30 kvadrātmetru plašajā melnā memoriāla sienā ierakstīti 22 000 cilvēku vārdi. Šie cilvēki zaudēja dzīvību komunistu režīma darbības rezultātā. Daudzi no viņiem miruši tālu prom no mājām un apbedīti nezināmā vietā. Šī būs vieta, kur viņus vienmēr atcerēties.
"Ir jauka diena, saule apspīd šīs sienas pusi, mēs esam ābeļu dārzā, bet otrā sienas pusē saules nav. Tur ir 22 tūkstošu cilvēku vārdi, un šis skumjais saraksts nav pabeigts," memoriāla atklāšanā sacīja Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida.
Memoriālam ir divas daļas "Ceļš" un "Dzimtā sēta". Ceļu simbolizē tumšas sienas, kur ierakstīti upuru vārdi. Bet “Dzimtā sēta" ir laukums, ko ieskauj ābeļu dārzs un tas simbolizē mājas. Kompleksā ir arī piemineklis Igaunijas virsniekiem. Tā pakājē deg sveces un gulst vainagi. Šeit sanākušie ļaudis starp upuru vārdiem meklē savus tuviniekus.
"Es meklēju sava vectēva vārdu – Aleksandrs Jošua. Viņš palika Sibīrijā un neatgriezās pie mums. Viņu aizveda atsevišķi, vilcienā tikai vīriešiem, un neko par viņu nezinām," atzina Igaunijas iedzīvotāja Pille Lasa.
Ceturtdien, 23.augustā, aprit 79 gadi kopš Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanas, ar kuru valstis sadalīja PSRS un Vācijas interešu sfērās. Padomju okupācijas laikā no Igaunijas deportēja vairāk nekā 30 000 cilvēku.
