Panorāma

Odesieši krievu kuģim: Vai esi jau nonācis tur?

Panorāma

Panorāma

Pirmajā kara mēnesī mājas atstāj 10 miljoni ukraiņu

Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas karaspēks jau mēnesi turpina iebrukumu Ukrainā, iznīcinot arī civilo infrastruktūru un nogalinot civiliedzīvotājus. Ukrainas bruņotie spēki nepiekāpjas iebrucējiem un nodara ienaidniekiem ievērojamus zaudējumus. Starptautiskā sabiedrība arvien pastiprina sankcijas un ar Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Vladimira Putina sākto karu līdz šim nav izdevies apturēt.

  • Krievijas karaspēka iebrukums Ukrainā turpinās jau mēnesi, bet Krievijai neizdodas ieņemt Ukrainas lielākās pilsētas.
  • NATO dalībvalstu līderi sanāksmē Briselē uzsver, ka NATO turpinās sniegt politisku un praktisku atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis brīdina NATO valstu līderus, ka Krievijas vadība neplāno samierināties tikai ar Ukrainas iekarošanu.
  • NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš tiks pagarināts par vienu gadu.
  • Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji ceturtdien ieradušies Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai.
  • ANO Starptautiskais bērnu fonds UNICEF vēsta, ka karadarbības dēļ vairāk nekā puse Ukrainas bērnu kļuvuši par bēgļiem.
  • Vašingtona izveidojusi komandu, lai izstrādātu scenārijus iespējamai ASV un sabiedroto reakcijai uz iespējamu Krievijas kodoluzbrukumu.
  • Pentagons šobrīd nesaskata pazīmes, ka Baltkrievija gatavotos iesaistīties karā.
  • Francijas autobūves kompānija "Renault" ir pārtraukusi rūpniecisko darbību Krievijā.
  • Latvijā plānots aizliegt publiskos pasākumos izmantot Krievijas militāro agresiju slavinošus simbolus, piemēram, “Z” un “V” burtus.

Doties uz teksta tiešraides sākumu. 


24.03.2022 23.45

24. marts fotogrāfijās no Ukrainas: 


24.03.2022 22.47

Pasaules Veselības organizācija (PVO) norādījusi, ka medikamentus un citu medicīnisko palīdzību aizvien neizdodas piegādāt uz Mariupoli un Mikolajivu, ziņo britu raidsabiedrība BBC.


24.03.2022 22.02

Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka neļaus Krievijai šantažēt Eiropu ar energoresursu palīdzību. Pēc viņas teiktā, Krievijas naftas un gāzes kompānijām neļaus pieprasīt samaksu rubļos, kā to iecerējis Kremlis.

“Šāds lēmums būtu vienpusējs, kas būtu darījumu nosacījumu pārkāpums. Tas faktiski būtu mēģinājums apiet sankcijas. Mēs ne tāpēc ieviesām sankcijas, lai tās apietu. Pagājis tas laiks, kad enerģētiku varēja izmantot šantāžai,” pauda Leiena.


24.03.2022 21.22

Turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, sagaidāmas aktivitātes gan kaujas laukā, gan diplomātijā, intervijā LTV raidījumā "Šodienas jautājumā" norādīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pulkvedis Ēriks Naglis un Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) valdes priekšsēdētāja Žaneta Ozoliņa.

Naglis sacīja, ka Krievijas zaudējumi uzbrukumā Ukrainai aizvien to neattur turpināt karadarbību un tas nozīmē, ka militārie centieni turpināsies. Turklāt no sarunās paustā redzams, ka abas puses uzskata – pārsvars ir viņu pusē.

Nagļa vērtējumā situāciju varētu mainīt izmaiņas pašā Krievijā un tās sabiedrībā.

Arī Ozoliņa atzina, ka pašlaik jārēķinās ar to, ka darbības kaujas laukā un darbības diplomātijā turpināsies. Viņasprāt, būtu naivi domāt, ka karu izbeigs diplomātija vien.

“Tajā pašā laikā nevar izslēgt arī sarunu pozitīvo ietekmi uz tālāko attīstību. Man šķiet, ka tā zelta atslēdziņa būs slēpta kaut kur starptautiskās ietekmes kastītē. (..) Bet ir jābūt gataviem, ka kopā ar zelta atslēdziņu ir varbūt arī kāds zelta klucis, kuru varētu uzdāvināt Krievijai, lai tā liktos mierā… Bez nekā tā neaizies,” sacīja Ozoliņa.


24.03.2022 20.32

Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēsta, ka Krievijas armijā tiek īstenota intensīva propagandas kampaņa, lai radītu pārliecību, ka karā pret Ukrainu nepieciešams izcīnīt uzvaru līdz 9. maijam, kad Krievija svin nacistiskās Vācijas sakāvi un Otrā pasaules kara beigas.

Cerību, ka karš varētu beigties maija sākumā, izteikušas arī Ukrainas amatpersonas, bet ukraiņi ir pārliecināti, ka tas beigsies ar viņu uzvaru un Krievijas okupācijas spēku atkāpšanos.


24.03.2022 20.19

ASV prezidents Džo Baidens ceturtdien pavēstīja, ka Krievijas līderis Vladimirs Putins ir pieļāvis lielu kļūdu, iebrūkot Ukrainā un cerot, ka šis konflikts izraisīs šķelšanos arī NATO dalībvalstu vidū.

“Putins panāca tieši pretējo tam, ko viņš domāja iegūt, iebrūkot Ukrainā. NATO alianse ir vienotāka nekā jebkad agrāk,” uzskata Baidens.

Viņš uzsver, ka nepieciešams saglabāt šo vienotību, lai turpinātu izdarīt spiedienu uz Krieviju, jo ar mēnesi ilgām sankcijām nepietiek, lai piespiestu Kremli mainīt savu nostāju.

Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons tikmēr teica, ka pasaulei jāturpina sniegt atbalstu Ukrainas tautai.

“Ukraina nav viena. Mēs esam kopā ar Kijivas, Mariupoles, Ļvivas un Doneckas iedzīvotājiem,” uzsvēra Džonsons.

Viņš gan atzina, ka NATO kara lidmašīnas netiks izmantotas, lai ieviestu lidojuma aizlieguma zonu virs Ukrainas, jo tas nozīmētu karu starp Krieviju un NATO.


24.03.2022 19.11

Krievijas žurnālists, bijušais radiostacijas “Eho Moskvi” vadītājs Aleksejs Venediktovs vēsta, ka pie viņa dzīvokļa durvīm nomesta cūkas galva, bet uz pašām durvīm uzlīmēts Ukrainas ģerbonis un ebrejus aizvainojošs sauklis.

“Viņi domā iebiedēt mani un manu ģimeni? Mani, kuru Dudajeva kaujinieki veda uz nošaušanu?” raksta Venediktovs.


24.03.2022 18.57

Baltijas valstu un Polijas premjeri parakstījuši kopīgu aicinājumu pastiprināt sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas agresiju Ukrainā.

Paziņojumā teikts, ka nepieciešams aizliegt Krievijas un Baltkrievijas kuģu ienākšanu Eiropas Savienības ostās. Tāpat aicināts ierobežot sauszemes transportu, aizliedzot kravu pārvadājumus uz un no Krievijas un Baltkrievijas.

Baltijas valstu un Polijas premjeru kopīgais aicinājums pastiprināt sankcijas pret Krieviju
Baltijas valstu un Polijas premjeru kopīgais aicinājums pastiprināt sankcijas pret Krieviju


24.03.2022 18.47

ANO Ģenerālā asambleja otro reizi mēneša laikā pieņēmusi rezolūciju, kas nosoda Krievijas iebrukumu Ukrainā un pieprasa, lai Krievija nekavējoties aptur karadarbību.

Par rezolūcijas pieņemšanu nobalsoja 140 no 193 ANO dalībvalstīm, pret bija tikai piecas: Krievija, Baltkrievija, Ziemeļkoreja, Sīrija un Eritreja. 38 valstis atturējās, tai skaitā Ķīna un Indija.

Līdzīgu rezolūciju ANO Ģenerālā asambleja pieņēma 2. martā, un toreiz balsojuma rezultāts bija gandrīz identisks: 141 par, pieci pret, 35 atturas.


24.03.2022 18.40

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā “Lielā septiņnieka” līderiem atkārtoti aicinājis piegādāt Ukrainai ieročus, lai ukraiņi varētu cīnīties pret Krievijas agresiju.

“Labāk tagad sagādāt Ukrainai ieročus, kas mums reāli nepieciešami, nekā pēc tam meklēt ieročus citām valstīm – Gruzijai, Moldovai, Baltijas valstīm, Polijai, Vidusāzijas valstīm. Jo ātrāk tiks izpildīts mūsu lūgums, jo ātrāk iestāsies miers Eiropas austrumos. Tas ir mūsu interesēs. Tas ir jūsu interesēs. Tas ir visu demokrātiju interesēs, jo brīvībai jābūt apbruņotai.”


24.03.2022 17.45

Krievijas cietumā ieslodzītais opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs izteicis līdzjūtību trešdien Kijivā nogalinātās krievu žurnālistes Oksanas Bauļinas tuviniekiem. Savulaik viņa strādājusi Navaļnija dibinātajā “Fondā cīņai pret korupciju”.

“Oksana Bauļina strādāja augstā amatā “glancētajā žurnālistikā”, bet 2013. gadā viņa pārnāca uz mūsu štābu, neraugoties uz krietni zemāku atalgojumu.

Viņa teica: “Nevaru rakstīt par modi, kad manā valstī varu sagrābuši zagļi un bandīti. Gribu cīnīties!” Un viņa patiešām cīnījās,” raksta Navaļnijs.

Pēc tam, kad Navaļnija dibinātais fonds Krievijā tika pasludināts par “ekstrēmistu organizāciju”, Bauļina atkal pievērsās žurnālistikai.

Viņa bija ieradusies Ukrainā, lai atspoguļotu karadarbību un tās sekas, bet trešdien gāja bojā apšaudē Kijivā. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko vēsta, ka Bauļinu nonāvējis mīnmetēja lādiņš, ko Krievijas spēki izšāvuši aptuveni no 10 km attāluma.

“Oksana gāja bojā, nokļūstot apšaudē Kijivā. Zagļi un bandīti no Kremļa, pret kuriem viņa cīnījās, nogalināja viņu, tāpat kā daudzus citus šajā noziedzīgajā karā,” secina Navaļnijs.

“Mums – krieviem, ukraiņiem, visai pasaulei – jādara viss iespējamais, lai sakautu Putinu – briesmoni, kurš sēj nāvi un haosu.”


24.03.2022 17.30

Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka vēsta, ka Ukraina un Krievija veikušas pirmo karagūstekņu apmaiņu. 10 sagūstītie Krievijas okupācijas spēku karavīri apmainīti pret 10 ukraiņu karavīriem, kas bija krituši Krievijas gūstā.

Tāpat notikusi apmaiņa ar civilajiem jūrniekiem. Ukraina izdevusi Krievijai 11 krievu jūrniekus, kas izglābti no grimstoša kuģa pie Odesas. Viņi apmainīti pret 19 ukraiņu jūrniekiem, ko Krievijas spēki sagūstīja, kad Ukraina mēģināja ar kuģiem evakuēt savus karavīrus no Čūsku salas.


24.03.2022 17.23

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzrunājot “Lielā septiņnieka” valstu līderus, aicināja atslēgt Krieviju no Globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS), lai Krievija šo satelītnavigācijas sistēmu nevarētu izmantot militāriem nolūkiem.

“Tas ir ļoti svarīgi, lai šī sistēma nepalīdzētu Krievijas raķetēm un bumbām iznīcināt Ukrainas pilsētas,” uzsvēra Zelenskis.

Krievijas kosmosa aģentūras “Roskosmos” vadītājs Dmitrijs Rogozins iepriekš izteicies, ka ASV izskata iespēju atslēgt Krieviju no GPS izmantošanas.

Viņš gan apgalvo, ka navigācijas sistēmu lietotājiem Krievijā neesot pamata uztraukumam, jo GPS esot iespējams aizstāt ar Krievijas satelītu sistēmas “GLONASS” pakalpojumiem.


24.03.2022 16.52

Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētāji, arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, ceturtdien ieradušies Ukrainas galvaspilsētā Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju.

Baltijas valstu un Ukrainas parlamentu priekšsēdētāji pieņēma kopīgu paziņojumu, kurā:

  • uzsvēra nepieciešamību pēc iespējas ātrāk pieņemt lēmumu par Eiropas Savienības kandidātvalsts statusa piešķiršanu Ukrainai;
  • atbalstīja NATO “atvērto durvju” politikas turpināšanu;
  • aicināja nekavējoties ieviest lidojumu aizlieguma zonu virs Ukrainas, lai pasargātu Ukrainas civiliedzīvotājus no Krievijas kara aviācijas uzbrukumiem;
  • aicināja ieviest pilnīgu tirdzniecības embargo pret Krieviju;
  • aicināja pastiprināt visu veidu ieroču piegādes Ukrainai;
  • rosināja sagatavot visaptverošu plānu Ukrainas ekonomikas atjaunošanai.
Lai skatītu šo resursu, mums ir nepieciešama jūsu piekrišana sīkdatnēm.

24.03.2022 16.12

NATO dalībvalstu līderi, kas ceturtdien pulcējušies uz sanāksmi Briselē, kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka NATO turpinās sniegt politisku un praktisku atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu aizstāvēties pret Krievijas agresiju.

NATO dalībvalstu līderi kopīgā paziņojumā vēsta, ka darīs visu nepieciešamo, lai aizstāvētu visu NATO dalībvalstu iedzīvotājus un katru NATO dalībvalstu teritorijas centimetru. NATO apņēmība garantēt alianses dibināšanas līguma 5. pantu [tas paredz, ka uzbrukums kādai no NATO dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām] ir kā akmenī iekalta.


24.03.2022 15.55

NATO dalībvalstu vadītāji ir nolēmuši, ka NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga pilnvaru termiņš tiks pagarināts par vienu gadu un viņš paliks amatā līdz 2023. gada 30. septembrim.

Šāds lēmums tiek skaidrots ar saspringto situāciju, kas radusies pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Tādēļ pašlaik nebūtu prātīgi nodarboties ar jauna alianses līdera meklēšanu.


24.03.2022 15.09

Ukrainas Ārlietu ministrija vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki ir piespiedu kārtā deportējuši ap 6000 Ukrainas pilsētas Mariupoles iedzīvotāju, kas ievietoti “filtrācijas nometnēs”. Krievijas mērķis esot izmantot šos cilvēkus kā ķīlniekus, lai izdarītu politisko spiedienu uz Ukrainu.

Ukrainas Ārlietu ministrija norāda, ka lielās briesmās ir ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju, kurus Krievijas okupācijas spēki grib piespiest doties uz Krieviju. Okupanti konfiscē Mariupoles iedzīvotāju pases un citus dokumentus.

Ukraina arīdzan norāda, ka Krievijas spēki turpina apšaudīt evakuācijas kolonnas, kas mēģina pamest Mariupoli un doties uz Ukrainas spēku kontrolēto teritoriju. Ukraina uzsver, ka šāda Krievijas rīcība ir smags starptautisko tiesību, it sevišķi Ženēvas konvenciju, pārkāpums.


24.03.2022 14.39

Ukrainas amatpersonas vēsta, ka Krievijas okupācijas spēki mēģina ieņemt Slavutičas pilsētu, kas tika uzbūvēta pagājušā gadsimta 80. gados, lai pēc Čornobiļas AES katastrofas izmitinātu atomelektrostacijas darbiniekus.

“Krievijas karaspēks mēģina ieņemt pilsētu, iebrucēji apšauda Ukrainas kontrolposteņus,” teikts Ukrainas atomenerģijas uzņēmuma “Energoatom” paziņojumā.

Krievijas okupācijas spēki pašu Čornobiļas AES, kas atrodas ap 50 km attālumā no Slavutičas, ieņēma jau pašā kara sākumā, 24. februārī.

Slavutiča, kur ir ap 25 000 iedzīvotāju, ir Latvijas pilsētas Aizkraukles sadraudzības pilsēta.


24.03.2022 14.19

Latvijā plānots aizliegt publiskos pasākumos izmantot militāru agresiju slavinošus simbolus. To paredz Saeimas ceturtdien, 24. martā, konceptuāli atbalstītie par steidzamiem atzītie grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, informēja parlamenta Preses dienestā.

"Nosodot Krievijas īstenoto kara darbību Ukrainā, mums jāpauž stingra nostāja, ka tādiem Krievijas militāro agresiju slavinošiem simboliem kā burtiem "Z", "V" vai citiem simboliem, kas izmantoti ar šādu mērķi, nav vietas publiskos pasākumos," paudis par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāatbalsta Saeimā.


24.03.2022 14.16

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš gandrīz divas nedēļas nebija parādījies sabiedrībā, ceturtdien piedalījies videokonferencē ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ziņo Krievijas oficiālie mediji.

Šoigu esot nolasījis ziņojumu par “speciālās militārās operācijas” gaitu Ukrainā.

Kremlis iepriekš noliedza runas, ka Šoigu esot problēmas ar sirdi.

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks norāda, ka pēdējā laikā sabiedrībā nav redzētas arī citas Krievijas drošības dienestu augstākās amatpersonas: Federālā drošības dienesta vadītājs Aleksandrs Bortņikovs, Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins un Drošības padomes vadītājs Nikolajs Patruševs.


24.03.2022 13.31

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien uzrunāja NATO dalībvalstu līderus, kas pulcējušies uz sanāksmi Briselē. Zelenskis norādīja, ka Ukraina jau mēnesi varonīgi pretojas Krievijas karaspēka iebrukumam, bet nesaņem pietiekamu palīdzību.

Zelenskis norāda, ka rietumvalstis nav atsaukušās viņa lūgumam palīdzēt slēgt debesis virs Ukrainas, lai Krievijas kara aviācija nevarētu turpināt Ukrainas pilsētu bombardēšanu.

Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainai pietiktu ar 1% no daudziem tūkstošiem kara lidmašīnu un tanku, kas ir NATO valstu rīcībā, bet līdz šim Ukraina nav saņēmusi nevienu.

Zelenskis atzina, ka Ukraina nav NATO dalībvalsts, tādēļ to nesargā NATO kolektīvās aizsardzības līguma 5. pants. “Tāda sajūta, ka mēs esam pelēkajā zonā starp Rietumiem un Krieviju. Taču mēs aizsargājam mūsu kopīgās vērtības!” uzsvēra Ukrainas prezidents.

Viņš brīdināja Rietumus, ka Krievijas vadība neplāno samierināties tikai ar Ukrainas iekarošanu.

“Esmu pārliecināts, ka jūs saprotat – Krievija nedomā apstāties Ukrainā. Nedomā un neapstāsies. Tā vēlas iet tālāk. Vērsties pret NATO dalībvalstīm. Pavisam noteikti pret Baltijas valstīm un Poliju. Vai tad NATO pārstās raizēties par to, kā reaģēs Krievija?”

Ukrainas prezidents savas runas beigu daļā piebilda: “Un, lūdzu, vairs nekad nemēģiniet mums iestāstīt, ka Ukrainas armija neatbilst NATO standartiem! Mēs esam pierādījuši, uz ko spējīgi mūsu standarti. Un cik daudz mēs varam dot kopējai drošībai Eiropā un pasaulē.”


24.03.2022 12.46 

“Šobrīd galvenais ir nodrošināt Ukrainas spējas kontrolēt savu gaisa telpu un panākt pārsvaru, lai spētu izmantot savus sauszemes spēkus un ar tiem manevrēt," ceturtdien Latvijas Televīzijas speciālizlaidumā sacīja kādreizējais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, atvaļinātais pulkvedis Juris Dalbiņš.

"Rietumvalstu līderiem šodien, tiekoties Briselē NATO valstu līderu sanāksmē, lēmumiem jābūt tūlītējiem. Vienlaikus ir jābūt izlēmīgiem, pieņemot lēmumus par nākotni apstākļos, kad jau runājam par ķīmisko un kodolieroču izmantošanas draudiem."


24.03.2022 12.38

ANO Starptautiskais bērnu fonds UNICEF vēsta, ka karadarbības dēļ vairāk nekā puse Ukrainas bērnu kļuvuši par bēgļiem. Ukrainā ir ap 7,5 miljoni bērnu, un pašlaik 4,3 miljoniem nācies doties bēgļu gaitās. Ukrainas iekšienē jaunas mājas nācies meklēt 2,5 miljoniem bērnu, bet 1,8 miljoni bērnu ir izvesti no Ukrainas (puse no 3,6 miljoniem bēgļu, kas pametuši Ukrainu, ir nepilngadīgi bērni).


24.03.2022 12.09

Krievija no kaujas lauka Ukrainā neaizvāc savus kritušos karavīrus, un tas rada milzīgus ekoloģiskos draudus Ukrainai, brīdināja Ukrainas Sumu apgabala Veselības aizsardzības pārvaldes direktora pienākumu izpildītājs Anatolijs Kotļars.


24.03.2022 12.07

Vašingtona izveidojusi komandu, lai izstrādātu scenārijus iespējamai ASV un sabiedroto reakcijai uz iespējamu Krievijas kodoluzbrukumu. Tomēr šāda scenārija īstenošanas nepieciešamību ASV amatpersonas uzskata par maz iespējamu.


24.03.2022 12.06

Pentagons šobrīd nesaskata pazīmes, ka Baltkrievija gatavotos iesaistīties karā.

Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba apgalvo – Baltkrievijas armija negrib un nav gatava karot.


Ukraina ir pilnīgi skaidri likusi saprast Baltkrievijas pusei – ja Baltkrievijas bruņotie spēki ienāks Ukrainas teritorijā un uzsāks kaujas, tad tiks iznīcināti bez žēlastības tāpat kā Krievijas spēki.

Vienlaikus pasaulē arvien pieaug bažas, ka Krievijas varētu Ukrainā īstenot ķīmisko vai bioloģisko uzbrukumu.

NATO dalībvalstis šodien samitā Briselē lems ne tikai par palīdzību Ukrainai ķīmiskā uzbrukuma novēršanai, bet arī par iespējamo NATO atbildes rīcību gadījumā, ja šāds uzbrukums tiešām notiktu.


24.03.2022 11.03

ASV augsta ranga militārpersonām, tostarp aizsardzības ministram Loidam Ostinam neizdodas sazināties ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, vēstīja "The Washington Post".

ASV puse norādījusi, kā šādas sarunas starp abām kodolvalstīm būtu vajadzīgas, lai izvairītos no nevajadzīgas eskalācijas vai jucekļa, kā arī, lai būtu iespēja apspriest ikkatru pārpratumu.

Iepriekš vairāki Krievijas mediji vēstīja, ka Šoigu publiski nav redzēts kopš 11. marta, bet izdevums "Agenstvo", atsaucoties uz savu avotu, norādīja, ka viņam esot problēmas ar sirdi.


24.03.2022 10.45

Ukraina un Krievija vienojusies par septiņiem humānajiem koridoriem civiliedzīvotāju evakuācijai no Doneckas, Zaporižjas un Kijivas apgabaliem, paziņoja Ukrainas premjera vietniece Irina Vereščuka.

Viņa sacīja, ka evakuācijai no Mariupoles saskaņots viens koridors – no Berdjanskas uz Zaporižju, kas nozīmē, ka no ielenktās pilsētas centra organizēti neizdosies aizbraukt prom.

Mariupoles aplenkums turpinās. Pilsētā aizvien atrodas ap 100 000 iedzīvotāju.


24.03.2022 10.09

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicinājis pasauli vienoties akcijās Ukrainas atbalstam.

"Pasaulei jāaptur Krievija. (..) Parādiet savu nostāju. Izejiet no saviem ofisiem, mājām, skolām un universitātēm. Izejiet miera vārdā. Izejiet ar Ukrainas simboliem, lai atbalstītu Ukrainu, atbalstītu brīvību, atbalstītu dzīvību," savā jaunākajā videopaziņojumā 24. martā, dienā, kad aprit mēnesis, kopš Krievija izvērsa pret Ukrainu karu, mudināja Zelenskis.

Viņš savā uzrunā angļu valodā pauda, ka Krievija neīsteno karu tikai pret Ukrainu vien, bet gan pret visiem brīvajiem cilvēkiem.

Zelenskis krieviski arī uzrunāja Krievijas pilsoņus, kuri ir pret karu.

"Glābiet savus dēlus no kara. Stāstiet patiesību par karu. Un, ja varat aizbraukt no Krievijas, lai neatdotu savus nodokļus karam, dariet to,"

viņš sacīja.


24.03.2022 09.25

Ceturtdienas rītā sociālajos tīklos parādījušās liecības – fotogrāfijas un video, kuros redzami sprādzieni un ugunsgrēks Krievijas okupētajā Berdjanskas ostā, vēstīja BBC.

Vairākos kadros arī redzams, ka dūmu ieskauts ir kāds kara kuģis.

Ukrainas jūras spēku pārstāvji feisbukā vēstī, ka iznīcinājuši Krievijas desantkuģi.

"Krievijas sagrābtajā Berdjanskas ostā iznīcināts liels desantkuģis "Orsk" no iebrucēju Melnās jūras flotes," vēstīja ukraiņi, tomēr pie neatkarīgiem avotiem šī informācija patlaban nav apstiprināta.


24.03.2022 08.23

Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" aicināja nesaasināt un nepārspīlēt stāstus par vietējo iedzīvotāju vēršanos pret Ukrainas kara bēgļiem.

Policijas ieskatā – izteiktas vēršanās pret ukraiņiem Latvijā nav.

Kopumā policijas redzeslokā nonākuši vairāk nekā 1000 gan cilvēku ziņotie, gan pašu konstatētie signāli, taču atsijājot tos, resoriskās pārbaudes sāktas ap 30 gadījumu. Uzsākti arī astoņi kriminālprocesi un 30 administratīvā pārkāpuma procesi.

Trijos gadījumos tikušas bojātas automašīnas, bet četros – nozagti vai dedzināti Ukrainas karogi.

Konstatēts arī viens gadījums, kad 1955. gadā dzimis vīrietis, pie kura apmetās viņa paziņa, Ukrainas kara bēgle, tiek turēts aizdomās par sievietes izvarošanas mēģinājumu pēc nedēļu ilgās kopdzīves.


24.03.2022 08.16

Līdz šim Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā (BKUS) palīdzība sniegta ap 90 Ukrainas kara bēgļu bērniem, ko BKUS virsārste Renāte Snipe vērtēja kā nelielu skaitu, kas nerada būtisku slodzi veselības aprūpes sistēmai un neietekmē medicīniskās palīdzības sniegšanu Latvijas bērniem.

Snipe intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka BKUS ārsti arī mēdz bērnus no Ukrainas pieņemt ārpus sava noteiktā darba laika.


24.03.2022 07.19

Kļuvis zināms, ka Krievijas gūstā atrodas apmēram 100 ukraiņu, tai skaitā jūrnieki no Čūsku salas, un notiek sarunas par gūstekņu apmaiņu. Bet, turpinoties civiliedzīvotāju evakuācijai, vakar no vairākām vietām kopumā evakuēti nepilni 5000 cilvēku.


24.03.2022 06.59

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atkārtoti aicinājis Eiropas Savienību un NATO palīdzēt apturēt karu. Viņa paziņojums izskanēja abu organizāciju līderu samitu priekšvakarā.

"Mēs gaidām jēgpilnus soļus no NATO, Eiropas Savienības un G7 valstīm. Mēs zinām, ka krievi jau ir sākuši lobēt savas intereses. Tās ir kara intereses, un mēs zinām, ka viņi strādā ar dažiem partneriem.

Mēs zinām, ka viņi vēlas nolikt malā šo jautājumu – cīņu pret karu. Bet tas ir karš, kas ir jāizbeidz.

Mūsu stingra nostāja tiks pārstāvēta šajos trijos samitos. Šajos trīs samitos mēs redzēsim, kurš ir draugs, kurš ir partneris un kurš mūs nodevis naudas dēļ."


24.03.2022 06.36

Turpinoties Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā, daži NATO alianses dalībvalstu vadītāji izteikuši vēlmi pagarināt ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga termiņu amatā vēl vismaz uz gadu. Par to, atsaucoties uz NATO diplomātu sacīto, vēsta izdevums "Politico".

Pašlaik paredzēts, ka Stoltenbergs ģenerālsekretāra amatu atstās šī gada septembrī, bet vēlāk ieņems Norvēģijas centrālās bankas direktora amatu. Tomēr daži alianses dalībvalstu līderi kara laikā nevēlas iesaistīties potenciāli apgrūtinošā pēcteča meklēšanas procesā, tādēļ vēlas, lai Stoltenbergs paliek amatā vismaz līdz 2023. gada septembrim.


24.03.2022 06.32

Krievijas armija ir aktivizējusies Donbasā, un sākusi citu pilsētu apšaudi no Melitopoles. Tās mērs Ivans Fedorovs informēja, ka pretinieks nomalē izvietojis savu militāro bāzi, un no tās tiek raidītas raķetes uz citām apdzīvotam vietām.


24.03.2022 06.16

Ukrainas armija pēdējās diennakts laikā ir atspiedusi Krievijas karaspēku uz austrumiem no Kijivas, žurnālistiem paziņoja ASV Aizsardzības ministrijas augsta ranga pārstāvis.

Viņš sacīja, ka Krievijas karaspēks atspiests uz austrumiem par 25–35 kilometriem.

"Krievijas spēki atrodas apmēram 55 kilometrus no Kijivas centra austrumu virzienā, kas ir par 25–35 kilometriem tālāk nekā vakar," sacīja Pentagona pārstāvis.


24.03.2022 06.11

Francijas autobūves kompānija "Renault" ir pārtraukusi rūpniecisko darbību Krievijā, teikts paziņojumā "Renault" oficiālajā vietnē.

Šis paziņojums nāca pēc tam, kad Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba aicināja boikotēt kompāniju, jo tā nav pametusi Krievijas tirgu.

Trešdien notika "Renault Group" direktoru padomes sēde, kas apstiprināja, ka

"no šīs dienas ir pārtraukta "Renault" Maskavas rūpnīcas darbība".

"Grupa izvērtē iespējamos variantus par savu daļu [Krievijas uzņēmumā] ''AVTOVAZ'', atbildīgi izturoties pret 45 000 savu darbinieku Krievijā," teikts grupas paziņojumā.


24.03.2022 06.08

Hakeru grupa "Anonymous" apgalvo, ka uzlauzuši Krievijas Centrālās bankas datubāzi un tuvāko 48 stundu laikā grasās atvērt pieeju vairāk nekā 35 tūkstošiem failu vienību ar dažādiem slepeniem līgumiem.

Dienu iepriekš hakeru grupējums "Anonymous" vērsās pie ārvalstu kompānijām, kas turpina darbu Krievijas teritorijā, pavēstot, ka tām ir 48 stundas laika, lai aizietu no tirgus. Ja ne, tad tām tiks uzbrukts, vēstīja BBC.


24.03.2022 06.00

Ukrainas prezidents Volodmiris Zelenskis savā uzrunā šonakt atzīmēja, ka karš Ukrainā ilgst jau mēnesi.

Viņš pauda: "Mums visiem jāaptur Krievija. Pasaulei jāaptur karš. Es pateicos katram, kurš rīkojas Ukrainas atbalstam. Brīvības atbalstam. Bet karš turpinās.

Terors pret mierīgajiem iedzīvotājiem turpinās. Jau mēnesi! Tik ilgi!

Tas lauž manu sirdi, visu ukraiņu sirdis un katra šīs pasaules brīvā cilvēka sirdi. Tāpēc es lūdzu nostāties pret karu!"


24.03.2022 05.56

Krievijas karaspēks Ukrainas dienvidu pilsētas Melitopoles nomalē ir izvietojis savu militāro bāzi pie vietējā militārā lidlauka un no turienes ar raķetēm apšauda citas Ukrainas pilsētas, paziņoja Melitopoles mērs Ivans Fedorovs.

"Okupanti ceļ savu militāro bāzi aviācijas pilsētiņas teritorijā mūsu pilsētā. No tās viņi raida raķetes uz citām Ukrainas pilsētām. Šīs raķešu iekārtas tiks iznīcinātas, tāpēc Melitopoles mierīgie iedzīvotāji ir Krievijas militāristu dzīvais vairogs," sociālajā tīklā "Facebook" rakstīja Fedorovs.


Krievijas karš Ukrainā: 23. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti