Vizītē no svētdienas līdz otrdienai paredzētas tikšanās ar Norvēģijas varasiestādēm un vairāku rietumvalstu, tostarp Lielbritānijas, Eiropas Savienības (ES), Francijas, Vācijas, Itālijas un ASV, amatpersonām.
Eiropas Savienība paziņojusi, ka ir sākusi atjaunot "minimālu klātbūtni" Kabulā, lai atvieglotu humānās palīdzības piegādi Afganistānā. ES klātbūtne Afganistānā gan nekādi neesot uzskatāma par talibu valdības atzīšanu.
Afganistānā ir iestājusies humānā krīze, kuru saasināja talibu augustā īstenotā varas pārņemšana, kas pamudināja rietumvalstis iesaldēt starptautisko palīdzību Afganistānai un tās piekļuvi miljardiem ASV dolāru vērtiem aktīviem ārvalstīs.
Afganistāna bija gandrīz pilnīgi atkarīga no ārvalstu palīdzības iepriekšējās ASV atbalstītās valdības laikā, bet darbavietas ir zudušas un lielākā daļa civildienesta ierēdņu mēnešiem nav saņēmuši algas. Talibu režīmu vēl nav atzinusi neviena valsts, un vairums no tām ir satrauktas, ka šis islāmistu grupējums ierobežos afgāņu brīvības.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki 2021. gada augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.
Lai gan “Taliban” solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.
Starptautiskās organizācijas brīdina, ka palīdzības sūtījumu pārtraukšana var izraisīt humāno katastrofu Afganistānā, pusei iedzīvotāju draud bads.
