Tartu Universitāte, kas ir viens no centrālajiem un vecākajiem akadēmiskajiem punktiem valstī, tāpat kā citas izglītības iestādes ir atvērtas tikai daļēji un lielā piesardzības režīmā. Jau vairāk nekā nedēļu centrālajā ēkā ir atļauts ierasties mācībspēkiem, un ar šo pirmdienu drīkst nākt arī studenti, bet plašie gaiteņi, telpas pārsvarā joprojām ir tukšas. Pirmo reizi vēsturē slavenajā Tartu Universitātes aulā šogad nebūs arī izlaiduma, un par to studentiem esot visvairāk žēl.
Mācības joprojām notiek attālināti, un tās universitāte nodrošina ap 16 tūkstošiem studentu. "Mēs faktiski vienas nakts laikā pārgājām uz studijām internetā. Jo mums jau teju divdesmit gadu ir šāda mācīšanās pieredze. Ja agrāk 70 procenti no sesijām noritēja attālināti, tad tagad – astoņdesmit. Paveicās arī, ka mums bija attiecīgās tehnoloģijas un speciālistu komanda, kas varēja palīdzēt pasniedzējiem," pauda Tartu Universitātes rektora vietniece Aune Valka.
Tartu Universitātē mācās studenti no vairāk nekā 100 valstīm, un vismaz pagaidām nav plānu, ka jaunajā cēlienā studijas varētu neatsākties. "Mēs plānojam jauno mācību gadu sākt tā, kā tas bija iecerēts – septembra sākumā. Tiem ārzemju studentiem, kuri, iespējams, vēl nevarēs ierasties Igaunijā un, cerams, ka tas neattieksies uz latviešiem, mēs piedāvāsim mācīties attālināti. Bet mēs tomēr ļoti ceram, ka to nevajadzēs darīt visu gadu. Iespējams, ka mums būs jābūt gataviem tā sauktajām hibrīdstudijām, kas nozīmētu, ka daļa kursa grupas būtu šeit, pie mums, bet otra daļa pieslēgtos no tālienes," pauda Valka.
Studentu savienības telpās, kur parasti notiek aktīva rosība, Trīne Tamma ir viena pati. Viņa mēģina noorganizēt studentu savienības vēlēšanas, kas tagad būs krietni sarežģītāk.
"Šīs ir ļoti krasas izmaiņas studentu dzīvēs. Pilnīgi viss ir mainījies. Mēs nenākam uz universitāti. Mēs neredzam savus draugus, pasniedzējus, viss ir internetā. Un ir studenti, kuriem ir ģimenes, un mājās ir jāspēj gan studēt, gan strādāt, gan palīdzēt bērniem," saka Tamma.
To, cik vīrusa epidēmijai var būt nopietnas sekas, Tartu Universitātē labi zina. Jo vēl aprīlī augstskolai piederošajās kopmītnēs atklāja 16 inficēšanās gadījumus un ēku bija spiesti nekavējoši slēgt. Iesaistījās valdība, ēku apsargāja policija, un universitātē iesprostotajiem studentiem piegādāja ēdienu.
Kamēr visa Igaunija turpina cīnīties ar nelūgto ciemiņu, tepat, Tartu Universitātes slimnīcā, aktīvi izmēģina metodi, ar kur varētu ārstēt Covid-19 slimniekus. "Mēs meklējam donorus, cilvēkus, kuriem jau ir bijis Covid-19 un kuri ir atveseļojušies, lai noteiktu antivielu aktivitāti. Un, ja tā ir pietiekami augsta, mēs lūdzam ziedot asins plazmu. Tas notiek Tallinā, asins donoru centrā. Šo plazmu izmantos to pacientu ārstēšanai, kuru veselības stāvoklis ir smags un kurus ir nācies nogādāt slimnīcā. Mēs ceram, ka ar šo metodi mēs samazināsim to smago gadījumu skaitu, kad cilvēki nokļūst intensīvajā terapijā," saka Tartu Universitātes asociētais profesors, anesteziologs Jurijs Karjagins.
Metodi vēl izmēģina, bet tā esot darbojusies iepriekšējo globālo infekciju gadījumos. Saslimušo skaits Igaunijā kopumā pamazām krītas, bet, kā situācija attīstīsies tālāk. arī medicīnas eksperti neuzdrīkstas apgalvot.
"Tagad ierobežojumi pamazām ir atviegloti. Tirdzniecības centri ir vaļā. Drīzumā atvērs baseinus. Cilvēki atkal vairāk satiksies un pulcēsies. Es domāju, ka inficēšanās skaita palielināšanās ir iespējama, bet tikai ceru, ka tas nebūs tik liels vilnis, kā to prognozē daži zinātnieki. Bet, kas notiks rudenī... tās visas joprojām ir spekulācijas gluži kā par laikapstākļiem – varbūt līs, varbūt snigs...” tā Karjagins.
KONTEKSTS:
Jaunais "Covid-19" koronavīruss sāka izplatīties 2019. gada nogalē Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija 2020. gada martā paziņoja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni.
Daudzās valstīs pandēmijas ierobežošanai tika ieviesti stingri pulcēšanas ierobežojumi un noteikta karantīna, bet, situācijai uzlabojoties, dažas valstis ierobežojumus pamazām atceļ. No 15. maija atļauts atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no Lietuvas un Igaunijas, kā arī uz Lietuvu un Igauniju.
