Tikai dažu dienu laikā Taivāna zaudējusi divus diplomātisko sabiedrotos – Klusā okeāna salu valstis. Vispirms pagājušās nedēļas sākumā Zālamanu salas, bet piektdien – Kiribati.
Abas nolēma izbeigt attiecības ar Taivānu, atzīt komunistisko Ķīnu un ar to dibināt diplomātiskās attiecības. Attiecīgi Taivāna paziņoja, ka diplomātiskās attiecības ar abām Klusā okeāna valstīm tiek sarautas.
Tagad Taivāna nonākusi vēl lielākā diplomātiskā izolācijā, un atlikušas tikai 15 valstis, kas atzīst Taipeju – tai lojālas palikušas pārsvarā nabadzīgas Latīņamerikas un Klusā okeāna valstis. Vienīgā Eiropas valsts, kas joprojām diplomātiski atzīst Taivānu, ir Vatikāns.
Gan komunistiskā Ķīnas Tautas Republika, gan kapitālistiskā Taivāna, kuras oficiālais nosaukums ir Ķīnas Republika, uzstāj, ka pārstāv visu Ķīnu.
Pēc 2. pasaules kara pilsoņu karā nacionālistiskā Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem un aizbēga uz Taivānas salu. Līdz ar to de facto radās divas ķīniešu valstis. Bet de jure komunistisko Ķīnu vispirms atzina tikai komunistiskās valstis. ANO Drošības padomē Ķīnu pirmās pāris desmitgades pārstāvēja tieši Taivānā bāzētā valdība, Pekinas valdība šo lomu pārņēma tikai 1971.gadā.
Un desmitgadēm ejot, augot Ķīnas ekonomiskajam un militārajām spēkam, lielākā daļu valstu, arī ASV un citas rietumvalstis, diplomātiskajās attiecībās no Taipejas pārslēgušās uz Pekinu.
Mūsdienās Taivāna daudzās valstīs pārstāvēta tirdzniecības misiju formātā, tostarp Latvijā. Šīs misijas nav vēstniecības, taču praktiski pilda daudzas diplomātisko pārstāvniecību funkcijas.
Kaut Taivāna joprojām faktiski ir suverēna valsts, Ķīna uzskata salu par savas teritorijas daļu un izvirzījusi mērķi to iekļaut savā sastāvā, ja nepieciešams - ar spēku.
Tādēļ Ķīna paziņoja, ka „augstu novērtē” Zālamana salu un Kiribati lēmumu saraut diplomātiskas saites ar Taivānu un tās uzsākt ar Pekinu. Piektdien jautāts, cik daudz naudas Pekina piedāvāja Kiribati, Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis Gengs Šuangs teica, ka principus un uzticību nevar nopirkt. Tomēr piebilda, ka Kiribati ar Ķīnu pavērsies „nepieredzētas attīstības iespējas”.
Lai panāktu, ka Kiribati nomaina Taipeju pret Pekinu, Ķīna tai piedāvājusi vairākas lidmašīnas un prāmjus, piektdien paziņoja Taivāna. Ārlietu ministrs Džozefs Vu apsūdzēja Ķīnu par centieniem „apspriest un samazināt Taivānas starptautisko klātbūtni”, lai „iznīcinātu Taivānas suverenitāti.”
Taipeja paziņoja, ka Ķīna mēģina Taivānu piespiest pieņemt „viena valsts, divas sistēmas” principu - līdzīgi kā Honkongā.
Ķīna pastiprinājusi centienus diplomātiski izolēt Taivānu, kopš par tās prezidenti 2016. gadā kļuva pret Pekinu kritiski noskaņotā Cai Inveņa – kopš tā laika puses nomainījušas un pie Ķīnas pārgājušas septiņas valstis – Gambija, Santome un Prinsipe, Panama, Burkinafaso, Salvadora, tagad arī Zālamanu salas un Kiribati. Turklāt tuvojas arī komunistiskās Ķīnas dibināšanas 70. gadadiena.
Piektdien pēc salu valsts Kiribati soļa Taivānas prezidente Cai Inveņa nevairījās veltīt tai kritiskus vārdus: „Mēs izsakām nožēlu par Kiribati lēmumu. Viņi ir atteikušies no patiesa drauga, lai kļūtu par Ķīnas šaha kauliņu. Mēs uzskatām, ka tā ir liela kļūda.”
Cai Inveņa notiekošo saistīja arī ar janvārī paredzētajām Taivānas prezidenta vēlēšanām, kurās viņa kandidēs uz otro termiņu amatā, un tās raksturojis kā „cīņu par brīvību un demokrātiju”. Viņa paziņoja, ka Ķīnas mērķis ir ietekmēt vēlēšanu iznākumu. Cai Inveņas galvenais sāncensis ir Hans Kuoju, kurš dod priekšroku attiecību uzlabošanai ar kontinentālo Ķīnu.
