. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova sacīja, ka Kijivas apgabalā vissmagākā situācija civiliedzīvotāju upuru ziņā ir Borodjankā, kur tā ir pat sliktāka nekā Bučā.
Daudzi civiliedzīvotāju upuri fiksēti arī Sumu, Černihivas un Harkivas apgabalos. Tiek atrastas arvien jaunas civiliedzīvotāju mirstīgās atliekas ar pazīmēm par izvarošanu un spīdzināšanu.
Vairākiem cilvēkiem sasietas rokas. un viņi nogalināti ar šāvienu galvā. Nemitīgi tiek vāktas liecības un pierādījumi par pastrādātajiem noziegumiem.
Par piedzīvoto stāsta Bučas iedzīvotājs Aleksandrs: "Viņi sistemātiski nogalināja cilvēkus. Viens no viņiem vēl te plātījās – es šodien jau divus "nocēlu" no loga. Tas bija snaiperis, kas deviņstāvu mājā sēdēja. Tā nav nejaušība vai kaut kāda kara nepieciešamība, tā ir vienkārši mierīgo iedzīvotāju spīdzināšana. Tā ir slepkavība."
05.04.2022 11.47
Eiropas Savienība jau pirmdien steidzamā kārtā sāka apspriest jaunu sankciju piemērošanu Maskavai, bet bloka sūtņi sankcijas plāno apspriest trešdien.
Izdevums "The Wall Street Journal", atsaucoties uz anonīmiem avotiem Eiropas Savienības diplomātiskajās aprindās, vēsta, ka Eiropas Savienība apspriež alternatīvu Krievijas naftas un ogļu embargo. Tas tiekot darīts tādēļ, ka ne visas bloka valstis ir gatavas atbalstīt pilnīgu Krievijas energoresursu aizliegumu jaunajā sankciju paketē.
Alternatīva būtībā nozīmētu papildu nodevu noteikšanu Krievijas naftai un oglēm. Tāds lēmums sadārdzinātu piegādes no Krievijas, mudinot Eiropas valstis ātrāk meklēt alternatīvas energoresursiem no Krievijas.
Arī ASV šonedēļ paziņošot par jaunām sankcijām.
Tikmēr izskan aicinājumi Krieviju izslēgt no ANO Cilvēktiesību padomes, un sagaidāms, ka to rosinās Lielbritānija un ASV. Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba pieprasījis no sabiedrotajiem spēcīgas sankcijas.
"Ar puspasākumiem vairs nav gana. Es pieprasu no mūsu partneriem Bučas un Ukrainas upuru vārdā pieņemt spēcīgākās sankcijas pret Krieviju šonedēļ. Tas nav Ukrainas ārlietu ministra lūgums.
Tas ir izvaroto un spīdzināto upuru lūgums, viņu radinieku un visas Ukrainas tautas lūgums,"
sacīja Kuleba.
05.04.2022 11.34
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien sarunā ar žurnālistiem pieļāva, ka tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu varētu arī nebūt, taču pat pēc traģēdijas Bučā, kur Krievijas spēki nogalināja civiliedzīvotājus, jāturpina pārrunas.
"Vienkārši teikt – nerunājam šodien – ir visvieglākā pozīcija. Visgrūtākais ir runāt par to, ko viņi izdarīja, atzīt viņus par ienaidniekiem, vienlaikus meklējot iespējas satikties un tikšanās laikā atrast izeju, tajā pašā laikā nepazaudējot savu teritoriju," Zelenski citē mediji.
05.04.2022 11.14
Ukrainas aizstāvjiem pievienojušies arī vairāki latvieši. Latvijas Radio pirmdien, 4. aprīlī, bija iespēja ar daļu no viņiem aprunāties – kāpēc devušies karā un ko pieredzējuši pirmajā mēnesī. Par to plašāks stāsts būs Latvijas Radio 14. aprīļa raidījumā "Atvērtie faili".
05.04.2022 10.52
Lielbritānijas Aizsardzības ministrija savā apkopojumā par situāciju Ukrainā aizvadītajā diennaktī vēstīja, ka Ukrainas spēkiem izdevies izjaukt Krievijas armijas plānus, liekot tai pamest pozīcijas uz ziemeļiem no Kijivas, Čerņihivas apkaimē, un pārņemt savā kontrolē nozīmīgas teritorijas valsts ziemeļos.
Krievijas spēku vienībām, kas atkāpjas no Ukrainas ziemeļiem, būs vajadzīga nozīmīga aprīkojuma atjaunošana un remonts, lai varētu atgriezties kaujās Austrumukrainā, uz kurieni šobrīd pārgrupējas Krievijas karaspēks.
05.04.2022 10.10
Latvijas Radio pētnieciskā raidījuma "Atvērtie faili" žurnāliste Indra Sprance pirmdien, 4. aprīlī, apmeklēja Buču, kur pēc Krievijas spēku atkāpšanās atklājās pret civiliedzīvotājiem pastrādāto zvērību apmērs, kā arī citur Kijivas pievārtē.
"Trūkst vārdu, un bildes šķiet pārāk pelēkas un plakanas, lai visas tās okupantu zvērības spētu izstāstīt..." raksta Sprance.
Indras Sprances video. Krievijas kara postījumi Bučā:
Indras Sprances video. Krievijas kara postījumi Irpiņā:
05.04.2022 09.53
"Negribam dzīvot no pabalstiem," pauda Vadims, kurš kopā ar savu sievu Marinu un trīs bērniem bēgļu gaitās no Ukrainas ieradies Latvijā. Nupat trīs bērnu ģimene atradusi sev pastāvīgu dzīvesvietu, un tuvākajā laikā Vadims sāks strādāt Latvijas uzņēmumā.
05.04.2022 09.52
Ukrainas armijas ģenerālštābs publicējis video no atbrīvotās Hostomeļas pilsētas. Arī šeit, līdzīgi kā citas vietas, kas bijušas Krievijas kontrolēto spēku pārziņā, pilsēta ir pārvērsta līdz nepazīšanai. pic.twitter.com/OM0tsVYH7L
— LTV Ziņu dienests (@ltvzinas) April 5, 2022
05.04.2022 09.29
ASV Kara izpētes institūta eksperti lēsuši, ka turpmākajās dienās par Krievijas mērķi varētu kļūt Slovjanska Ukrainas austrumos – ienaidnieka spēki varētu censties mēģināt pilsētu pievienot to kontrolē esošajām daļām valsts austrumos.
05.04.2022 07.51
Ukrainas puse norāda, ka joprojām notiek Krievijas spēku pārgrupēšanās.
Bet ASV paudušas, ka Krievijas spēki koncentrēsies uz mēģinājumiem sagrābt plašākas Luhanskas un Doneckas apgabalu robežas, lai "maskētu" iepriekšējās militārās neveiksmes. ASV prezidenta padomnieks Džeiks Salivans norādījis, ka Krievija maina plānus attiecībā uz Ukrainu un gatavojas jaunam kara posmam. Tas var ilgt vairākus mēnešus vai ilgāk.
05.04.2022 07.50
Pirms dažām dienām Krievijas valsts informācijas aģentūras "RIA Novosti" vietnē tika publicēts raksts ar virsrakstu "Kas Krievijai jāizdara ar Ukrainu?"
Zelenskis uzsvēris, ka šajā rakstā ir sīki aprakstīta kārtība, kā iznīcināt visu, kas padara ukraiņus par ukraiņiem, kā iznīcināt pašus ukraiņus. Rakstā arī teikts, ka jāveic Ukrainas "deukrainizācija" un "deeiropeizācija".
Ukrainas prezidents uzskata, ka
raksts būs kā viens no pierādījumiem tribunālā pret Krievijas kara noziedzniekiem.
05.04.2022 07.29
Krievijas izvērstā kara dēļ pieaugusi bēgļu straume no Ukrainas austrumu daļas. Vilcieni ir pārpildīti un uz ceļiem veidojas garas automašīnu rindas.
Pagaidām nav skaidrs, cik no šiem cilvēkiem paliks valsts rietumu daļā un cik dosies uz ārvalstīm. Tomēr gatavībā ir Polijas robežsardze, kas kopš kara sākuma reģistrējusi gandrīz 2,5 miljonus Ukrainas bēgļu.
05.04.2022 06.25
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmo reizi kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā sacīs uzrunu ANO Drošības padomes sanāksmē. Pagaidām nav zināms, vai uzruna tiks pārraidīta ieraksta veidā vai arī tā notiks tiešsaistes formātā.
Sagaidāms, ka sanāksmē varētu dominēt notikušais Bučā, kur pagājušajās brīvdienās, Krievijas karaspēkam atkāpjoties, atklājies pret civiliedzīvotājiem pastrādātā slaktiņa apmērs.
"Tas ir kara noziegums, kuru visa pasaule atzīst kā genocīdu,"
pirmdien, apmeklējot Buču, sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
05.04.2022 06.24
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".
"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē. "Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā."
Šteinmeiers paskaidroja, ka viņa spriedumu pamatā bija uzskats, ka Putins nepieļaus savas valsts pilnīgu ekonomisku, politisku un morālu izputēšanu savas impēriskās bezprātības dēļ.
"Es kļūdījos tāpat kā citi," sacīja Šteinmeiers.
Vācijas prezidents uzsvēra, ka Putina vadībā Krievija "neatgriezīsies pie pirmskara status quo".
05.04.2022 06.23
4. aprīlī Ukrainā evakuēti 3376 civiliedzīvotāji, vēstīja "The Kyiv Indepdenent".
Ukrainas premjerministra vietniece Irina Vereščuka norādīja, ka lielākoties cilvēki evakuēti no Mariupoles, Berdjanskas, Zaporižjas apgabaliem.
Vienlaikus abu karojošo pušu saskaņotais maršruts, pa kuru devies konvojs ar bēgļiem no Mariupoles, ticis bloķēts no Krievijas karaspēka puses, viņa sacīja.
Krievija turpina uzbrukumus Mariupolei un Donbasa reģionā. 4. aprīlis
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievija iebruka Ukrainā. Abu valstu sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.
Pēc 29. martā Stambulā notikušajām sarunām Krievija apgalvojusi, ka samazinās karadarbību Kijivas apkaimē, un pieļāva Krievijas un Ukrainas prezidentu tikšanās iespējamību, tomēr Rietumos šos solījumus vērtē piesardzīgi.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumu boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
