Spriedze Taivānas šaurumā ir pieaugusi līdz augstākajam līmenim pēdējās desmitgadēs pēc ASV Pārstāvju palātas spīkeres Nensijas Pelosi vizītes Taivānā šā mēneša sākumā.
Pēc Pelosi vizītes Ķīna nosūtīja karakuģus un iznīcinātājus ūdeņos un debesīs ap Taivānu, kas Ķīnas sarīkotos manevrus un raķešu izmēģinājumus raksturoja kā gatavošanos iebrukumam.
"Mēs izmantosim jūras un gaisa spēkus un krasta artilēriju, lai atvairītu Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas spēkus, kas nonāktu mūsu 24 jūras jūdžu vai 12 jūras jūdžu zonās," pavēstīja Taivānas armijas ģenerālmajors Lins Veņhuans.
"Kad Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijas lidmašīnas un kuģi atradīsies mūsu 12 jūras jūdžu teritoriālo ūdeņu un gaisa telpas zonā, mēs rīkosimies saskaņā ar operatīvajām pavēlēm, lai izmantotu pašaizsardzības tiesības uz pretuzbrukumu," sacīja Lins.
Viņš sacīja, ka Taivāna "veiks pretuzbrukumu", komentējot nesenos bezpilota lidaparātu lidojumus no kontinentālās Ķīnas uz Taivānas piekrastes Kinmenas un Matsu salām.
Otrdien Taivānas armija pirmo reizi raidīja brīdinājuma šāvienus, lai atvairītu Ķīnas bezpilota lidaparātu, kas ielidoja ierobežotā zonā netālu no Kinmenas.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949. gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu.
