Ir darbadienas pēcpusdiena Kijivā. Tikko noslēgusies kārtējā gaisa trauksme, kas šoreiz noritējusi bez reāliem uzbrukumiem. Kopš gadu mijas, kad Krievija Kijivas virzienā raidīja desmitiem raķetes un dronus, paņemot vairāku cilvēku dzīvības un desmitiem ievainojot, tagad iestājies tāds kā neierasts klusums.
Kijivas iedzīvotāji to izmanto, lai palīdzētu uzbrukumos cietušo īpašumu saimniekiem un sakoptu apkaimi.
"Pārģērbieties, velciet cimdus un strādājiet," smejas Olena. Tā puspajokam, pusnopietni Latvijas Radio korespondenti pie Kijivā smagi izpostītām mājām sagaida brīvprātīgā. Viņa ir viena no vairākiem desmitiem pilsētas iedzīvotāju, kas atsaukusies apkaimes organizācijas aicinājumam doties talkā uz šo vietu Kijivā, kas smagi izpostīta 31. decembra Krievijas raķešu uzlidojumā.
"Tas ir tas, ko es varu izdarīt, lai būtu uzvara. Es nevaru šaut, lai gan ļoti gribas kādreiz," saka Olena.
Krievijas raidītā raķete Vecgada pēdējā dienā tur nodarījusi pamatīgus postījumus. Krītot atlūzām, izdauzīti daudzstāvu dzīvojamās ēkas logi, bet vissmagāk cietušas trīs privātmājas, kuru jumti un sienas daļēji sagrautas.
"Lūk, tajā mājā dzīvoja vīrs, sieva un meitiņa. Vīrs un meitiņa bija pirmajā stāvā, kad trāpīja raķete. Viņi palika dzīvi. Bet sieva bija otrajā stāvā un viņu ar atlūzām nogalināja," zināja stāstīt Jaroslavs.
Māja, kurā bojā gājusi sieviete, ir pieticīgs divstāvu ķieģeļu nams. Raķetes atlūzas izrāvušas vairākus kvadrātmetrus lielu caurumu jumtā.
Apkaimes iedzīvotāji šobrīd dara visu, lai glābtu šo ēku.
To, kas krīt nost, to noceļ no ēkas, bet atlikušo daļu nosegs ar plēvēm, lai lietus un sniegs ēku nebojā. Kāds atvedis arī dēļu kaudzi, lai nostiprinātu jumta daļu.
Vasilijs: Redzat, tagad jau praktiski pabeidzam darbus. Būs vēl pāris mašīnas, un beidzam.
Latvijas Radio: Tas ir tik labi, ka jūs nākat kopā un palīdzat.
Vasilijs: Tā tam ir jābūt, mēs taču esam cilvēki. Ukraina ir draudzīga nācija.
Jaroslavs: Mēs nevaram sēdēt bez darba.
Vasilijs: Jā, palīdzēt nelaimē tā mums ir svēta lieta.
Kamēr vieni sakopj apkaimi, citi rosās sagrauto namu iekšpusē. "Te ir speciālisti – celtnieki. Veiks mājas diagnostiku, vai to varēs rekonstruēt.
Tie visi ir brīvprātīgie. Palīdz visi, kas var, spējīgi, kas māk kaut ko darīt.
Cilvēki atsaucas, brauc šurp un lūdz, lai viņus pieņem darbā palīdzēt," zina teikt Vasilijs.
Starp sanākušajiem ir arī Artjoms, jauns vīrietis spēka gados, tērpies darba drēbēs: "Mana vieta, mans rajons. Taisos palīdzēt." Artjoms tur rosās jau otro dienu un arī iepriekš piedalījies postījumu novēršanā citviet Kijivā un ārpus galvaspilsētas.
"Buča, Černhiva, tur bija daudz. Irpiņa, Hostomeļa – klasika. Tāpēc, ka mēs esam ukraiņi – viens par visiem," saka Artjoms.
Lai arī darbus iekavēja vairākas stundas ilgā gaisa trauksme, padarīt izdevies daudz. Gruvešu kaudzes sakrautas atkritumu maisos un gaida izvešanu, no atlūzām atbrīvots smagāk izpostītais nams, un drīzumā varētu tikt salabotas apakšzemes komunikācijas.
Kamēr vairums sanākušo gaida jaunus darba uzdevumus, sievietes pauzi aicina izmantot, lai sasildītos ar to, ko paši iedzīvotāji sagādājuši talciniekiem.
"Tēja, kafija, karsts ūdens atnests," saka Marija, skaidrojot, kāpēc atnāca palīdzēt: "Tāpēc, ka mana pilsēta, mani līdzgaitnieki… Es vienkārši nevarēju sēdēt malā. Ja es varu kaut kā palīdzēt, tad palīdzēšu."
Marija dzīvo tajā pašā rajonā un dzirdējusi arī sprādzienu, ar kuru sagrautas ēkas: "Briesmīgi. Bija briesmīgi. Mēs ar mammu bijām mājās. Gājām uz koridoru un nogulāmies uz zemes."
Līdzi Marijai uz gruvešu novākšanas talku ieradies arī prāvs bariņš vidusskolnieku. Jaunieši dīdās nepacietībā un priecīgi čalo, kamēr jauni darba uzdevumi vēl nav iedoti.
"Palīdzam sakopt. Bija trauksme, jā, un mūs izdzenāja trauksmes laikā. Gruvešus savācam, stikla vati. Maisus iznesam," pastāstīja jaunieši.
Līdzīgi kā pārējie talcinieki arī jaunieši stāsta, ka palīdzēšanu uzskata par savu pienākumu. Viņi nāk no šīs apkaimes, un trāpīt varēja jebkur. "Gribētos arī, lai tev pēc tam palīdz…" piebilst kāda jauniete.
Krievijas īstenotie raķešu uzbrukumi un sadzīviskās grūtības, kuras nākas pārvarēt ikdienā, nav sašķobījušas viņu vēlmi dzīvot brīvā un demokrātiskā Ukrainā. Šie jaunieši, kuri ir 17 līdz 19 gadus veci, saka, ka noskaņojums viņiem tagad esot kareivīgs.
"Ienaidnieks cenšas mūs iznīcināt, cenšas mūs pārvilināt savā pusē. Bet caur šādām situācijām mums to negribas, mums gribas labāk strādāt savai Ukrainai," saka viena no jaunietēm.
Komentējot iespējamu jaunu uzbrukumu Kijivai, jaunieši pauž apņēmību: "Mēs cīnīsimies! Jā, mēs cīnīsimies."
"Es domāju, ka te nav svarīgs vecums, bet kas tev ir galvā. Vai tu esi gatavs stāvēt par Ukrainu, par savu zemi, par sevi, par saviem cilvēkiem," saka Mikita.
Uz Latvijas Radio korespondentes teikto "Slava Ukrainai!" jaunieši atbild korī: "Varoņiem slava!"
