Tadžikistāna un Uzbekistāna: Ilgi gaidīts atkusnis kaimiņvalstu attiecībās?

Jau vairāk nekā 10 gadus Tadžikistānas un Uzbekistānas attiecībās valdošais sasalums ir kļuvis par iemeslu tam, lai to dēvētu par Centrālāzijas Auksto karu. Ūdens, robežas un tranzīts laika gaitā ir kļuvuši par galvenajiem nesaskaņu jautājumiem abu valstu starpā. Šie drūmie apstākļi pavadīja arī pirmīt notikušo Uzbekistānas premjerministra vizīti Tadžikistānā, taču veiksmīgi noritējušās sarunas 10.-11. janvārī un to ietvaros sasniegtās vienošanās rada pamatu cerībām par atkusni.

Tadžikistānas un Uzbekistānas līdzšinējās nesaskaņas un ūdens kari

Ņemot vērā Centrālāzijas reģiona ierobežoto pieeju saldūdens resursiem, viens no galvenajiem nesaskaņu cēloņiem Tadžikistānas un Uzbekistānas attiecībās vienmēr ir bijis ūdens.

Reģiona valstis ir tieši atkarīgas no Pamira un Tjanšana kalnu sistēmu sniegotajām virsotnēm iztekošajām upēm, kuras galvenokārt šķērso Tadžikistānas un Kirgizstānas valstu teritorijas, tādējādi piešķirot tieši šīm valstīm vadošo lomu ūdens piegādes nodrošināšanā visam Centrālāzijas reģionam.

Emomali Rahmons

Tadžikistānas teritorijā atrodas vairāk nekā 40% no kopējām Centrālāzijas reģionā pieejamajām ūdens rezervēm, tādējādi nav pārsteigums, ka arī Tadžikistānas ekonomiskās attīstības plāni ir saistīti ar ūdeni un izvērstu hidroenerģijas ieguvi. Tadžikistānas valdības plāni par vairāku desmitu hidroelektrisko staciju un dambju būvniecību pēdējo 10 gadu laikā atspoguļoja vēlmi  ekonomiski labvēlīgi izmantot dabā brīvi pieejamos resursus, taču tieši šī vēlme raisīja un turpmāk pastāvīgi uzturēja saspringumu Tadžikistānas un Uzbekistānas attiecībās.  Tā kā Uzbekistānas ekonomikā dominē lauksaimniecības nozare, tās kokvilnas lauku apūdeņošanas sistēmas ir ievērojami atkarīgas no ūdens resursu padeves.

Līdz ar to, jaunas hidroelektrostacijas un dambji Tadžikistānas teritorijā Uzbekistānā tika saskatīti kā apdraudējums ne tikai no apūdeņošanas sistēmām atkarīgajām nozarēm, bet arī valsts ekonomikai kopumā.

Tam par iemeslu ir radītās pārmaiņas ūdens uzkrāšanas un nolaišanas ciklos. Jo lielāks dambju skaits, jo lielāka Tadžikistānas kontrole pār tik ļoti ierobežoto ūdens resursu, tādējādi iezīmējot "ūdens karus" par reālu un klātesošu problēmu ne tikai Tadžikistānā un Uzbekistānā, bet arī visā Centrālāzijas reģionā kopumā.

Vīrietis tērpies tradicionālā tadžiku tērpā

Kā otrs Tadžikistānas un Uzbekistānas attiecību saspīlējuma cēlonis ir neatrisinātais valstu robežu jautājums, tam līdzi nesot regulāras civiliedzīvotāju un robežsargu sadursmes pierobežas teritorijās.

Kopumā Tadžikistānas un Uzbekistānas robeža plešas aptuveni 1,332 km garumā, tādējādi robežu demarkācija un strīdīgie robežu posmu līdz šim nemainīgi aizēnoja abu valstu attiecību veidošanos. Līdzšinējās sarunas un valdību pārstāvju tikšanās ar mērķi situācijas uzlabošanai, līdz šim nebija vainagojušās ar vērā ņemamiem panākumiem – tas ir, līdz šī gada 10.janvārim, kad Uzbekistānas premjerministrs Abdulla Aripovs (Abdulla Aripov) devās vizītē uz Tadžikistānas galvaspilsētu Dušanbē.

Ilgi gaidītais atkusnis un tā daudzsološās ekonomiskās un politiskās sekas

2018.gada 10.-11.janvāra tikšanās kļuva par patiesu atkusni Tadžikistānas un Uzbekistānas starpā.

Tikšanās rezultāti sevī ietver virkni vienošanos, no kuriem kā pirmo iespējams minēt vienošanos par vīzu režīma atcelšanu abu valstu starpā gadījumos, kad paredzētais uzturēšanās termiņš nepārsniedz viena mēneša periodu.

Kā otrs Tadžikistānas un Uzbekistānas attiecību uzlabošanās signāls kalpo vienošanās par strīdīgas Sughda reģiona teritorijas pārvaldi, kurā uzbūvēta tai skaitā viena no hidroelektrostacijām - Farkhada dambis. Vienošanās rezultātā dambja apkārtējā teritorija turpmāk tiks atzīta kā Tadžikistānas teritorija, savukārt uz tās esošā infrastruktūra saglabāsies kā Uzbekistānas īpašums. Zīmīgi ir arī tas, ka par Farkhada dambja drošības sistēmām atbildēs Tadžikistānas puses, taču tehniskās operācijas uzraudzīs Uzbekistānas inženieri.

Šavkats Mirzijojevs

Sarežģījumi abu valstu ekonomiskajās situācijas kļuva par pamatu arī tikšanās laikā uzsāktajam sarunām par jau dzelzceļa sliežu uzbūvi un vilcienu maršrutu palaišanu, tirdzniecības ierobežojumu atcelšanu, ar preču eksportu saistīto nodokļu atvieglojumiem, tādejādi realizējot jau kādu laiku formāli nosprausto mērķi par labvēlīgākas ekonomisko attiecību vides izveidi abu valstu starpā. Kā viena no sadarbības sfērām tikšanās laikā tika iezīmēta arī Tadžikistānas un Uzbekistānas sadarbība cīņā ar terorismu un pierobežu teritoriju atmīnēšanu. Šobrīd iespējams paredzēt to, ka šīs tikšanās laikā aizsākto plānu un vienošanos izstrādi abas valstis turpinās vismaz līdz šī gada pavasarim, kad Uzbekistānas prezidents Šavkats Mirzijojevs (Shavkat Miziyoyev) dosies vēsturiskā vizītē uz Tadžikistānu.

Nav šaubu par to, ka šāds atkusnis Tadžikistānas un Uzbekistānas starpā bija ilgi gaidīts notikums, kas abu valstu sabiedrībām sola labvēlīgas politiskās un ekonomiskās pārmaiņas.

Neskatoties uz to, saglabājas jautājums par to, cik ilglaicīgs būs šīs atkušņa periods un vai tā ietvaros būs iespējams īstenot visus šobrīd iecerētos plānus un vienošanās.

Centrālāzijas reģiona valstu savstarpējo attiecību vēsture atspoguļo visai drūmu pieredzi un savstarpējās neuzticēšanās ēnu, taču vienlaikus jāsecina arī tas, ka šī brīža ekonomiskās attīstības intereses varētu kļūt pietiekoši efektīvu stimulu šī atkušņa perioda turpinājumam arī tuvāko gadu laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti