“Zoriks bija suns, kurš varēja pazust, suns, kuru visi Kalamajā pazina. Viņš aizkustināja visus – gan jaunus un vecus, gan igauņus un krievus. Viņš bija sociālās integrācijas punkts,” pauda dzīvnieku glābējs Heiki Valners.
Melnbaltais suns 12 gadus dzīvoja kādā nomaļā Tallinas rajonā un izvairījās no tiešiem kontaktiem ar iedzīvotājiem. Iespējams, viņš neuzticējās cilvēkiem, jo tie bija viņu sāpinājuši.
Raisījās diskusijas par dzīvnieka likteni, un bija ļaudis, kas vēlējās viņu sagūstīt un likvidēt. Tomēr uzvaru guva humānisti, un sunim atrada saimnieku.
Tikai pēc tam cilvēki saprata, cik ļoti viņiem pietrūkst interesantā dzīvnieka, kurš draudzējās ar kaķiem un bija vienlīdz mīļš gan krievu tautības sievietēm gados, gan vietējiem hipsteriem.
Tika savākti līdzekļi, un tagad pie tirdzniecības centra uzstādīts piemineklis, kas veltīts Zorikam un citiem klaiņojošiem dzīvniekiem.
