ĪSUMĀ:
- Valsts austrumos notikušas cīņas un Krievijas karaspēka veiktas apšaudes.
- Ukrainas austrumos un dienvidos pašlaik ir 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās grupas.
- Ukraina lēš – Krievijas karaspēks iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras.
- Jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori iedzīvotāju evakuācijai.
- Krievijas karakuģi Melnajā jūrā atvirzījušies 200 kilometru attālumā no Ukrainas krasta.
19.04.2022 22.15
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs otrdien nosodīja Krievijas jauno ofensīvu Austrumkurainā un aicināja uz četru dienu pamieru par godu pareizticīgo Lieldienām, kas būs 24. aprīlī.
"Tā vietā, lai svinētu jaunu dzīvi, šīs Lieldienas sakrīt ar Krievijas ofensīvu Austrumukrainā," viņš sacīja.
19.04.2022 21.14
Krievijas prezidenta Vladimira Putina šī brīža situāciju sašūpotu tikai tas, ja Ukrainai izdotos atkarot Krimu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas Jautājums" sacīja Latvijas Ārpolitikas institūta direktora pienākumu izpildītājs Kārlis Bukovskis.
Viņš uzsvēra, ka pašlaik nav gaidāma Kremļa uzvedības maiņa.
19.04.2022 20.38
Kanāda otrdien noteikusi sankcijas vēl 14 personām, par Kanādas Ārlietu ministrijas ziņoto vēsta LETA.
Sankcijas cita starpā piemērotas Krievijas prezidenta Vladimira Putina meitām Katerinai Tihonovai un Marijai Voroncovai,
Krievijas Centrālās bankas vadītājai Elvīrai Nabiuļinai, konsorcija "Alfa-Grupp" līdzīpašniekam Pjotram Avenam, kuram ir arī Latvijas pilsonība, un otram "Alfa-Grupp" līdzīpašniekam Mihailam Fridmanam, kā arī "Alfa Bank" dibinātājam Germanam Hanam un čellistam un miljardierim Sergejam Rolduginam.
Kanāda iesaldēs sankcijām pakļauto krievu īpašumus, kā arī aizliegs ar viņiem kārtot jebkādus darījumus. Viņiem arī tiks aizliegts iebraukt valstī.
19.04.2022 19.37
Mariupoles aizstāvju pulka “Azov” komandiera vietnieks Svjatoslavs Palamars ziņo, ka “Azovstaļ” rūpnīcas teritorija, kur patvērušies pilsētas aizstāvji un civiliedzīvotāji, ir gandrīz pilnībā izpostīta. Palamars sarunā ar “Radio Svoboda” teica, ka Krievija izmanto īpaši jaudīgas bumbas, bet zem gruvešiem ir ļoti daudz cilvēku.
“Mēs cīnīsimies, izmantosim katru atlikušo patronu, bet aicinām dzimteni glābt civiliedzīvotājus, ievainotos un savākt kritušos,” vēsta Palamars.
19.04.2022 18.07
Ukrainas Nacionālā gvarde vēsta, ka ukraiņu karavīrs ar Kalašņikova automātu “AK–74” pamanījies notriekt Krievijas bezpilota lidaparātu, kas izlūkoja ukraiņu pozīcijas.
“Saņēmu informāciju no komandiera, ka mūsu zonā ielidojis ienaidnieka bezpilota lidaparāts. Izdzirdēju skaņu, un tad arī ieraudzīju pašu mērķi, kas 200–300 metru augstumā bija diezgan labi saskatāms,” vēsta karavīrs.
“Tālāk viss notika strauji: pievienoju aptveri un atklāju uguni. Izšāvu vienu aptveri, bet pie otras tas sāka griezties un lidot uz manu pusi. Man vēl bija dažas patronas, izšāvu, un drons pa apli gāzās lejup, pēc tam es dzirdēju sprādzienu.”
Ukrainas Nacionālā gvarde ziņo, ka šāds bezpilota lidaparāts var pārraidīt video 120 km attālumā. Lidaparāta cena esot no pieciem līdz septiņiem miljoniem rubļu (57 000 līdz 81 000 eiro), bet visa sistēma maksājot 18 miljonus rubļu (ap 209 000 eiro).
19.04.2022 16.45
Ukrainas laikraksts “Ukrainska pravda” publicējis interviju ar amerikāņu zinātnieku Aleksu Vellersteinu, kurš specializējies kodolieroču pētījumos. Zinātnieks paudis cerību, ka tagadējais Krievijas sāktais konflikts nenovedīs līdz atomkaram, jo pat ierobežota kodolieroču pielietošana nodarītu milzīgu postu.
Piemēram, Vellersteins modelējis vienu scenāriju, saskaņā ar kuru virs Ukrainas galvaspilsētas Kijivas tiktu uzspridzināta 100 kilotonnu atombumba. Tā būtu piecreiz jaudīgāka par atombumbu, kas 1945. gadā nopostīja Japānas pilsētu Nagasaki, bet salīdzinoši neliela pēc mūsdienu stratēģisko atomieroču standartiem.
“Ja ņemam šādus datus, tad gaidāmais upuru skaits ir ap 135 000 nogalināto un 550 000 ievainoto,” vēsta Vellersteins.
Viņš radījis interaktīvo rīku “Nukemap”, kura lietotājiem ir iespēja modelēt, kādas būtu kodolieroču pielietošanas sekas dažādās pasaules vietās.
Piemēram, saskaņā ar šo modeli, ja virs Rīgas tiktu uzspridzināta Krievijas arsenālā esošā atombumba ar 800 kilotonnu jaudu, tas radītu 319 000 nogalināto un 308 000 ievainoto.
19.04.2022 14.35
Vācijas kosmētikas un sadzīves ķīmijas ražošanas uzņēmums “Henkel” paziņojis par aiziešanu no Krievijas tirgus.
““Henkel” nosoda Krievijas karu pret Ukrainu un vardarbību pret nevainīgiem civiliedzīvotājiem,” uzsver uzņēmuma vadītājs Karstens Knobels.
Krievijā uzņēmums nodarbina ap 2500 darbinieku, kas pagaidām turpinās saņemt algu, kamēr notiek biznesa pārdošana.
“Henkel” ražo sadzīves ķīmiju un kosmētiku ar zīmoliem “Persil”, “Bref”, “Moment” (līme), “Fa”, “Schwarzkopf”, “Syoss” u.c.
19.04.2022 13.46
Ukrainas prezidenta padomnieks Oleksijs Arestovičs prognozē, ka Krievija vēl vismaz mēnesi turpinās apšaudīt Ukrainas pilsētas ar raķetēm.
“Nevajadzētu būt nekādām ilūzijām; raķešu triecieni pa mūsu pilsētām turpināsies līdz kara pēdējai dienai, un šobrīd nav pilnīgi drošu vietu. Viņiem vēl ir daudz raķešu; galvenokārt tādas, ko var palaist no kara lidmašīnām. Tādu raķešu viņiem vēl ir simtiem,” teica Arestovičs.
Viņš gan piebilda, ka Krievija neplāno iztērēt visas raķetes Ukrainā; daļu plānots pietaupīt “briesmīgam karam ar NATO”.
19.04.2022 13.36
Ukrainas izglītības un zinātnes ministrs Sergijs Škarlets pieļāvis iespēju, ka Ukrainas skolās no 1. septembra varētu pārtraukt krievu valodas mācīšanu.
“Es principā atbalstu šādu iniciatīvu. Taču jāraugās, lai tas notiktu pēc skolas, pedagoģiskās padomes izvēles. Bet principā mēs atbalstām šādu iniciatīvu,” teica ministrs.
19.04.2022 13.21
Pēdējā laikā pastiprināti izplatījušās baumas par Krievijas aizsardzības ministra Sergeja Šoigu veselības stāvokli; atsevišķi avoti pat paziņoja, ka Šoigu esot miris. Tomēr otrdien Krievijas ziņu aģentūras vēsta, ka Šoigu esot piedalījies Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē.
Šoigu pavēstījis, ka Krievijas karaspēks izpilda Putina sāktās “speciālās militārās operācijas” uzdevumus; pakāpeniski tiekot realizēts plāns par “Doneckas un Luhanskas tautas republiku atbrīvošanu”.
Šoigu arīdzan pažēlojās, ka ASV un citas rietumvalstis darot visu, lai traucētu Krievijai īstenot savu “speciālo militāro operāciju” Ukrainā.
“Pieaugošais ārzemju bruņojuma piegādes apjoms uzskatāmi demonstrē viņu nolūku provocēt Kijivas režīmu, lai tas karo līdz “pēdējam ukrainim”,” teicis Šoigu.
66 gadus vecais Šoigu ir viens no tuvākajiem Putina līdzgaitniekiem. Martā viņš pāris nedēļas vispār nebija redzams publiskos pasākumos, kas deva pamatu baumām par iespējamām veselības problēmām.
19.04.2022 11.38
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs apgalvo, ka Krievijas karaspēka vienības mēģina izlauzties cauri ukraiņu aizsardzības pozīcijām Doneckā un Luhanskā, lai nodrošinātu pilnīgu kontroli reģionā. Tikmēr Ukrainas virzienā dodas militārās tehnikas kolonnas no Krievijas centrālajiem un austrumu apgabaliem.
Taču Pentagons neuzskata, ka Krievija būtu uzsākusi jaunu kara fāzi, bet gan turpina spēku pārgrupēšanu, lai mēģinātu gūt militārus panākumus Ukrainas austrumos un dienvidos.
19.04.2022 11.10
Krievijas karaflotes raķešu un desanta kuģi Melnajā jūrā atvirzījušies 200 kilometru attālumā no Ukrainas krasta, pavēstīja Ukrainas Bruņoto spēku operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
Krievijas karakuģi turpina bloķēt kuģniecību, arī raķešu triecienu draudi saglabājas.
"Dienvidu apsardzes un aizsardzības spēki vienotā frontē pretdarbojas visām naidīgajām izpausmēm gan kaujas sadursmēs, gan atmaskojot un izbeidzot diversijas," norādīja pavēlniecībā.
19.04.2022 11.05
Ukrainas puse apgalvo, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24. februārī līdz šim brīdim krituši 20 800 Krievijas karavīri. Tomēr kara apstākļos gūt apstiprinājumu šai informācijai nevar.
19.04.2022 09.43
Ukrainas premjera vietniece Irina Vereščuka pavēstīja, ka šodien jau trešo dienu nedarbosies humānie koridori civiliedzīvotāju evakuācijai no karadarbības skartajām teritorijām, ziņoja BBC.
19.04.2022 08.25
NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra "Stratcom" vadītājs Jānis Sārts Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" atzina, ka Krievijas vilcināšanās, uzsākot plaša mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos, ļāva Ukrainai sagatavoties, kā arī deva iespēju Rietumiem piegādāt Ukrainai ieročus.
Šo vilcināšanos Sārts uzskata par lielu Krievijas stratēģisku kļūdu.
Runājot par 9. maiju, līdz kurai daudzu ekspertu vērtējumā Krievijai vajadzīgs kāds uzvaras stāsts, ko pasniegt sabiedrībai, Sārts atzina – daudz, ko "pārdot" kā uzvaru, nebūs, tomēr jārēķinās, ka
šobrīd Kremļa spējas aizvest Krievijas sabiedrību orveliskā pasaulē ir ievērojamas.
"Iespējams, ka pat ar lieliem zaudējumiem un bez uzvarām tiks stāstīts par lielu panākumu, neizslēdzu pilnīgi alternatīvas realitātes izveidošanu," viņš teica.
19.04.2022 07.55
Biedrības "Gribu palīdzēt bēgļiem" valdes locekle Linda Jākobsone Latvijas Radio programmā "Labrīt" sacīja, ka palīdzība Ukrainas kara bēgļiem būs nepieciešama ilgtermiņā, jo daudziem no cilvēkiem, kas ir ieradušies Latvijā, vienkārši nav māju, kur atgriezties.
Jākobsone gan atzina, ka cilvēku spējas sniegt palīdzību ir ierobežotas. "Mēs nesākam pierast, bet cilvēkiem ir kaut kādas robežas, kad cilvēki sāk nogurt no tiem darbiem, jo ir arī pārējie [ikdienas] darbi," sacīja biedrības pārstāve.
19.04.2022 07.14
Apvienoto Nāciju Organizācija apgalvo, ka Krievijas iebrukuma dēļ Ukrainā šogad nebūs izmantojami vairāk nekā 30% no lauksaimniecības zemēm.
Organizācija atkārtoti brīdina, ka
karadarbība Ukrainā var izraisīt globālu pārtikas katastrofu,
jo 36 valstis ir atkarīgas no pārtikas eksporta no Ukrainas un Krievijas.
19.04.2022 07.14
Ukrainas infrastruktūras ministrs Oleksandrs Kubrakovs paziņojis, ka Krievijas karaspēks Ukrainā ir iznīcinājis vai sabojājis 30% infrastruktūras 100 miljardu ASV dolāru vērtībā.
Vairāk nekā 300 tiltu uz nacionālas nozīmes autoceļiem ir sagrauti vai bojāti, bet vairāk nekā 8000 kilometrus ceļa ir nepieciešams saremontēt vai atjaunot.
Ministrs uzskata, ka nopostīto infrastruktūru būtu iespējams atjaunot divu gadu laikā, bet finansējumu varētu iegūt no Krievijas iesaldētajiem aktīviem.
19.04.2022 07.13
ASV Valsts departaments neizslēdz iespēju, ka Krievijai varētu piemērot terorisma sponsorētājvalsts statusu, kas nozīmētu papildu sankcijas un ierobežojumus.
Līdz šim šādu apzīmējumu ir izpelnījušās četras valstis:
Kuba, Ziemeļkoreja, Irāna un Sīrija.
19.04.2022 07.12
Ukrainas varasiestādes turpina apzināt, kādas zvērības Krievijas karaspēks ir pastrādājis apdzīvotajās vietās ap galvaspilsētu Kijivu.
Ukrainas Nacionālā policija informē, ka Kijivas priekšpilsētā Irpiņā ir atrastas vismaz 269 nogalināto mirstīgās atliekas. Līdz šim Irpiņā ir uzietas septiņas masu apbedījumu vietas.
19.04.2022 07.11
Mariupoles mērs Vadims Boičenko apgalvoja, ka gandrīz 40 tūkstoši pilsētas iedzīvotāju ir piespiedu kārtā deportēti uz Krievijas teritoriju.
Ukrainas amatpersonas jau kopš kara sākuma ir stāstījušas par okupēto teritoriju iedzīvotāju izvešanu uz Krieviju, bet prezidents Zelenskis to ir nosaucis par cilvēku nolaupīšanu.
Sociālajos tīklos ir parādījušies stāsti par deportētajiem ukraiņiem, kuriem ir izdevies izbēgt no izsūtījuma vietām un pamest Krieviju.
19.04.2022 07.10
Joprojām katastrofāla situācija ir Krievijas karaspēka aplenktajā un nopostītajā Mariupolē. Pilsētas aizstāvju – brīvprātīgo bataljona "Azov" – komandieris Deniss Prokopenko aicinājis pasaules līderus palīdzēt izveidot evakuācijas koridoru, lai civiliedzīvotāji varētu pamest metalurģijas kombināta "Azovstaļ" teritoriju.
"Viņu vidū ir daudz dažāda vecuma bērni, sievietes, veci cilvēki, kā arī Mariupoles aizstāvju ģimenes, kuras ir
spiestas slēpties no "krievu pasaules" pagrabos un bumbu patvertnēs.
Viņi ir raduši vienīgo iespējamo patvērumu šeit kopā ar ukraiņu karavīriem, kuri turpina noturēt pilsētu. Krievu okupanti, kā arī kolaboranti no tā saucamajām Luhanskas un Doneckas "tautas republikām", zina, ka šeit atrodas civiliedzīvotāji, bet joprojām turpina mest aviācijas bumbas, kā arī apšauda ar raķetēm un artilēriju. Es aicinu visas civilizētās pasaules politiķus: lūdzu, organizējiet "zaļo koridoru", sniedziet drošības garantijas, lai nekavējoties varētu evakuēt civiliedzīvotājus un ievainotos, kā arī izvest mirušo ķermeņus, lai tos varētu cienīgi apglabāt," sacīja Prokopenko.
19.04.2022 07.08
ASV Aizsardzības departaments apstiprinājis, ka pašlaik Ukrainas austrumos un dienvidos atrodas 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas, kas ir par 11 vairāk nekā pagājušajā nedēļā.
Turklāt vēl 22 kaujas grupas atrodoties Krievijas teritorijā Ukrainas robežas tuvumā.
Krievijas armijas bataljona lieluma kaujas grupu sastāvā parasti ir no 600 līdz 800 karavīru.
19.04.2022 06.37
Krievijas raķešu triecieni Ukrainai ir stratēģiski bezjēdzīgi, un to sekas būs Krievijas pašdemilitarizācija raķešu jomā, paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Līdzīgs process notiekot arī ar pārējo Krievijas bruņojumu.
Viņš arī uzsvēra, ka katra zaudēta cilvēku dzīvība ir arguments tam, lai
ukraiņi un citas tautas paaudzi pēc paaudzes uztvertu Krieviju tikai kā draudu.
"Jebkuru infrastruktūru var atjaunot, un mēs to noteikti izdarīsim!" pavēstīja Zelenskis. Viņš arī atzīmēja, ka visas valsts teritorijas atbrīvošana no okupantiem ir tikai laika jautājums.
19.04.2022 06.28
Krievijas karaspēks uzbrūk Huļaipoles pilsētai, kas atrodas Zaporižjas apgabalā, kā arī Mikolajivai, atsaucoties uz vietējām varasiestādēm, ziņo BBC.
Saskaņā ar varasiestāžu sacīto, Huļaipoli apšauda, tās piepilsētas rajonos norit sīvas cīņas.
Mikolajivas mērs Aleksandrs Senkevičs norādīja, ka pilsētā skan sprādzieni. Aģentūra "UNIAN" tāpat ziņo par pilsētas apšaudīšanu ar raķetēm.
Ukrainas prezidenta padomnieks Aleksejs Arestovičs aģentūrai skaidroja, ka Krievijas galvenie pūliņi austrumos vērsti pret Rubižnes, Popasnas un Severodoneckas pilsētām.
Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī
KONTEKSTS:
24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Krievija cerēja dažu dienu laikā ieņemt Kijivu un citas lielākās Ukrainas pilsētas, taču Ukrainas bruņotie spēki izrādīja sīvu pretošanos okupantiem un Krievijai nav izdevies sasniegt savus mērķus. Krievijas okupācijas spēki turpina apšaudīt Ukrainas pilsētas, izraisot arvien lielākus upurus civiliedzīvotāju vidū.
Aprīļa sākumā starptautisko sabiedrību šokēja ziņas no Kijivas apgabala pilsētas Bučas, kur Krievijas karaspēks nežēlīgi izrēķinājies ar civiliedzīvotājiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis to raksturojis kā kara noziegumu un genocīdu pret ukraiņu tautu.
Ukrainu kopš karadarbības sākuma pametuši jau ap 5 miljoniem bēgļu.
Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.
