ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas karaspēks jau 21. dienu turpina uzbrukumu Ukrainai, kur Krievijas prezidents Vladimirs Putins izvirzījis par savu mērķi panākt demokrātiski ievēlētās valdības maiņu. Ukrainas bruņotie spēki un iedzīvotāji sīvi pretojas iebrucējiem, no karadarbības zonas sākta civiliedzīvotāju evakuācija, taču Ukraina ziņo, ka Krievijas armija tam traucē un ne visur evakuācija izdodas. Starptautiskā sabiedrība ar sankcijām un Krievijas izolēšanu cenšas ietekmēt Kremli, taču Putina sākto karu līdz šim tas nav apturējis.

ĪSUMĀ:

  • ANO Starptautiskā tiesa izdevusi rīkojumu, pieprasot Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai.
  • Ukrainas prezidents Zelenskis atzinis, ka tagadējā kara saknes ir meklējamas 2014. gadā, kad Krievija netika sodīta par Krimas okupāciju.
  • Krievijas iebrukums Ukrainā radījis jau vairāk nekā 500 miljardu dolāru zaudējumus.
  • Zelenskis uzrunājis ASV Kongresa deputātus.
  • ASV Senāts mudina izmeklēt Putina pastrādātos kara noziegumus Ukrainā.
  • Krievijas karakuģi veikuši apšaudes no jūras Odesas apgabalā.
  • Trešdien turpinās Krievijas un Ukrainas delegācijas sarunas; laikraksts "Financial Times" ziņo, ka tajās sasniegts ievērojams progress.
  • Krievija piedāvā Ukrainai "demilitarizētas neitrālas valsts" statusu pēc Austrijas un Zviedrijas modeļa; Ukraina noraida šīs prasības, jo nevar paļauties uz Krievijas solījumiem.
  • Krievija trešdien oficiāli tika izslēgta no Eiropas Padomes.
  • Doties uz teksta tiešraides sākumu.

16.marts Ukrainā fotogrāfijās:

 

17.03.2022 00.26

Diennakts laikā Krievijas spēki Ukrainā izšāvuši vairāk nekā 980 raķetes, paziņoja ASV Aizsardzības ministrija.

Pentagons arī norādīja, ka Krievija uz Ukrainu nosūtījusi 75% no savām bataljonu taktiskajām grupām. Un pašlaik Krievijā tiekot domāts par papildspēku nepieciešamību.


17.03.2022 00.21

“Maxar Technologies” satelīta attēlā, kas uzņemts 14. martā, redzams, ka pie Mariupoles Drāmas teātra ēkas lieliem burtiem, krievu valodā bija uzraksts “BĒRNI”. Uz šo ēku, kā trešdien ziņoja Mariupoles pašvaldība, Krievijas okupācijas spēki nometuši īpaši jaudīgu bumbu. Teātra bumbu patvertnē tobrīd slēpušies simtiem cilvēku.

Krievijas aizsardzības resors gan paziņoja, ka teātri uzspridzināja "nacionālistu bataljona "Azov" kaujinieki".


16.03.2022 23.32

Baltkrievijā vairākās pilsētās dzirdami sprādzieni. Par notiekošo pašlaik nav skaidrības, bet tiek pieļauts, ka trokšņi varētu būt saistīti ar plānotajām artilērijas mācībām, ziņo “Meduza.io”.


16.03.2022 22.48

Čerņihivas pilsētā, kur Krievijas okupācijas spēki apšaudījuši civiliedzīvotājus rindā pēc maizes, upuru skaits pieaudzis līdz 13. Desmitiem cilvēku ir ievainoti, informēja apgabala policija.

Sākotnēji bija zināms, ka uzbrukumā nogalināti vismaz 10 civiliedzīvotāji.


16.03.2022 22.33

ASV prezidents Džo Baidens pirmo reizi nosaucis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku. Baidens, runājot ar žurnālistiem pēc pasākuma Baltajā namā, sacīja: "Es domāju, ka viņš ir kara noziedznieks.”

Atbildot uz to, Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs pauda, ka šāda retorika ir nepieļaujama un nepiedodama no “valsts, kuras bumbu dēļ miruši simtiem tūkstošu cilvēku visā pasaulē, vadītāja”, ziņo "Meduza".


16.03.2022 22.17

Trešdien no Mariupoles uz Zaporižju izdevās nokļūt aptuveni 11 tūkstošiem iedzīvotāju. Kopumā šajā ceļā atrodas aptuveni 2,5 tūkstoši vieglo automašīnu, paziņoja Mariupoles dome.

“Tiem, kas paši izkļuvuši no Berdjanskas un dažādu iemeslu dēļ nespēja saviem spēkiem turpināt ceļu, norīkoja autobusus, kas tagad brauc uz Zaporižju pareizticīgo garīdznieku pavadībā,” norādīts paziņojumā. Kopumā ceļā devušies 15 autobusi.


16.03.2022 22.08

Krievijas spēki Ukrainā pašlaik realizē gļēvuļu karu, jo izmanto attāluma artilēriju un maz iesaistās tiešās kaujās, LTV raidījumā “Šodienas jautājums” komentēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (“Stratcom”) vadītājs Jānis Sārts.

Arī Krievijas panākumus šajā karā viņš vērtēja kritiski: “Mēs visi nepamanījām – bija mēģinājums radīt otro uzbrukumu vilni. (..) Bija gan vietas, kur intensīvāk [notika uzbrukumi]. Bet mēs redzējām, ka spēju realizēt nebija.”

Sārts gan norādīja, ka Krievijai vēl ir iespējas kustēties uz priekšu Ukrainas dienvidos, taču ne ziemeļos un austrumos.


16.03.2022 21.23

Krievijas karaspēks ar artilēriju apšaudījis civiliedzīvotājus, kuri evakuējās no Mariupoles uz Zaporižju, ziņo Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs.

Ir mirušie un ievainotie, arī bērni. Cilvēki apšaudīti ar reaktīvajiem daudzstobru mīnmetējiem "Grad", vēsta ģenerālštābs.

Tāpat arī Zaporižjas apgabala militārās administrācijas vadītājs Aleksandrs Staruhs ziņo, ka šodien ap pulksten 16.00 Stepnogorskas apgabalā Krievijas karaspēks ar smago artilēriju apšaudīja civiliedzīvotāju kolonnu, kas virzījās pa šoseju Zaporižjas virzienā, vēsta LETA.

Viņš vēsta, ka bojāgājušo nav, un pagaidām zināms par pieciem ievainotajiem, arī vienu bērnu, kura stāvoklis ir smags.


16.03.2022 20.42

Kijivas apgabala iedzīvotājs Sergejs Perebeinis karā zaudējis sievu un divus bērnus, kas gāja bojā, kad viņus nogalināja Krievijas okupācijas spēku raidītais mīnmetēja lādiņš.

“Es gribu, lai visa pasaule ieraudzītu, kas notiek Ukrainā, cik nelietīgi mūs nogalina,” stāsta Sergejs.

“Es neesmu nacionālists, kaut kāds “banderovietis”. Esmu parasts Ukrainas pilsonis, krievvalodīgais, dzīvoju un domāju krievu valodā. Mūs iznīcina kā nāciju.”


16.03.2022 19.39

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļjaks atvēsinājis cerības, ko radīja laikraksta "Financial Times" publikācija, kas vēstīja par ievērojamu progresu Krievijas un Ukrainas miera sarunās.

Podoļjaks skaidro, ka "Financial Times" publicētā informācija esot vienošanās melnraksts, kurā izklāstītas Krievijas prasības, bet Ukrainai ir savas prasības. Ukraina pieprasa karadarbības pārtraukšanu, Krievijas karaspēka izvešanu un drošības garantijas no vairākām valstīm.


16.03.2022 19.29

Trešdien ir termiņš, līdz kuram Krievijai bija jāveic 117 miljonu eiro ārējā parāda procentu maksājums. Kā ziņo "Wall Street Journal", Krievija paziņojusi, ka maksājumu ir veikusi, bet nezina, vai tas sankciju dēļ tiks realizēts.

Ja tas neizdodas un Krievija, kā iepriekš draudējusi, samaksā rubļos, tas automātiski nozīmētu Krievijas defoltu.  Bet, ja maksājums netiek veikts vispār, tad valstij tiek dotas vēl 30 dienas laika maksājumu veikt. Lai gan, kā BBC norāda eksperti, Krievijas defolts tiešas būtiskas sekas neradīs, tam būs milzīga simboliska nozīme.


16.03.2022 19.27

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks vēsta, ka no gūsta ir atbrīvots Melitopoles pilsētas mērs Ivans Fedorovs, kuru iepriekš bija nolaupījuši Krievijas okupācijas spēki.


16.03.2022 18.58

Ukrainas pilsētas Mariupoles pašvaldība ziņo, ka Krievijas okupācijas spēki trešdien nometuši īpaši jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēku. Teātra bumbu patvertnē tobrīd slēpušies simtiem cilvēku. Pašlaik nav iespējams piekļūt ēkas gruvešiem, lai noskaidrotu, cik lielus upurus prasījis uzbrukums.

Krievijas Aizsardzības ministrija noliegusi, ka Krievijas aviācija trešdien būtu bombardējusi objektus Mariupoles teritorijā. Krievija apgalvo, ka teātra ēku esot uzspridzinājuši "nacionālistu bataljona "Azov" kaujinieki". Krievija regulāri izplata šādus apgalvojumus, apsūdzot "ukraiņu nacionālistus" par slēpšanos civiliedzīvotāju vidū.


16.03.2022 18.44

Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ierosinājis pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā, ziņu aģentūrai DPA atklājuši vairāki avoti.

Diplomāti neatklāja plašāku informāciju par šo ierosinājumu, bet uzsvēra, ka Krievija nevar gaidīt no NATO savulaik labā ticībā izteikto nodomu ievērošanu, jo iebrukums Ukrainā ir pilnībā mainījis drošības situāciju Eiropā.

Iepriekš Latvijas prezidents Egils Levits pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju.


16.03.2022 18.41

Krievijā valdošās partijas “Vienotā Krievija” pārstāvis Andrejs Turčaks paudis sašutumu par Starptautiskās Šaha federācijas (FIDE) lēmumu nepielaist Krievijas un Baltkrievijas šaha izlases starptautiskām sacensībām.

FIDE prezidents ir bijušais Krievijas vicepremjers Arkādijs Dvorkovičs. Turčaks viņu faktiski nosaucis par “piektās kolonnas pārstāvi” un “nacionālo interešu nodevēju”.

“Kamēr vieni Krievijas pilsoņi ar ieročiem rokās cīnās par dzimteni un Krievijas tautu, citi pēc būtības ir nostājušies ienaidnieka pusē un darbojas viņu interesēs,” apgalvo fašistiskās Kremļa ideoloģijas sludinātājs Turčaks.


16.03.2022 18.02

ANO Starptautiskā tiesa pieprasa, lai Krievija nekavējoties izbeidz uzbrukumu Ukrainai.

“Krievijas Federācijai ir nekavējoties jāaptur militārās operācijas, ko tā uzsākusi 2022. gada 24. februārī Ukrainas teritorijā,” teikts tiesas paziņojumā. Lēmums pieņems ar 13 balsīm par un divām balsīm pret.

ANO Starptautiskās tiesas lēmums
ANO Starptautiskās tiesas lēmums

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šo ANO tiesas lēmumu raksturojis kā "pilnīgu Ukrainas uzvaru". "Krievijai nekavējoties ir jāpilda šis rīkojums. Tā ignorēšana vēl vairāk izolēs Krieviju," raksta Zelenskis.


16.03.2022 17.50

Ukraiņu kaķis Stepans, kuram sociālajā tīklā “Instagram” ir vairāk nekā miljons sekotāju, ar savu saimnieci veiksmīgi izkļuvuši no Krievijas okupācijas spēku apšaudītās Harkivas pilsētas. Viņi ar vilcienu devušies uz Ļvivu, no kurienes nokļuvuši Polijā. Pēc tam ar Pasaules influenceru un blogeru asociācijas palīdzību Stepans ar saimnieci nokļuvis Francijā, kur cer sagaidīt kara beigas un iespēju atgriezties dzimtenē.

“Šobrīd ar mums viss ir kārtībā. Mēs ļoti pārdzīvojam par saviem tuviniekiem Ukrainā un centīsimies palīdzēt mūsu valstij ar visu, kas vien ir mūsu spēkos.”

 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

A post shared by Степан (@loveyoustepan)


16.03.2022 17.36

Ukrainas Ārlietu ministrija uzsver, ka Ukraina neatzīst pirms astoņiem gadiem, 2014. gada 16. martā, Krimā sarīkotā “referenduma” rezultātus, ko Krievija izmantoja, lai pasludinātu Krimu par savu teritoriju.

“Mēs atgūsim Krimu un katru mūsu zemes gabalu, ko pagaidām okupējusi Krievija. Mēs sauksim Krieviju un tās vadību pie atbildības par visiem noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā,” sola Ukrainas Ārlietu ministrija.


16.03.2022 17.04

Vairāku NATO valstu aizsardzības ministri, kas trešdien pulcējušies sanāksmē Briselē, atturīgi vērtēja Polijas aicinājumu aliansei nosūtīt uz Ukrainu bruņotu miera uzturētāju misiju. Vienlaikus izskanēja solījumi turpināt piegādāt ieročus, lai gan Krievija par to izteikusi draudus.

Līdz šim NATO ir noraidījusi iespēju sākt militāru intervenci, bažījoties par tiešu konfrontāciju ar Krieviju, kas var novest arī pie kodolkara. Tomēr NATO sabiedrotie sūta Ukrainas bruņotajiem spēkiem ieročus, arī kaujās tik ļoti nepieciešamās pārvietojamās prettanku un pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Igaunijas aizsardzības ministrs Kalle Lānets atzina, ka miera uzturēšanas misija varētu būt viena no iespējām, tomēr ”ir jāizskata visas iespējas, kā palīdzēt Ukrainai". Lānets piebilda, ka miera uzturētāju izvietošanai būtu nepieciešams ANO Drošības padomes apstiprinājums, bet Krievijai tajā ir veto tiesības.

Nīderlandes aizsardzības ministre Kajsa Olongrena uzskata, ka par to ir pāragri runāt. Viņasprāt, vispirms ir jāpanāk pamiers, Krievijas karaspēka izvešana, vienošanās starp Ukrainu un Krieviju.

NATO aizsardzības ministri atturīgi vērtē ierosinājumu sūtīt alianses miera uzturētājus uz Ukrainu
00:00 / 00:32
Lejuplādēt

16.03.2022 16.58

Kā vēsta laikraksts “Financial Times”, Krievijas un Ukrainas miera sarunās esot vērojams būtisks progress. Abas puses risina sarunas par 15 punktu miera plānu. Tas paredz karadarbības apturēšanu un Krievijas spēku izvešanu no Ukrainas, ja Ukraina piekritīs neitrālas valsts statusam un atsevišķiem ierobežojumiem, kas skartu tās bruņotos spēkus.

Saskaņā ar vienošanās plānu Ukrainai būtu jāatsakās no vēlmes kļūt par NATO dalībvalsti, kā arī jāapsola Krievijai, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu karaspēka bāzes un ieroči. Ukraina saņemtu drošības garantijas no sabiedrotajiem, piemēram, ASV, Lielbritānijas un Turcijas.


16.03.2022 15.49

Ukrainas galvaspilsētā Kijivā jau vairāk nekā 200 bumbu patvertnēs ir pieejams “Wi–Fi” tīkla pieslēgums. Šo pakalpojumu nodrošina 19 firmas, kas nodarbojas ar interneta pieslēgšanu.


16.03.2022 15.38

“BMW” un “Volkswagen” autobūves rūpnīcām Eiropā nācies uz laiku pārtraukt darbu, jo karadarbības dēļ no Ukrainas rūpnīcām nav iespējams saņemt kabeļus, kas nepieciešami automašīnu ražošanā. Par to vēsta laikraksts “Financial Times”. Laikraksts norāda, ka katrā automašīnā ir kabeļi gandrīz piecu kilometru garumā, bet tagad automašīnu salikšana bez Ukrainā ražotām detaļām kļuvusi ļoti sarežģīta.


16.03.2022 15.23

Krievija trešdien tika oficiāli izslēgta no Eiropas Padomes, liecina organizācijas izplatītais paziņojums. Krievija šai organizācijai bija pievienojusies 1996. gadā.

1949. gadā dibinātā Eiropas Padome apvieno gandrīz visas Eiropas valstis (organizācijā pēc Krievijas izslēgšanas palikušas 46 dalībvalstis). Organizācijas mērķis ir stiprināt cilvēktiesības, demokrātiju un likuma varu Eiropā.

Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes nozīmē, ka Krievijas iedzīvotāji vairs nevarēs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzībām pret Krievijas valsti.

Tāpat šis lēmums, iespējams, paver ceļu nāvessoda atjaunošanai Krievijā. Eiropas Padomes statūti aizliedz nāvessoda piespriešanu un izpildīšanu; šī iemesla dēļ organizācijas dalībvalstu vidū nav Baltkrievijas, kas šobrīd ir vienīgā valsts Eiropā, kur joprojām tiek izpildīti nāvessodi.


16.03.2022 15.20

Itālijas valdība vēsta, ka Sardīnijas salā konfiscēts nekustamais īpašums, kas pieder Krievijas oligarham Pjotram Avenam. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Avens tika iekļauts Eiropas Savienības sankciju sarakstā.

Avenam piederēja trešdaļa no konfiscētā īpašuma, viņa daļas vērtība bijusi ap četri miljoni eiro, ziņo “Reuters”. Pagaidām nav zināms, kam pieder pārējās daļas.


16.03.2022 15.10

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzrunā ASV Kongresa deputātus.

Zelenskis ļoti emocionālā uzrunā atsaucās uz Pērlhārboru un 2001. gada 11. septembra terora aktiem. Viņš aicināja ASV Kongresu darīt vairāk, lai palīdzētu Ukrainai cīņā pret Krieviju.

"Es aicinu jūs darīt vairāk. Jaunas sankcijas nepieciešamas nepārtraukti, katru nedēļu, līdz Krievijas militārā mašīna apstāsies. Tās jāpiemēro visiem, uz kuriem balstās šis netaisnīgais režīms. Mēs ierosinām ASV noteikt sankcijas visiem Krievijas Federācijas politiķiem, kuri arvien ieņem amatus un nepārrauj saites ar tiem, kas ir atbildīgi par agresiju pret Ukrainu. No Valsts domes deputātiem līdz pēdējai amatpersonai, kurai trūkst morāles valsts terora pārtraukšanai. Visām amerikāņu kompānijām ir jāatstāj Krievija un jāpadzen tā no sava tirgus, jo tas ir pārpludināts ar mūsu asinīm," sacīja Ukrainas prezidents.

Taču viņš arī atzina, ka lūgtā “debesu slēgšana” var nenotikt. Ja tas ir pārāk daudz prasīts, Zelenskis piedāvāja alternatīvu: “Dodiet mums aizsardzības sistēmas – S300 un citas līdzīgas sistēmas. (..) Lidmašīna, kas var palīdzēt Ukrainai, palīdzēs Eiropai.”

ASV prezidents Džo Baidens paziņoja par papildu 800 miljonu dolāru palīdzību Ukrainai.

Tas palielinātu pagājušajā nedēļā vien paziņoto kopējo summu līdz vienam miljardam ASV dolāru. Tajā iekļauta nauda pretgaisa aizsardzības ieročiem.


16.03.2022 15.03

Krievijas varasiestādes asi vēršas pret jebkādiem pretkara protestiem, apcietinot iedzīvotājus, kas iziet ielās ar pretkara plakātiem. Krievijā aizturēti pat cilvēki, kas atnākuši uz piketu ar baltu lapu vai zvaigznītēm vārdu vietā.

Jaunu taktiku izdomājis kāds Irkutskas iedzīvotājs, kas atnācis uz piketu pie apgabala administrācijas ar baltu rozi rokās.

“Baltā roze” bija nevardarbīgās pretošanās kustība, kas Otrā pasaules kara laikā Vācijā vērsās pret nacistisko režīmu. 1943. gadā grupas līderiem izpildīja nāvessodu, ar giljotīnu nocērtot galvu.

2003. gadā telekanāls “ZDF” rīkoja aptauju par visu laiku izcilākajiem vāciešiem. “Baltās rozes” līderi, brālis un māsa Hanss un Sofija Šolli šajā aptaujā ierindojās ceturtajā vietā, saņemot vairāk balsu nekā tādas izcilas personības kā Johans Sebastians Bahs, Johans Volfgangs fon Gēte, Johans Gūtenbergs un Alberts Einšteins.


16.03.2022 14.44

Biznesa izdevuma “Forbes” krievu redakcija saskaitījusi, ka Rietumu uzņēmumi, kas paziņojuši par darbības apturēšanu Krievijā, nodarbina vairāk nekā 200 000 iedzīvotāju. Visvairāk darbinieku strādāja “McDonald’s” (62 000), “PepsiCo” (19 000) un “IKEA” (15 000).


16.03.2022 14.29

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis nācis klajā ar jaunu uzrunu Ukrainas tautai.

Zelenskis atzina, ka tagadējā kara cēloņi meklējami 2014. gadā, kad Krievija bez īpašas Ukrainas un Rietumu pretestības piesavinājās Krimas pussalu.

“Ja toreiz būtu bijis kaut vai mājiens uz tādu pretošanos, kādu mēs izrādām pašlaik... Ja pasaule toreiz būtu reaģējusi kaut vai uz pusi tik asi, kā reaģē tagad... Esmu pārliecināts, ka tad nebūtu bijis ne šī iebrukuma, ne astoņu kara gadu Donbasā,” secina Zelenskis.

“Tas viss radās no Krimas okupācijas. No mūsu vājuma, no Krievijas agresīvās rīcības, par ko bija jāsaņem sods jau 2014. gadā.”

Zelenskis norāda, ka Krievijas karaspēks pašlaik visvairāk izposta tieši tos Ukrainas rajonus, ko uzskatīja par Krievijai draudzīgiem: Donbasu, Ukrainas dienvidu apgabalus un galvaspilsētas Kijivas apkaimi.

Zelenskis secina, ka bez atomieročiem nav tādu ieroču, ko Krievijas okupanti nebūtu izmantojuši pret Ukrainas tautu.

“Lūk, tāda draudzība...” norāda Ukrainas prezidents.


16.03.2022 14.13

Ukrainas mediji vēsta, ka Čerņihivas pilsētā Krievijas okupācijas spēki apšaudījuši civiliedzīvotājus, kas stāvēja rindā pēc maizes. Uzbrukumā nogalināti vismaz 10 civiliedzīvotāji.


16.03.2022 14.06

Maskavā no veikalu plauktiem pazuduši ne tikai dažādi pārtikas produkti, piemēram, cukurs un griķi, bet arī sieviešu higiēnas preces, raksta biznesa izdevuma “Forbes” krievu redakcija.

Tas tiek skaidrots ar piegādes problēmām un pircēju ažiotāžu, jo sievietes pērkot uzreiz pa 20, 30 iepakojumiem. Pēc tam paketes tiekot tirgotas internetā, kur par vienu paciņu prasa līdz pat 1000 rubļu (ap 8 eiro), bet dažviet pat 3000 rubļu (24 eiro).

Higiēnas preču ražotāji skaidro, ka politiskās situācijas dēļ aizkavējušās piegādes, daudzas preces iestrēgušas uz robežas.


16.03.2022 13.55

Krievijas autobūves uzņēmums “AvtoVAZ” paziņojis, ka uzņēmuma darbiniekiem būs jādodas atvaļinājumā no 4. līdz 24. aprīlim. Iepriekš šāds atvaļinājums bija plānots vasaras vidū, bet tagad pārcelts uz pavasari. Šis lēmums tiek skaidrots ar to, ka radušās lielas problēmas ar auto ražošanā nepieciešamo elektronikas detaļu piegādi.

“AvtoVAZ” ietilpst “Renault” koncernā, uzņēmuma rūpnīcās Iževskā un Toljati tiek ražoti ne tikai krievu “Lada” automobiļi, bet arī “Renault”, “Nissan” un “Datsun” automašīnas.

Pēc tam, kad Krievija sāka iebrukumu Ukrainā, daudzas Rietumu autobūves firmas ir aizgājušas no Krievijas tirgus.


16.03.2022 13.42

Krievijas neatkarīgā laikraksta “Novaja gazeta” redakcija paziņojusi, ka atsāks publicēt rakstus par karadarbību Ukrainā. Iepriekš redakcija bija pieņēmusi lēmumu pārtraukt šādu materiālu publicēšanu, jo Krievijas varasiestādes patiesas informācijas izplatīšanu raksturo kā “viltus ziņas”, par ko draud līdz pat 15 gadu cietumsods.

Kremļa spiediena dēļ kopš kara sākuma jau slēgti tādi neatkarīgie izdevumi kā telekanāls “Doždj” un radiostacija “Eho Moskvi”.

“Krievijas žurnālistikai tiek izrauti pēdējie zobi. Taču tai ir brīnišķīga spēja izaudzēt jaunus,” uzsver “Novaja gazeta” redakcijas pārstāvis Ņikita Kondratjevs.


16.03.2022 13.32

Hakeri uzlauzuši Ukrainas telekanāla “Ukraina 24” slīdošo ziņu lenti, kurā it kā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska vārdā ukraiņu karavīri aicināti nolikt ieročus un pārtraukt pretošanos. TV kanāls apstiprina, ka notikušais ir ienaidnieka hakeru provokācija. To komentējis arī pats Zelenskis, kurš uzsver, ka aicina tieši Krievijas karavīrus nolikt ieročus un atgriezties dzimtenē.


16.03.2022 13.14

Ukrainas prezidenta padomnieks Mihails Podoļjaks komentējis Krievijas priekšlikumus par Ukrainas kā “demilitarizētas, neitrālas valsts” statusu pēc Austrijas un Zviedrijas modeļa.

“Ukraina pašlaik ir tiešā kara stāvoklī ar Krievijas Federāciju. Tādēļ modelis var būt tikai “Ukrainas” un pamatots ar juridiskām drošības garantijām. Nekādu citu modeļu vai variantu nevar būt,” uzsver Podoļjaks.

Viņš norāda, ka Ukraina nekad nav uzbrukusi vai gatavojusies uzbrukt kaimiņvalstīm, kā to pašlaik dara Krievija.

“Tieši tādēļ Ukrainai šodien ir vajadzīgs spēcīgs sabiedroto loks ar skaidri definētām drošības garantijām,” norāda Podoļjaks.


16.03.2022 12.55

Starptautiskā Šaha federācija (FIDE) paziņojusi, ka Krievijas un Baltkrievijas šaha izlasēm būs liegta iespēja piedalīties FIDE komandu turnīros. Individuāli šo valstu šahistiem būs iespēja spēlēt turnīros kā neitrāliem spēlētājiem, zem FIDE karoga. Šāds lēmums pieņemts, ņemot vērā Starptautiskās olimpiskās komitejas rekomendācijas saistībā ar Krievijas un Baltkrievijas atstādināšanu no starptautiskiem turnīriem.

FIDE prezidents ir Krievijas uzņēmējs Arkādijs Dvorkovičs, kurš savulaik bijis Krievijas vicepremjers. Dvorkovičs kā FIDE prezidents aicinājis izbeigt karu Ukrainā, bet neatkarīgie Krievijas mediji norāda, ka vienlaikus viņš kā inovāciju fonda “Skolkovo” priekšsēdētājs nosodījis “bezjēdzīgās” sankcijas pret Krieviju.


16.03.2022 12.47

Krievijas lielpilsētas Novosibirskas pilsētas domes opozīcijas deputāte Helga Pirogova trešdien ieradusies uz domes sēdi zilā blūzē un ar dzeltenu saulespuķu galvasrotu, kas kopā veido Ukrainas karoga krāsas.

“Sesijā šodien cirks. Priekšsēdētājs neievēro reglamentu, viņa vietnieki bļauj, pieprasa atņemt man telefonu un izdzīt no sēdes,” raksta Pirogova.


16.03.2022 12.29

Krievijas delegācijas vadītājs sarunās ar Ukrainu Vladimirs Medinskis paziņojis, ka Krievijas mērķis esot panākt, lai Ukraina kļūtu par “mierīgu un neitrālu valsti”, kas nav “NATO placdarms”.

Krievijas amatpersonas regulāri izplata melīgus apgalvojumus, ka Ukraina sadarbībā ar NATO gatavojas uzbrukt Krievijai.

Medinskis apgalvo, ka Krievija piedāvā Ukrainai saglabāt neitrālas valsts statusu pēc “Austrijas un Zviedrijas neitrālas demilitarizētas valsts” modeļa. Šādai valstij būtu sava armija un jūras kara flote, bet tā nebūtu pievienojusies nekādām aliansēm.

Domājams, ka šīs prasības nebūs pieņemamas Ukrainai, kas par savu mērķi izvirzījusi pievienošanos Eiropas Savienībai un NATO.


16.03.2022 12.06

Ankarai turpinot uzņemties vidutāja lomu sarunās par pamieru starp Ukrainu un Krieviju, Maskavā šodien viesojas Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu. Kijivā viņš viesosies rīt.


16.03.2022 11.40

Krievijas spēki apšaudījuši televīzijas torni Vinnicā, pēc kā pilsētā pārtrūkusi televīzijas apraide, pavēstīja Ukrainas Speciālo sakaru un informācijas aizsardzības dienestā.


16.03.2022 11.29

Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko pavēstījis, ka kritis vēl viens, jau ceturtais, Krievijas armijas ģenerālis – ģenerālmajors Oļegs Mitjajevs, vēstīja BBC.

Mijtajevs esot kritis Mariupolē.

BBC norādīja, ka nevar pie neatkarīgiem avotiem pārbaudīt šos apgalvojumus, un Maskava šādu faktu vēl nav komentējusi.

To, ka kaujās kritis vēl viens Krievijas ģenerālis, nakts uzrunā vēstīja arī prezidents Volodimirs Zelenskis.

Tiek uzskatīts, ka iebrukumu Ukrainā kopumā vada aptuveni 20 ģenerālmajori.


16.03.2022 11.03

Zaporižjas apgabala administrācijas pārstāvis Aleksandrs Staruhs norādīja, ka pirmo reizi Zaporižjā bombardēti civilās infrastruktūras objekti.

Iepriekš tika ziņots, ka Zaporižjas stacijā notika sprādziens, taču Staruhs vēstīja, ka tas bija raķetes trieciens.

"Saskaņā ar sākotnēju informāciju neviens nav gājis bojā. Otra raķete tika raidīta Botāniskā dārza rajonā," viņa "Telegram" kanālā vēstīto citēja Ukrainas mediji.

BBC vēstīja, ka nevar operatīvi gūt apstiprinājumu šai informācijai.


16.03.2022 10.54

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņojis, ka parādījušās cerības par kompromisu sarunās ar Ukrainu.

"Es koncentrējos uz vērtējumiem, ko snieguši mūsu sarunu vedēji. Viņi norādīja, ka sarunas nav vieglas acīmredzamu iemeslu dēļ, bet ir zināma cerība uz kompromisu," atsaucoties uz telekanālu "PBK", vēstīja "Interfax-Ukraine".

Kā zināms, sarunu ceturtais raunds starp abu valstu pārstāvjiem rit jau no pirmdienas.

Arī Ukrainas delegācijas pārstāvis Mihailo Podoļaks vakar vakarā vēstīja, ka sarunas turpināsies 16. martā, tās ir sarežģītas, taču ir "vieta kompromisam".


16.03.2022 10.15

Vācijas bijušā kanclera Gerharda Šrēdera centieni darboties kā vidutājam starp Maskavu un Kijivu bijuši nesekmīgi, atzina Ukrainas vēstnieks Vācijā Andrijs Melniks.

"Mums šī lieta ir pilnībā izbeigta,"

ziņu aģentūrai DPA sacīja diplomāts.

"Ukrainas skatījumā tālākām sarunām ar Šrēderu nav jēgas. Protams, ir skumji novērot, ka viss beidzies ar neko," teica vēstnieks.


16.03.2022 10.01

Krievijas spēki ieņēmuši slimnīcu Mariupolē, kur ķīlniekos nonākuši aptuveni 500 cilvēki, vēstīja "Sky News".

Ukrainas premjerministra vietniece Olha Stefanišina norādīja, ka Krievijas karaspēks šauj no sagrābtās slimnīcas, tādējādi apdraudot humāno koridoru, kas izveidots iedzīvotāju evakuācijai no pilsētas, kurā apstākļi CNN korespondentiem raksturoti kā "nepanesami".

Līdz šim no Mariupoles izkļūt izdevies ap 20 000 civiliedzīvotāju.

Stefanišina uzsvēra, ka arī šodien tiks mēģināts atvērt humāno koridoru.


16.03.2022 09.40

Ukrainas ostas pilsētai Odesai pietuvojušās trīs Krievijas karakuģu grupas, ziņo britu laikraksts "Naval News", atsaucoties uz ekspertu ziņām un satelītattēliem.

Odesas virzienā devušies vismaz 14 Krievijas kuģi trijās grupās.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs jau svētdien brīdināja, ka ienaidnieks gatavojas izsēdināt desantu Odesas pilsētā un apgabalā. Odesas mērs pirms tam izteicās, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt pilsētu.


16.03.2022 08.48

Ukrainas medijos vēstīts, ka Krievijas karakuģis apšaudījis Tuzlas ciemu dienvidrietumos no Odesas. Sprādziens fiksēts arī Zaporižjas stacijā, un vietējās amatpersonas informēja, ka notikušā apstākļi tiek skaidroti.

Trešdienas rītā lādiņa šķembas skārušas dzīvojamos namus Kijivā, no kurienes evakuēti cilvēki. Divi civiliedzīvotāji cietuši.


16.03.2022 07.51

Viens no ukraiņu pārstāvjiem sarunās ar Krieviju Mihailo Podoļaks norādījis, ka abām pusēm ir principiālas viedokļu atšķirības, taču sarunas šodien, 16. martā, tiks turpinātas. Pēc viņa vārdiem, sarunas virzās uz priekšu ļoti smagi, taču joprojām esot vieta arī iespējamiem kompromisiem.


16.03.2022 07.36

Notiekošais Ukrainā kalpoja kā sava veida saliedēšanas rīks daļai sabiedrības Moldovā, kur cilvēki nevarēja izšķirties – "skatīties Rietumu vai Austrumu virzienā", intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas vēstnieks Moldovā Uldis Mikuts.

"Tas bijis acu atvēršanas elements,"

viņš sacīja.

Vaicāts, vai jūtas droši Moldovā, kas atrodas kaimiņos Ukrainai, Mikuts norādīja: "Jūtamies droši, panikai nav pamata, bažām nav pamata. Protams, sadarbojamies ar Moldovas iestādēm, esam pārliecināti, ka arī šejienes dienesti nopietni vēro situāciju un informāciju sniedz arī mums."


16.03.2022 07.06

Ukrainas iekšlietu ministrs Deniss Monastirskis pavēstījis, ka atmīnēšanas darbi vietās, kur norisinājās kaujas starp Krievijas iebrucēju un Ukrainas karaspēkiem, var ilgt vairākus gadus un Ukrainai pavisam noteikti vajadzēs citu valstu palīdzību.

"Neviena jebkura tipa objekta atjaunošana nav iespējama bez atmīnēšanas etapa,"

Monastirski citēja Ukrainas mediji.

Viņš pauda, ka ir acīmredzams – ar tiem spēkiem, kas ir Ukrainas glābējiem, būs par maz, lai to izdarītu iespējami īsā laikā, tāpēc jau tagad tiek domāts par palīdzību no citām valstīm, tostarp Eiropas Savienības, ASV un Lielbritānijas.


16.03.2022 06.24

Francijas prezidents Emanuels Makrons piedāvājis patvērumu Krievijas televīzijas "Pirmā kanāla" redaktorei Marinai Ovsjaņņikovai, kura tiešajā ēterā protestēja pret karu Ukrainā. Viņš šo jautājumu arī pārrunāšot ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.


16.03.2022 06.22

Japāna aizliegusi virkni preču un tehnoloģiju eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju.

Laikraksts "Japan Today" vēstīja, ka kopumā aizlieguma sarakstā iekļauti 266 preču un 26 tehnoloģiju veidi. Sarakstā ir pusvadītāji, sakaru ierīces, naftas pārstrādes iekārtas u.c.

Japāna arī aizliegusi jebkādas darījuma attiecības ar virkni militāru organizāciju un uzņēmumu Krievijā un Baltkrievijā.

Par principiālu lēmumu ieviest sankcijas Japāna paziņoja jau pirmajās Krievijas iebrukuma dienās, bet tagad publicējusi detalizētāku informāciju.


16.03.2022 05.58

Krievijas karakuģi šonakt apšaudījuši Ukrainas piekrasti Odesas apgabalā. Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Heraščenko sociālajos tīklos pavēstīja, ka Krievijas armija piekrasti no kuģiem apšaudīja ar raķetēm un artilēriju.

Izšauts milzīgs daudzums munīcijas no liela attāluma, un tā mērķis bijis pārbaudīt krasta apsardzes sistēmu. Tomēr pretiniekam neizdevās sasniegt gaidīto rezultātu.


16.03.2022 05.52

Ik minūti 55 Ukrainas bērni kļūst par bēgļiem.

"Tas nozīmē, ka teju ik sekundi viens Ukrainas bērns kļuvis par bēgli,"

pavēstījis Apvienoto Nāciju Starptautiskais Bērnu aizsardzības fonds (UNICEF).
 


16.03.2022 05.12

ASV Senāts mudina izmeklēt Krievijas līdera Vladimira Putina pastrādātos kara noziegumus Ukrainā, teikts vienbalsīgi pieņemtajā rezolūcijā.

"Mēs visi, demokrāti un republikāņi šajā palātā, kopīgi paziņojam, ka Vladimirs Putins nevarēs izvairīties no atbildības par zvērībām, kuras paveicis pret Ukrainas tautu," pirms balsojuma sacīja demokrātu pārstāvis Čaks Šumers.


16.03.2022 05.12

Ukrainas premjers Deniss Šmihaļs rēķinās, ka Ukrainas atjaunošana pēc kara tiks finansēta arī no ārvalstīs iesaldētajiem Krievijas finanšu līdzekļiem.

Tiešie Krievijas iebrukuma zaudējumi jau lēšami 500 miljardu dolāru apmērā, un

Ukraina cer, ka šos zaudējumus kompensēs ar reparācijām no Krievijas,

kā arī sabiedroto finansiālās palīdzības, sacīja Šmihaļs, tiekoties ar Polijas, Čehijas un Slovēnijas premjeriem.


16.03.2022 05.12

Teju visā Ukrainā šonakt skanējusi gaisa trauksme  – no Poltavas līdz Ļvivai, no Kijivas līdz Odesai.


16.03.2022 05.11

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka aizvadītās diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem, kas atrodas valsts austrumos, evakuēti gandrīz 30 000 cilvēku.


16.03.2022 05.11

Pēc Polijas, Čehijas un Slovēnijas ministru prezidentu vizītes Kijivā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aicināja arī citu draudzīgo valstu politiķus apmeklēt Ukrainas galvaspilsētu.

"Es aicinu visus Ukrainas draugus apmeklēt Kijivu. Te varbūt nav droši, tā tas ir, jo mūsu debesis Krievijas raķetēm un lidmašīnām nav slēgtas. Lēmums par mūsu gaisa spēku arsenāla paplašināšanu vēl nav pieņemts. Mēs nesaņēmām lidmašīnas. Bet! Jūs droši zināt, ka visu pasaules cilvēku skatieni patlaban ir pievērsti mūsu galvaspilsētai, ukraiņiem, un katrs, kurš ir ar mums, saņems ne tikai mūsu pateicību, bet arī citu pasaules tautu pateicību, katrs, kurš ar mums, var kļūt par īstu varoni," kārtējā videouzrunā naktī uz trešdienu sacīja Zelenskis.


Krievijas iebrukums Ukrainā: bēgļu skaits pārsniedzis trīs miljonu robežu. 15. marta teksta tiešraides arhīvs.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti