Pēc pašreizējā Afganistānas ārlietu ministra Amīra Hāna Mutaki teiktā, afgāņu valdības vājināšana nav neviena interesēs.
Ministrs arī aicinājis ļaut Afganistānas bankām normāli strādāt, lai palīdzības organizācijas un grupas, kā arī valdība, var normāli izmaksāt algas saviem darbiniekiem, gan izmantojot savas finansiālās reserves, gan ārvalstu finansiālo palīdzību.
Gan ASV, gan Eiropas Savienība ir solījušas atbalstīt humānās palīdzības sniegšanu Afganistānas iedzīvotājiem, taču nesteidzas piedāvāt tiešu finansiālu atbalstu talibu valdībai, ja nebūs garantijas cilvēktiesību ievērošanai.
Itālijas sarīkotajā virtuālajā G20 valstu samitā otrdien tika nolemts, ka humānās palīdzības sniegšanu Afganistānai koordinēs Apvienoto Nāciju Organizācija.
Eiropas Savienības amatpersonas tikmēr apsolījušas sniegt Afganistānai atbalstu viena miljarda eiro apjomā. Palīdzības mērķis ir novērst milzīgu humāno un sociāli ekonomisko sabrukumu šajā valstī.
"Humānā un sociālekonomiskā situācija Afganistānā ir uz sabrukuma robežas. Saskaņā ar Norvēģijas Bēgļu padomes sniegto informāciju vismaz viens miljons bērnu ir pakļauti riskam nomirt šajā ziemā no bada, ja vien viņi nesaņems atbilstošu palīdzību," brīdināja ES ārlietu vadītājs Žuzeps Borels.
KONTEKSTS:
ASV un starptautiskās koalīcijas spēki augusta beigās noslēdza gandrīz 20 gadu ilgušo misiju Afganistānā. Amerikāņu atkāpšanos savā labā izmantoja islāma fundamentālistu grupējums “Taliban”, kas pārņēma kontroli pār arvien jauniem Afganistānas apgabaliem un augusta vidū bez cīņas ieņēma arī valsts galvaspilsētu Kabulu. Tādējādi visa Afganistāna atkal nonākusi “Taliban” kontrolē.
Lai gan “Taliban” solīja, ka nemēģinās izrēķināties ar režīma pretiniekiem, starptautiskā sabiedrība raizējas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Afganistānā un jauniem ierobežojumiem, kas tiek uzlikti dažādām sabiedrības grupām, it sevišķi sievietēm.
