Neilgi pirms aiziešanas svētku brīvdienās Somijas parlaments pieņēmis vēsturiskas izmaiņas likumā par tiesībām uz bērna vietu pirmskolas izglītības iestādē. Līdz šim Somijas pašvaldību pienākums bija nodrošināt bērnudārza vietu katram pirmsskolas vecuma bērnam, taču jaunais likums dod iespēju šo saistību apiet. Tiesības uz bērnudārza vietu likums ierobežos tiem bērniem, kuru viens no vecākiem ir bezdarbnieks, nepilnas dienas students vai ir mājās kāda jaunāka bērna kopšanas atvaļinājumā. Šādu vecāku bērniem pirmsskolas izglītības iestādē nodrošināmas tikai 20 stundas nedēļā.
Likums stāsies spēkā jau 2016.gada sākumā.
Tāpat jaunās izmaiņas likumā ļauj pašvaldībām celt cenas rīta un pagarinātajām pēcpusdienu grupu nodarbībām skolas vecuma bērniem. Pašvaldībās, kur jaunais likums tiks ņemts vērā, vecākiem var nākties maksāt divas reizes vairāk nekā līdz šim.
Jaunie ierobežojumi jau raisījuši bažas bērnu tiesību uzraugos, ārstos un pedagogos, jo
jaunā kārtība vissmagāk skars jau tā no socializēšanās izolētos nabadzīgos bērnus, kā arī bērnus, kuru ģimenēs tiek runāts citās valodās.
Pašvaldībām ir ļauts likumu apiet, ja vien pašvaldība var to atļauties. Likums visjūtamāk ietekmēs nabadzīgās pašvaldības, kur finanšu trūkuma dēļ nevarēs atļauties apmaksāt, piemēram, bezdarbnieku bērnu gaitas pirmsskolas izglītības iestādēs.
Piemēram, Helsinku pilsētas pašvaldībā pagaidām ir nolemts izmaiņas neieviest. Helsinkos bērndārznieku gaitas varēs turpināt gan bezdarbnieku, gan nepilnas dienas studentu bērni. Viena bērndārznieka izmaksas pašvaldības pirmsskolas iestādē Somijā ir aptuveni 1000 eiro mēnesī.
Pret likuma grozījumiem balsojušās opozīcijas partijas jaunās izmaiņas sauc par labklājības valsts beigu sākumu. Tās atgādina, ka pirmsskolas izglītības iegūšanas iespēja nozīmē vienlīdzīgu bērnību visiem bērniem Somijā, kas nedrīkstētu būt atkarīga no vecāku nodarbinātības situācijas vai stāvokļa sabiedrībā.
Likums tika pieņemts, neskatoties uz daudzu speciālistu brīdinājumiem. Tiek paustas bažas, ka ierobežojumi tikai palielinās klientu skaitu un izdevumus bērnu aizsardzībā, kā arī bērnu psihiatrijā.
Nacionālā veselības un labklājības institūta pētniecības daļas vadītāja Minna Salmi atgādina aizgājušā gadsimta deviņdesmito gadu ekonomiskās lejupslīdes pieredzi. Toreiz taupīšana uz bērniem vēlāk atsaucās daudzkāršos izdevumos jauniešu garīgās veselības problēmu ārstēšanā un bērnu tiesību aizsardzības augošajā pieprasījumā.
Taupības režīmu Somijā drīz pamanīs ne tikai pašmāju bērni. Decembrī parlaments nobalsoja arī par studiju maksu ieviešanu tiem studentiem, kas nav Eiropas Savienības, Islandes, Lihtenšteinas vai Norvēģijas valstu pilsoņi. Somijas universitāšu izdevumus plānots samazināti par desmitiem miljoniem eiro. Visvairāk no tagadējās somu valdības taupīšanas politikas cietīs Helsinku Universitāte. 1200 universitātes darbiniekus sagaida atlaišana no darba.
